Jūs pat iedomāties nevarat, cik koruptīvi milzu ietekme Vonsovičam ir bijusi visus gadus prokuratūrā
Aldis Gobzems*24.01.2023.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Cik tālu mēs iesim?
25.01.2023. 03:14»
Tiesu eksperts - visas valsts viena noziedzība
Darbojoties gadu gaitā par iesniegumu un sūdzību neizskatīšanas faktiem tiesās, policijā, ļoti daudzās valsts un pašvaldības iestādēs, lasot šķidros likumus, kuru vairumm ir iestrādātas interešu konflikta un korupcijas iespējas, nav grūti nākt pie secinājuma, ka vai visa valsts ir viena organizētās ...
Tālāk vairs nav kur - pat vislielākie sū#i vienreiz nobeidzas.
Guntis Akmeņkalns
25.01.2023. 00:50»
Tiesu eksperts - visas valsts viena noziedzība
Darbojoties gadu gaitā par iesniegumu un sūdzību neizskatīšanas faktiem tiesās, policijā, ļoti daudzās valsts un pašvaldības iestādēs, lasot šķidros likumus, kuru vairumm ir iestrādātas interešu konflikta un korupcijas iespējas, nav grūti nākt pie secinājuma, ka vai visa valsts ir viena organizētās ...
O,jā! Turklāt, ja tu runā par meitu, tev atraksta desmit lapas par māti! Kaudze likumu pretrunā LR Satversmei, pašvaldību saistošie noteikumi pretrunā likumiem, īsi sakot, viss tā sačakarēts, ka par likumības panākšanu gandrīz vairs varam nerunāt. Rurklāt, tos likumus jau nemaz nezin, vai arī tulko tos tā, ka tu mēms paliec!
Tiesu eksperts - visas valsts viena noziedzība
24.01.2023. 23:44»
Guntis Akmeņkalns
Ko par šo gausumu saka ģenerālprokurors Stukāns? Vai Vanzovič palūdza Stukānam nobremzēt lietas virzīšanu uz tiesu? Vai lieta tiesā nogulēja trīs gadus? Kuras amatpersonas konkrēti ir sasaistījušās vienā bandā
Darbojoties gadu gaitā par iesniegumu un sūdzību neizskatīšanas faktiem tiesās, policijā, ļoti daudzās valsts un pašvaldības iestādēs, lasot šķidros likumus, kuru vairumm ir iestrādātas interešu konflikta un korupcijas iespējas, nav grūti nākt pie secinājuma, ka vai visa valsts ir viena organizētās noziedzības struktūra, veidojums. Saeimas komisijas, valsts vai pašvaldības iestādes labāka gadījumā atrakstās, bet tur atbildes, par ko sūdzējies, nav. Tikpat labi zina, ka var neatbildēt un ka tu nevienam nevari pasūdzēties, ka neatbildēja vai atdos tam pašam izskatīt, par ko sūdzējies un tu būsi piesmiets un par to neviens pat nopēlumu nesaņem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosaka, ka tiesas tiesneši ir blēdījušiess visās trīs instancēs un neviens tiesnesis necieš par to, turpina blēdīties. Zemesgrāmatās biežī vien bardaks, notāri blēdās, tiesu izpildītāj blēdās, likumus pieņem un izsludina tādus, kuri ir pretrunā desmitiem citu likumu. Advokāti sūdzas, kas notiek, ka pat uz viņu iesniegumu valsts iesstādes neatbild, ko darīt. Saku, iesniedziet tiesā prasību, lai tiesa tai iestādei uzliek pienākumu alsts iestādei sneigt atbildi, nevis atrakstīties. Tas ir labs paņēmiens.
Pasaki man, kura valsts vai pašvaldības iestāde neblēdās. Neatradīsi.
