Iesaki rakstu: 
Šis nepatiks. Jo taisnība nepatīk. Patīk saldi glaimi. Bet ir viena nianse. Esmu novērojis - tie, kuri iznesas vissaldāk, visnodevīgāk dur aiz muguras. Un otrādi - tie, kuri ir tieši un kuru teiktais dažkārt nav tīkams, tie nedur mugurā un reti kad nodod. Taču saldumu tik un tā pērk labprātāk. Pat veselīgs dzīvesveids pieprasa atteikties no cukura, tas gan reti kuram ir pa spēkam. Tur vajag raksturu.
Bet tas, kas nepatiks, ir šis. Tur arī vajag raksturu, lai atzītu. Jo izmaiņas sākas no atzīšanas. Ziniet, no malas tur izskatās nožēlojami. Tikai dažas specifiskas detaļas.
1. Jaunais Rīgas teātris taisa traci, ka nav pabeigts teātris. Paga. Pirms vēlēšanām kurš aģitēja par naciķiem balsot? Ka tik ne Hermanis. Kultūras ministrs gadu gadiem ir naciķis. Ko tagad tur činkst? Paši tak tā grib dzīvot, ja lielākais ministra sasniegums ir izstāde ar daudz locekļiem virs galvas. Nav ko raudāt, paši taču aģitē balsot par naciķiem, kuri “uzrauga” kultūras nozari. Viss ir pelnīti. Zinu, ka šis nepatiks, bet labāk skarba patiesība, nekā saldi meli.
2. Pirms vēlēšanām viens soctīklu “tautas aizstāvis” publiski mani nolika nu tā, ka maz neliekas. Tagad atsūta kaut kādas raudu vēstules. Piedziedājis pilnu feisbuku, ka vairāk nekā 400 tūkstoši dzīvojot uz nabadzības sliekšņa. Paga. Kur tad tie 400 tūkstoši bija vēlēšanu dienā? Un kur bija pats dziedātājs par grūto dzīvi? Boikotēja vēlēšanas. Smieklīgi. Vai arī balsoja par esošo varu. Vai savā aprobežotībā izmeta balsi par komiksiem. Par opozīciju nebalsoja 400 tūkstoši. Pat visus komiķus jeras un kramiņus ieskaitot, nebalsoja, pat visus krievus ieskaitot, nebalsoja. Nevienā protesta akcijā nav bijuši 400 tūkstoši, pat 50 nav bijuši. Nav ko raudāt. Pašu izvēle. Tur taču tā patīk dzīvot.
3. Internetā palaists video, kur Kariņš kaut kādā rautā laiž “Bēdu manu lielu bēdu”. Par kodu, ka bēda jāliek zem akmeņa, jau esmu daudzkārt rakstījis. Proti, tikai vāji cilvēki “liek bēdu zem akmeņa”, jo problēmas ir jārisina un jāatrisina, nevis kaut kur jāliek un jāizliekas tās neredzam. Bet vairāk šī video sakarā mani uzjautrināja tās sejas, kuras pārlaimīgām acīm veras uz Kariņa kungu. Merķelis savulaik rakstīja, ka tauta, kura dzied un dejo, nav bīstama. Ziniet, kamdēļ Kariņš ir premjers? Jo daudziem (daudzām) viņš “ir skaists vīrietis”. Tāda tur ir gaume. Es agrāk to nesapratu, bet tad viendien man prātā ienāca viena veca brūte, ko savulaik aplidoju. Viņai nevajadzēja aplidošanu, viņai ļoti vajadzēja vienu pajoli, jo tad varot ciest. Tur tas ir ģenētisks kods. Es no sākuma nesapratu. Bet tagad, pēc gadiem, veroties Kariņā, man viss kļuva skaidrs. Tur patīk tāds pamuļķa tipāžs. Indentificējas ar sev līdzīgo. Un Kariņš nav vienīgais. Nemāniet sevi - kāda tauta, tāda vara. Tā vara nav no Marsa ieradusies. Un nē, nav 32 gadus vienlaikus vispasaules globālistu un krievu sazvērestība pret nabaga cietēju tautu. Tur tā grib dzīvot.
