Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts
Urzula fon der Leiena, Valdis Dombrovskis11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien, pēc nepilna gada, Eiropas Savienībā (ES) ir sertificētas trīs vakcīnas pret šo vīrusu. Taču to būs vairāk.
Parasti vakcīnas izstrāde ilgst aptuveni desmit gadus. Šoreiz tas prasīja tikai desmit mēnešus. Pirmā vakcīna pret Covid-19 tika izgudrota Eiropā un tiek ražota lielā apmērā ES. Izmantojot priekšlīgumus, mēs veicām avansa maksājumus vakcīnu izstrādātājiem – ne tikai, lai palielinātu ražošanas jaudu, bet arī tāpēc, lai ražošanu un piegādi varētu sākt uzreiz, tiklīdz vakcīna ir reģistrēta.
Eiropas Komisijas (EK) priekšfinansējums tika veikts 2,9 miljardu eiro apmērā. Tas bija papildus vairākiem miljardiem eiro, ko Eiropa katru gadu iegulda pētniecības ekosistēmā, kas padara šādus panākumus iespējamus. Tieši šis priekšapmaksas līgums garantē ES dalībvalstīm pieeju šīm vakcīnām. Mēs sagaidām, ka iedzīvotāji gūs maksimālu labumu no šiem ES ieguldījumiem.
Kopumā ES saviem iedzīvotājiem un kaimiņvalstīm ir apņēmusies nodrošināt 2,3 miljardus vakcīnu devu. Tā bija pareizā pieeja: vienoties cīņā pret vīrusu, kam nav robežu, un koordinēti strādāt Eiropas līmenī. Jau no paša sākuma mēs iestājāmies, lai katrai dalībvalstij – neatkarīgi no tās lieluma – būtu vienlīdzīga piekļuve vakcīnām.
Iedomājieties, kas būtu noticis, ja tikai vienai vai divām dalībvalstīm būtu pieeja vakcīnām, – tā bija ļoti reāla iespēja, ja mēs nebūtu uzstājuši izmantot ES vienoto sarunu stratēģiju. Ko tas būtu nozīmējis Latvijai, ES vienotajam tirgum un mūsu vienotībai Eiropā?
EK strādāja ciešā sadarbībā ar visām 27 valstu valdībām, jo EK ir noslēgusi nolīgumus ar visām dalībvalstīm, lai visu dalībvalstu vārdā risinātu sarunas un noslēgtu pirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem par vakcīnu iegādi vai tiesībām tās iegādāties pēc vajadzības.
Tad, kad EK noslēdz līgumu ar konkrēto vakcīnu ražotāju, ES dalībvalstis tiek aicinātas pievienoties pirkuma līgumam ar konkrēto vakcīnas ražotāju. Tālāka līguma noslēgšana un piegādes organizēšana jau ir katras dalībvalsts, tostarp Latvijas, ziņā, tajā skaitā – piegādes grafiki un adreses, vakcinācijas informācijas kampaņas iedzīvotājiem. Tā, piemēram, Latvijā ir sākusies brīvprātīga iedzīvotāju reģistrēšanās vakcinēšanai, lai sniegtu iespēju iedzīvotājiem pašiem pieteikties un veidotu šo procesu pārskatāmu.
Pagājušā gada jūnijā EK kopā ar dalībvalstīm izveidoja vadības padomi, kas virtuāli sanāk uz regulārām sanāksmēm apmēram septiņas reizes mēnesī. Tas parāda, ka notiek pastāvīga informācijas apmaiņa un visi lēmumi tiek pieņemti kopīgi.
Pēc vairāk nekā simt uzņēmumu pārbaudēm, kuri pērnvasar strādāja pie vakcīnas, izveidojām portfeli no sešiem daudzsološākajiem uzņēmumiem. Jāatceras, ka tolaik neviens īsti nezināja, kurš vakcīnu izstrādes projekts galu galā būs veiksmīgs.
Šodien mēs redzam – Eiropas pieeja bija pareizā izvēle. Tagad mums ir trīs apstiprinātas vakcīnas, un trīs uzņēmumi – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna” un “AstraZeneca” – ir sākuši vakcīnu piegādi. Taču skaidrs, ka to būs vēl vairāk.
Šodien daudzi no tiem, kuri kritizē Eiropas rīcību vakcīnu nodrošināšanā, runā par lēnu lēmumu pieņemšanu. Jautājums – vai mēs tiešām būtu varējuši to izdarīt vēl ātrāk? Vai viena ES dalībvalsts, piemēram, Latvija, būtu spējusi ātrāk vienoties par garantētu vakcīnu piegādi nepieciešamajā apjomā? Grūti iedomāties.
