Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jūs celiet – mēs stenēsim

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.11.2019.
Komentāri (42)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediķu organizētajā spiedienā uz valdību bija brīdis, kad jau šķita: budžeta veidotāju ieņemtajā dzelzsbetona pozā kaut sāk krakšķēt. Diemžēl tā izrādījās viltus cerība.

Neveiksmes cēlonis ir acīmredzams – izrādīto dusmu intensitātē netika sasniegta vajadzīgā "kritiskā masa". Tāda, kas spētu iedēstīt patiesu paniku Jēkaba ielas lecīgajos iemītniekos un liktu tiem apšaubīt valdības nepiekāpību.

Turklāt problēmas sakne nav īsti meklējama pašu veselības aprūpes darbinieku nepietiekamā līdzdalībā protesta akcijās vai tajās paustās verbālās agresijas slābanumā. Nepiekāpību un naidu skaidri apliecina tas, ka viņi nemet plinti krūmos pēc budžeta pieņemšanas, turpinot draudēt ar neuzticību Ilzei Viņķelei un Saeimai.

Diemžēl politiķu pretestību varēja salauzt tikai pārējo valsts algoto arodu vai sociālo grupu izrādīta solidaritāte mediķu prasībām. (Ideāls te būtu arī pacientu vai viņu atbalsta organizāciju izteikts atbalsts.) Gluži loģiski pēc tam pieprasot un sagaidot uzvarējušo atbalstu savā cīņā.

Galu galā arī Francijas "dzelteno vestu" kustība, pat neraugoties uz haotismu lozungos un nespēju kontrolēt tai "pielipušos" vandāļus, piespieda valsts varu rēķināties ar sevi un savām pat "vidi apdraudošajām" (prasot nepalielināt cenas degvielai) prasībām tāpēc, ka to veidoja ļoti plašs sabiedrības spektrs.

Diemžēl skolotāji, tāpat citi valdības apdalītie un apskādētie, izvēlējās palikt malā un tikai noraudzīties, kā tad nemierniekiem veiksies. Pareizāk sakot, to izlēma viņu arodbiedrības vai citi interešu pārstāvji. Cik saprotams, šo organizāciju vadībai, atšķirībā no Valda Kera un mediķu arodbiedrības valdes, biedru naudas maksātāju sašutums vēl šķiet pašu krēslus un algas neapdraudošs.

Pavisam nožēlojami tagad izskatās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kurai šķita komfortablāk ar valdību spēlēties sociālajos partneros, nevis tieši iesaistīties mediķu sāktajā konfrontācijā. Egils Baldzēns nu cenšas visvisādi attaisnoties un demonstrēt savu sašutumu. Taču kā gan viņš vairs spētu pārtrumpot finanšu ministra ledaini triumfējošo repliku 14.novembra LTV rīta ēterā: Nacionālo trīspusējās sadarbības padomē no arodbiedrībām nebija iebildumu par budžetu!

Lieliska pilsoniskās politikas iespēja tadējādi ir izķēzīta, kaut priekšnoteikumi protestētāju panākumiem šķita ideāli. Koalīcijas politiķi paši sev jau bija izrakuši bedri un sasprauduši tajā mietus, paši tur ielēca. Paši padarīja sevi publikas acīs par ļauniem, bezsirdīgiem, skopiem.

Jo trakoti gribējās būt taustāmi labiņiem. Ar 120 miljoniem pierādīt sabiedrībai, ka viņi tiešām ir gādīgāki nekā vēlēšanās sakauto zaļzemnieku "prettautiskais režīms".

Taču valdība izmisīgi izkārpījās ārā no pašradītām lamatām. Gan ar labu, plucinot ārā naudu no citu nozaru budžetiem. Gan ar ļaunu, pūloties dumpiniekus skaldīt un valdīt ar nopludinātiem atalgojuma skaitļiem.