Lato Lapsa un Co saraksta veselu grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķī" un valstī nekādas reakcijas. Pasarg Dievs, kas notiek, kāda totāla bezatbildība. Pat Valsts kontroles revīzijas neņem par pilnu. Prokuratūra valsts valstī. Tur vari iesniegt pilnīgi pierādītu sūdzību, tev vienalga atrakstīs - tas par ko sūdzies nav pareizi, viss ir likumīgi un pamatoti. Ja tu raksti augstākai instancei, tavu sūdzību pāradrese tai pašai iestādei, par kuru sūdzies. Tevi pazemos. Nē, nē, sarakstīs desmitiem lapu atbildi dažreiz un uzskaitīs desmitiem likumu, cik pareizi iestāde strādā, ja tu pidraudi ar tiesu, bnet palasot atsauces likumus, neatradīsi neko, ka tajos ir atainota tavas sūdzības pareizība. Tos likumus piemin nobaidīšanas dēl, lai tu domatu, ka esi muļķis, neko nesaproti.
Cik tālu mēs iesim?
Zinda Olola
24.01.2023. 22:48Aldis G. izskatās atkal pāršņaucies substanci no Kolumbijas kokas laukiem un aizsūtījis savas slimās fantāzijas rudajam meža zvēram publicēšanai.
Savādi, bet es atkal biju dzirdējis, ka Aldis G. kādā kriminālzimeklēšenā pieņēma no tirgotavu ķēdes Maximuss 1 miljonu dolāru, lai pārliecinātu viņa pārstāvētos cietušos būtiski samazināt kaitējuma atlīdzības prasības. Un te nu puzzle saliekas. Kur liela nauda nokrīt no debesīm, tur uzrodas baltais pulverītis un, pavisam, nejauši klāt ir Aldis G.
Guntis Akmeņkalns
24.01.2023. 21:53Ko par šo gausumu saka ģenerālprokurors Stukāns? Vai Vanzovič palūdza Stukānam nobremzēt lietas virzīšanu uz tiesu? Vai lieta tiesā nogulēja trīs gadus? Kuras amatpersonas konkrēti ir sasaistījušās vienā bandā?
"okupācijas laikā dzimušie varēja nezināt ka dzīvo okupācijā"
24.01.2023. 19:47Te laikam ar vienu šāviņu it kā divi zaķi - viens par koruptīvu ietekmi, otrs sakarā ar zaļo pūķi. Nav noslēpums ka zaļais pūķis ir pazudinājis un apnuļļojis daudzus. Apnuļļošanas veidi var būt arī citi.
"par ko nu katrs brīnās
24.01.2023. 18:56es savukārt brīnos par Gobzema kundzi/bijušo vai tagadējo/.Nezinu,bet brīnos.Ļoti.
bet
24.01.2023. 17:53»
atkal jau
Kārtējā Gobzema caureja
tie tak sīkumi, bet pārstāj kļūt par sīkumiem, kad šādi cilvēki tiek ielikti lielos amatos,kā tas ir tagad..
tukšpirdis
24.01.2023. 17:51»
jautājums
kurā vietā šeit bija jāsmejās
Jāsmejas bija lasot manu smieklīgo komentāru!
ak
24.01.2023. 17:34tā milzu ietekme uz LV politiku bija Vonsovičam?
Bet te tak lērums komentu rakstītāju apgalvoja ka tas ir Kremļa, čekistu, amerikancu, geju, pasaules valdības..utt.nopelns..Kam tad lai tagad tic?
bet
24.01.2023. 17:28tā jau Aldis var uzrakstīt par jeb kuru personu un jeb kura persona to pašu par Aldi. Ko nu?
atbilde
24.01.2023. 17:27»
jautājums
kurā vietā šeit bija jāsmejās
tajā vietā, kura katram liekas vissmieklīgākā...
jautājums
24.01.2023. 17:24»
Apsmējos!
Malacis! Sasmīdināji darba dienas beigās
kurā vietā šeit bija jāsmejās?
Apsmējos!
24.01.2023. 17:14»
tukšpirdis
..nu īsteni manā stilā...tukšmuldēšana
Malacis! Sasmīdināji darba dienas beigās!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