Jaunas vakcīnas izstrāde ir neticami sarežģīts process. Visiem trim līdz šim veiksmīgajiem vakcīnu ražotājiem sākumposmā nācās ievērojami samazināt piegāžu apjomu ražošanas procesa problēmu vai izejvielu trūkuma dēļ.
Vakcinēšana nozīmē, ka bioloģiski aktīvā viela tiek injicēta veseliem cilvēkiem. Tātad drošība un efektivitāte ir ārkārtīgi svarīga. Tas bija iemesls, kāpēc mēs neizvēlējāmies atvieglotu un ātrāku vakcīnu reģistrācijas procesu Eiropas Zāļu aģentūrā.
Reģistrācijas parastā kārtība prasīja trīs līdz četras nedēļas, un tas bija laiks, lai pārliecinātos par to drošību. Tas izskaidro, piemēram, to, kāpēc Eiropā vakcināciju sākām mazliet vēlāk nekā Apvienotā Karaliste un arī atšķirības vakcinēto personu skaitā.
Vakcīnas ES tika piegādātas 26. decembrī – vienā dienā visās dalībvalstīs –, un līdz ar to vakcināciju varēja sākt decembra beigās. Tagad uzņēmumi jau ir piegādājuši aptuveni 20 miljonus vakcīnas devu.
Latvijā ir piegādāti aptuveni 40 tūkstoši vakcīnas devu, līdz šim abas devas ir saņēmuši aptuveni 15 tūkstoši cilvēku. Jāatzīst, ka vakcinēšanās temps Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Tas saistīts ar Latvijas izvēlēm vakcīnu portfeļa izveidei, konkrēti pieprasot tikai nelielu daļu no sākotnēji pieejamām “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām.
Lai palīdzētu Latvijai risināt šo situāciju, ES dalībvalstu Covid-19 vakcīnu limitu pārdales gaitā ir rasta iespēja Latvijai iegādāties papildu 167 213 “Moderna” vakcīnas. Tas ir vēl viens Eiropas solidaritātes piemērs.
Protams, ar to nepietiek, taču tas nav arī nenozīmīgs skaits. Februārī ES valstis papildus saņems aptuveni 33 miljonus devu un martā – 55 miljonus. Pēc piesardzīgām aplēsēm, 2021. gada otrajā ceturksnī papildus varētu tikt piegādāti 300 miljoni devu.
Lai gan vakcinācijas process ir dalībvalstu atbildība, EK ļoti rūpīgi to uzraudzīs. Dažiem uzņēmumiem radušās problēmas ar masveida ražošanu, to var saprast, jo šāds ražošanas pieaugums iepriekš nav pieredzēts. Piemēram, viens no vakcīnu ražotājiem 2019. gadā bija saražojis 100 000 vakcīnas devu, taču šogad viņi plāno saražot vienu miljardu! Tas ir milzīgs ražošanas jaudu pieaugums.
Taču mums ir vajadzīga skaidra informācija un caurspīdīgs process par to, kur vakcīnas tiek sūtītas. Tas īpaši būtiski gadījumos, kad uzņēmums nepilda savus solījumus ES. Tas ir iemesls, kāpēc mēs uz laiku ieviesām vakcīnu eksporta pārredzamības un apstiprināšanas mehānismu. Tātad nav plānots ierobežot uzņēmumus, kuri pilda līgumsaistības, – to apliecina arī tas, ka EK jau ir apstiprinājusi virkni sūtījumu uz Kanādu, Apvienoto Karalisti, Japānu un citām valstīm.
Kamēr mēs cīnāmies ar vīrusu, tas veido jaunas mutācijas. Mūsu vakcīnas šobrīd spēj novērst esošās vīrusa mutācijas, taču vajag sagatavoties arī gadījumiem, ja tas mainīsies. Tāpēc tikāmies ar vakcīnu izstrādes un ražošanas pārstāvjiem – uzņēmumu vadītājiem un zinātniekiem.
Vienojāmies rūpīgi uzraudzīt vīrusa attīstību, lai nodrošinātu šo datu nodošanu uzņēmumiem un Eiropas Zāļu aģentūrai. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar zinātniekiem un nozari, lai būtu gatavi izstrādāt, apstiprināt un ātri saražot vakcīnas, kas var cīnīties arī ar vīrusa jaunajiem paveidiem, un – pats galvenais – palielināt ražošanas jaudu Eiropā.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