Pie viena tika sarunātas visādas nejaucības valsts varu pie kakla sagrābušiem mediķiem un viņiem akli* simpatizējošai publikai. Jo riebīgākas tādēļ, ka daudzas ir sāpīgi patiesas – ne tikai banalitāte, ka "nauda nerodas bankomātos".

Šķiet, valdošo politiķu, īpaši jau rūdīto, nepiekāpību un savas taisnības apziņu mediķiem uztur aizdomas (iespējams, nemaz ne tik paranoiskas), ka krietna daļa no viņu saskrāpētā finansējuma varētu arī nenonākt līdz algu lapiņām. Pieļaujot valsts kapitālsabiedrību menedžmenta – slimnīcu valžu locekļu – iespējamas manipulācijas.

Ja nu drīz atklātos, ka kādā ārstniecības iestādē medmāsas tomēr palikušas bešā (un turpina dumpoties), bet tajā no zila gaisa uzradusies dārga iekārta, kas ideāli noder ārstu privātprakses pieticīgajām vajadzībām? OK, varbūt pieķerto valdes locekli izdosies izmest no amata. Taču vai viņam popularitātes reitings nokritīs zemāk par grīdu?

Turklāt – vai uzticību zaudējušam "neatvērsies" līgumā, pieļauju, savlaicīgi un rūpīgi atrunāts "zelta izpletnis"? Pirra uzvara, ko pār dzelzceļa bosiem guva satiksmes ministrs, ir uzskatāms apliecinājums, ka Latvijā pastāv un zeļ gluži vai autonoms "varas atzars".

Partijām kapitālsabiedrību menedžments ir pašu radītais un, atjaunojot tajās padomes, arī pilnveidotais Frankenšteina briesmonis, kas pašā radītājā izraisa bailes un nožēlu. Atšķirībā no klasiskā stāsta – arī nenoslēpjamu skaudību.

Saeimas kuluāros, izvērtējot medicīnas finansējumu, netrūkst žultainu žēlabu, ka budžeta naudu paģērošo lielslimnīcu valdēs noteiktas algas, "lielākas nekā prezidentam". Protams, dzird arī tīri cilvēcisku skaudību, ka, salīdzinot ar dažas ārstniecības iestādes VIP autostāvvietu žilbinošo saturu, tautas kalpu braucamrīki ceturtdienās pie Saeimas viegli "atgādina šrotu".

Gluži kā Latvijas pensiju sistēmā, kurā iespējama teju vai 20 tūkstošu eiro liela ikmēneša izmaksa, arī valsts finansētajā veselības aprūpē klaji darbojās opcija "kas māk, tam nāk". Tieši tā radīja zīmīgo, bet nokušināto skandālu – Saeimas eksdeputāta un bijušā premjera padomnieka Renāra Putniņa pēkšņo metamorfozi Rīgas pilsētgalvas vēlēšanu sakarā, no politiska "pelēkā kāpura" kļūstot par reģionālas lielslimīcas menedžmenta "krāšņo tauriņu".

Politiķi, zobus sakoduši, jūtas spiesti pieciest pašu radīto elitāru grupu, kas "ne sēj, ne pļauj" – bez vēlēšanās iegūtiem mandātiem un vispār bez jebkādas politiskās atbildības publiski baudot Saeimas deputātam vai ministram nesasniedzamu pārticības līmeni.

Lūk, tāda gluži saprotama nenovīdība arī dod spēku valdības politiķim ledaini ieskatīties viņa nepiekāpības satracinātas medmāsas acīs. Nozarei, turpinot cīņu, noteikti jāpiedomā arī par šo "Ahileja papēdi".

* Sabiedrībā iedomājas, ka, palielinoties ārstu un medmāsu atalgojumam, viņi kļūs pacientiem daudz pieejamāki – taču paši mediķi ir godīgi un publiski atzinuši, ka liela daļa cer tad atļauties beidzot samazināt sava darba (pār)slodzi.

Novērtē šo rakstu:

70
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...