Jūs neesat morāli tiesīgi apspriest Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku attiecībā pret karu un Krievijas Federāciju: atklāta vēstule TV kanālam “Doždj”
Jāzeps Baško juniors10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs par Jums zinām, ka esat nepagurstoši profesionāli žurnālisti, vārda brīvības aizstāvji un demokrātijas cīnītāji. Bet mēs arī zinām, ka esat Krievijas Federācijas pilsoņi un Krievija ir Jūsu mājas. Līdzīgi kā mēs vienmēr godāsim savas mājas — Latviju, lai vai kādi nelieši vai bandīti tur reizēm ir pie varas, tā mēs aiz cieņas pret Jums saprotam, ka Jūs godāsiet savas mājas arī tad, kad tur valda pašreizējais režīms un kad aizstāvēt savas mājas var dārgi maksāt.
Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu Latvija ir nostājusies Ukrainas pusē. Pat, ja personīgi neatbalstāt pašreizējo Krievijas Federācijas varu, ārpus Krievijas Jūs, pirmkārt, pārstāvat Krieviju, kaut vai to, kas pastāvēja līdz 24. februārim. Krievijas tauta nav kolektīvi vainojama varas noziegumos. Tomēr līdzīgi kā mēs saprotam varas pretinieku bezspēcību Krievijā, tā Jums vajadzētu saprast, ka Jūsu aktivitātes Latvijā šajā laikā var pamatoti tikt uzlūkotas ar aizdomām.
Doždj TV un citi mediju pārstāvji šeit ir uzņemti kā brīvās pasaules aizstāvji, kuriem savā zemē draud represijas attieksmes pret karu dēļ. Taču Jūs neesat šeit uzņemti kā tādā neitrālā valstī ar visām brīvajai pasaulei piederīgajām brīvībām. Proti, Jūsu morālā vārda brīvība Latvijā neietver tiesības ietekmēt Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku jautājumos, kuri skar Krievijas intereses. Tie ir jautājumi, kuros mūsu zemē šajā laikā izteikties brīvi ir tikai mūsu pašu iedzīvotāji vai mūsu sabiedrotie.
Es kā Latvijas pilsonis un jebkura Latvijā savu mūžu nodzīvojusi tantiņa (kas varbūt vēl pagājušogad 9. maijā pulcējās pie okupācijas pieminekļa) drīkstam kritizēt un apspriest Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku attiecībā pret karu un Krievijas Federāciju, bet Jūs to darīt neesat morāli tiesīgi.
Kad Jūs runājat par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, mēs Jūsu darbībā saskatām Krievijas Federācijas pretenzijas uz savas ietekmes sfēras simbola saglabāšanu Rīgas centrā. Līdzīgi ir ar jautājumiem par rusofobiju, par vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem un citiem ceļošanas ierobežojumiem. Latvijas valsts pastāvēšanas pamats ir latviešu valoda, Latvijas tauta un mūsu zeme.
Karš Latviju apdraud un vājina daudzos un dažādos veidos, bet ilgtermiņā viens no mūsu pašnoteikšanos visvairāk apdraudošajiem faktoriem ir latviešu valodas lietojuma īpatsvara samazināšanās, Latvijā ieplūstot lielam skaitam krievu un angļu valodā runājošo. Viena lieta ir, kad šos jautājumus delikāti šķetina cilvēki ar dažādiem uzskatiem, kas Latviju sauc par savām mājām, bet pavisam cita lieta ir, kad šos sāpīgos jautājumus kara laikā uz mūsu zemes atļaujas apspriest no pretinieka varas patvērumu šeit radušie.
Ja vēlaties baudīt visas brīvās pasaules privilēģijas arī kara laikā, tad Jums ir jādodas uz tādu mītnes vietu, kura ir ieņēmusi neitrālu pozīciju šajā karā vai kuras eksistenci neapdraud šis karš un tā ideoloģiskais dzinulis — “krievu pasaules” plešanās. Latvijas tauta viesmīlību izrādīs tikai tādiem Krievijas medijiem, kas atzīs kara radīto apdraudēju Latvijas pastāvēšanai, novērtēs viņiem sniegto patvērumu un aiz cieņas izvairīsies no Latvijas politikas apspriešanas jautājumos, kas ir sasaistāmi ar oficiālās Krievijas imperiālajām interesēm.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