4. Skatos, piensaimnieki Kurzemes pusē raud. Bet man atkal jāatgriežas pie 1.oktobra un jāatgādina visiem, kam zelta zivtiņas atmiņa, ka tieši Kurzemē visvairāk balsu saņēma divi saraksti, kas vistiešāk it kā par piensaimniekiem un vispār lauku ļaudīm. Ko jūs raudat? Ejiet pie Pīlēna, viņš taču esot evolucionārais krīzes menedžeris. Par Pīlēna komandu taču nobalsojāt, Kurzemē jo īpaši, pat ministrs ir no tās Pīlēna evolucionārās krīzes komandas, nečinkstiet jau dažus mēnešus vēlāk. Paši taču tā gribējāt.
5. Krievi saskumuši, pret viņiem nelabi izturoties. Bet vai tad jums pirms vēlēšanām neteica, ka jums ir zelta balss? Bet visu sačakarējāt un atkal nobalsojāt par parastu krievu partiju, kas vienmēr būs opozīcijā un labākajā gadījumā aizņems viltus opozīcijas statusu un uzspēlēs spēli ar naciķiem. Pēc tam tāpat visi kopā draudzīgi basketu uzraus, vismaz ir, ar ko nodarboties. Paši taču tā gribējāt.
6. Deputāts Jencītis tagad cenšas pārspēt Levitu. Liek soctīklos kaut kādus Paolo Koelju tipa domugraudus. Tikai domas tur nav un vairāk izskatās pēc pelavām. Proti, nodarbojas ar huiņu. Šlesers sācis bildēt, kā cep olas. Olas ar bekonu. Olas ar brokoļiem. Man kā Latvijas Republikas pilsonim no tām Šlesera olām pārmērīgā eļļas litrāžā ir kāds labums? Veselīgs dzīvesveids tur arī nav klātesošs. Bet paši taču gribējāt tādu opozīciju. Jo identificējaties ar viņiem. Kādi paši, tādi viņi. Viņi tikai bik bagātāki. Nu objektīvi. Ko tieši Šlesers ir radījis? Jums padziedāja par Dievu un kapitāldaļas ostā kabatā. Ne Jums, protams. Ko vēl? Uzcepa olas, Jums patika. Nav ko raudāt. Jūs taču tā gribat dzīvot.
7. Ā, vēl. Neredzu Turcijas karogus, nedzirdu labdarības koncertus. Starp citu, Turcijā bojā gājuši vairāk nekā …. Labi, es noklusēšu salīdzinošos skaitļus. Tas ir tālu, tur jau nav, ko just līdzi. Es ironizēju jeb parādu, cik divkosīga ir cilvēka daba. Bet kad uz Turcijas kūrortu all inklūsiv aizlaist, tad gan pirmie. Bet nu, kā teicu, Turcija nav modes lieta. Nav īstais naratīvs, uz kā uzsēsties un aiz kura visas savas nedienas noslēpt un uz kā visu karjeru taisīt. Šito man nevajadzēja rakstīt. Bet nepārprotiet. Es saku, ka ir jāpalīdz pēc iespējas, un vienmēr to esmu teicis. Tikai no malas ir ļoti labi redzams, kur sajūk prātā un kur vienalga.
8. Astoņi ir bezgalības skaitlis. Arī to jau esmu teicis, ka šos sarakstus var turpināt bezgalīgi. No malas tas viss izskatās diezgan nožēlojami. Rīgas domes deputāte no naciķiem televizorā paziņo, ka, citēju, “Rīga esot uzlikta uz pauzes”. Jocīgi, jo tas ir laikā, kad “summāri tomēr ejam uz priekšu”. Tuvojas Valentīndiena. Bez “ir kara kura tur diena”, uz kā rēķina norakstīt visu gadu gadiem patriotisko tautiešu nozagto un neizdarīto, TVNET tikmēr arī piedāvā ko labu - Labs sekss var būt bez orgasma. Proti, jūs drāž. Bez orgasma.
Post Scriptum. 2023.gada februārī piedzims vismazāk bērnu Latvijas vēsturē. Orientējoša prognoze.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
