Jūs neesat morāli tiesīgi apspriest Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku attiecībā pret karu un Krievijas Federāciju: atklāta vēstule TV kanālam “Doždj”
Jāzeps Baško juniors10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs par Jums zinām, ka esat nepagurstoši profesionāli žurnālisti, vārda brīvības aizstāvji un demokrātijas cīnītāji. Bet mēs arī zinām, ka esat Krievijas Federācijas pilsoņi un Krievija ir Jūsu mājas. Līdzīgi kā mēs vienmēr godāsim savas mājas — Latviju, lai vai kādi nelieši vai bandīti tur reizēm ir pie varas, tā mēs aiz cieņas pret Jums saprotam, ka Jūs godāsiet savas mājas arī tad, kad tur valda pašreizējais režīms un kad aizstāvēt savas mājas var dārgi maksāt.
Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu Latvija ir nostājusies Ukrainas pusē. Pat, ja personīgi neatbalstāt pašreizējo Krievijas Federācijas varu, ārpus Krievijas Jūs, pirmkārt, pārstāvat Krieviju, kaut vai to, kas pastāvēja līdz 24. februārim. Krievijas tauta nav kolektīvi vainojama varas noziegumos. Tomēr līdzīgi kā mēs saprotam varas pretinieku bezspēcību Krievijā, tā Jums vajadzētu saprast, ka Jūsu aktivitātes Latvijā šajā laikā var pamatoti tikt uzlūkotas ar aizdomām.
Doždj TV un citi mediju pārstāvji šeit ir uzņemti kā brīvās pasaules aizstāvji, kuriem savā zemē draud represijas attieksmes pret karu dēļ. Taču Jūs neesat šeit uzņemti kā tādā neitrālā valstī ar visām brīvajai pasaulei piederīgajām brīvībām. Proti, Jūsu morālā vārda brīvība Latvijā neietver tiesības ietekmēt Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku jautājumos, kuri skar Krievijas intereses. Tie ir jautājumi, kuros mūsu zemē šajā laikā izteikties brīvi ir tikai mūsu pašu iedzīvotāji vai mūsu sabiedrotie.
Es kā Latvijas pilsonis un jebkura Latvijā savu mūžu nodzīvojusi tantiņa (kas varbūt vēl pagājušogad 9. maijā pulcējās pie okupācijas pieminekļa) drīkstam kritizēt un apspriest Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku attiecībā pret karu un Krievijas Federāciju, bet Jūs to darīt neesat morāli tiesīgi.
Kad Jūs runājat par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, mēs Jūsu darbībā saskatām Krievijas Federācijas pretenzijas uz savas ietekmes sfēras simbola saglabāšanu Rīgas centrā. Līdzīgi ir ar jautājumiem par rusofobiju, par vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem un citiem ceļošanas ierobežojumiem. Latvijas valsts pastāvēšanas pamats ir latviešu valoda, Latvijas tauta un mūsu zeme.
Karš Latviju apdraud un vājina daudzos un dažādos veidos, bet ilgtermiņā viens no mūsu pašnoteikšanos visvairāk apdraudošajiem faktoriem ir latviešu valodas lietojuma īpatsvara samazināšanās, Latvijā ieplūstot lielam skaitam krievu un angļu valodā runājošo. Viena lieta ir, kad šos jautājumus delikāti šķetina cilvēki ar dažādiem uzskatiem, kas Latviju sauc par savām mājām, bet pavisam cita lieta ir, kad šos sāpīgos jautājumus kara laikā uz mūsu zemes atļaujas apspriest no pretinieka varas patvērumu šeit radušie.
Ja vēlaties baudīt visas brīvās pasaules privilēģijas arī kara laikā, tad Jums ir jādodas uz tādu mītnes vietu, kura ir ieņēmusi neitrālu pozīciju šajā karā vai kuras eksistenci neapdraud šis karš un tā ideoloģiskais dzinulis — “krievu pasaules” plešanās. Latvijas tauta viesmīlību izrādīs tikai tādiem Krievijas medijiem, kas atzīs kara radīto apdraudēju Latvijas pastāvēšanai, novērtēs viņiem sniegto patvērumu un aiz cieņas izvairīsies no Latvijas politikas apspriešanas jautājumos, kas ir sasaistāmi ar oficiālās Krievijas imperiālajām interesēm.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
