Jūs Latvijā nobalsojiet par “Progresīvajiem”, man, dzīvojot Amerikā, būs interesanti noskatīties!

Savas politiskās simpātijas nekad neesmu slēpis – kopš divtūkstošo gadu sākuma katrās vēlēšanās esmu balsojis par Jauno Laiku, pēc tam par Vienotību, sekojot šim politiskajam spēkam visās tā metamorfozēs. Pēc uzskatiem esmu liberāls – ļaujiet man dzīvot un es ļaušu jums. Uzskatu, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un labklājība ir jānopelna sūrā darbā, nevis jāizķeksē kaut kur no tumbočkas.

Vairāk par visu man politikā riebjas  skaļie “viss ir slikti” kliedzēji, kā arī tie, kuri savu popularitāti pelna, šķirojot  un naidojot cilvēkus, un savus atbalstītājus cenšas mobilizēt ar maršēšanu un trokšņainu ienaidnieku meklēšanu.

Tāpēc vēl pirms dažām nedēļām biju pilnīgi drošs, ka arī šajās vēlēšanās savu balsi atdošu Vienotībai, bet kādā svētdienas rītā pamodos ar domu: “Man ir jāpalīdz Agnesei Loginai.”

Agnese ir mana dēla Kārļa klasesbiedrene un skolas laikā bija regulārs ciemiņš mūsu mājās Rīgā un Bērzciemā. Atceros mūsu utopiskos plānus pie vīna glāzes par Bērzciema kino festivālu, jo bez Kārļa mūs arī vieno patika pret labu kino un labu vīnu. Agnese ir arī ļoti talantīga, lieliski izglītota un strādīga jauniete, kas arī kalpoja par iemeslu šai manai svētdienas rīta idejai.

Agnese Logina balotējas partijas Progresīvie sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tā kā ārzemju vēlētāji balsos tieši par Rīgas vēlēšanu apgabalu, arī man Denverā būs iespēja nobalsot par Progresīvajiem un Agnesi Loginu.

Prātā jau dzirdu aizkaitinātu murdēšanu un vienu otru svilpienu – šī raksta dēļ droši vien pazaudēšu dažu labu simpatizētāju. Tomēr simpātijas pret Progresīvajiem nav uzpeldējušas pēkšņi un bez iemesla, viņu darbībai es sekoju jau ilgāku laiku. Un manu uzmanību ir piesaistījušas vairākas lietas:

Progresīvie ir partija, nevis amorfa partiju apvienība kā vairums citu līderos esošo vēlēšanu sarakstu, ieskaitot Vienotību;

Pārdaugavas Okupekļa demontāža nebūtu notikusi bez Progresīvo atbalsta Rīgas Domē, un dienā, kad tas krita, man acīs bija atvieglojuma asaras, un pārņēma sajūta, it kā smags akmens no sirds novēlies;

līdzšinējā darbība rāda, ka Progresīvie partiju veido uz drošiem un pārskatāmiem pamatiem, un tas vieš cerību, ka šīs partijas biedriem nebūs viegli nonākt kādu  šauru saimniecisko interešu ietekmē;

Progresīvo vadībā ir jauni un vispusīgi izglītoti cilvēki, kas, izskatās, ir gatavi smagi strādāt, lai Latvija kļūtu par labāku vietu mums un mūsu bērniem.

Protams, jāņem vērā, ka Progresīvie vēl ir salīdzinoši jauns spēks, tādēļ Vienotība, ticamākais, šajās vēlēšanās uzvarēs, varbūt pat ar rekordlielu balsu skaitu. Lielā mērā pateicoties Kariņam, Rinkēvičam, Dombrovskim un daudziem citiem šīs apvienības politiķiem, kurus patiesi cienu un atbalstu. 

Manuprāt, lai arī partija joprojām ir uz viļņa, daudzējādā ziņā Vienotība tomēr ir pārvērtusies par konjunktūras spēku, kuru biedriem pašu vara un karjera kļuvusi par pašmērķi līdz pat tādai pakāpei, ka brīžiem vairs nav iespējams atšķirt stabilitāti no stagnācijas.

Vai patiešām Latvijā viss jau ir tik labi, ka stabilitātes vārdā progress vairs nav nepieciešams? Lai arī jauka un mīļa, Latvija tomēr joprojām ir viena no mazāk attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, turklāt savā attīstībā atpaliekam pat no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm.

Nebrīnīšos un ļoti ceru, ka šajās vēlēšanās Progresīvie pārsteigs – ar minimālu budžetu, toties ar biedru entuziasmu un enerģijas pilnu kampaņu iegūs vairāk balsu, nekā šobrīd prognozē aptaujas. Turklāt man šķiet, ka ir pienācis laiks jaunajiem – Progresīvie ir Latvijas jaunais avangards, new cool.

* Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt  šeit: http://www.bergsblogo.com

Publikācijas virsraksts izveidots, pamatojoties uz rakstā izteikto viedokli un argumentiem.

Novērtē šo rakstu: