Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms sešiem gadiem - 2015. gada augustā atklātībā parādījās tā sauktā „velkamistu” vēstule, kurā ievērojams skaits tās parakstītāju aicināja bagātināt Latviju ar bēgļiem – inženieriem, ārstiem un citiem valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Ņemot vērā pašlaik uz Lietuvas un Baltkrievijas notiekošo, kā arī ziņas par Lietuvā jau nonākušo „bēgļu” uzvedību, publicējam šo vēstuli atkārtoti.

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām".

Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.

Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts  ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

* Una Bergmane, vēsturniece, Olga Procevska, uzņēmēja, Gustavs Strenga, vēsturnieks, Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors, Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs, Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.

Savu atbalstu vēstulei izteikuši: Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi, Edgars Engīzers, vēsturnieks, Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja, Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore, Ieva Brante, juriste, Sergejs Ušakovs, Emīls Klotiņš, Jūlija Dibovska, Arvis Kolmanis, rakstnieks, Igors Gubenko, Ilze Jaunberga, māksliniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā (attēlā), Kristīne Želve, Eva Ikstena, Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece, Laima Graždanoviča, Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, Eva Eglāja-Kristsone, Gints Knoks, Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja, Guntars Rēboks, Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs, Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors, Jānis Strods, Marija Golubeva, politikas analītiķe, Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste, Baiba Rubess, Alise Rupeka, Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis, Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis, Ieva Raubiško, Inga Gaile, dzejniece, Lauris Bokišs, Agnese Gaile-Irbe, filologs, Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore, Pauls Bankovskis, Andra Neiburga, rakstniece, Ulvis Zirnis, Inese Zinovska, Zane Peneze, Dmitrijs Krupņikovs, Una Bērziņa, Santa Mičule, mākslas zinātniece, Lauris Gundars, režisors, Jānis Ķirpītis, Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs, Dāvis Kaņepe, Anete Konste, publiciste, Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore, Kristīne Zamurajeva, Toms Jansons, vecākais programmētājs, Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja, Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists, Agnese Rutkēviča, dramaturģe, Edgars Raginskis, Kaspars Vanags, Diāna Zamurajeva, Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis, Kārlis Langins, feļetonists, Iveta Kažoka, Rūdolfs Mazurs, Roberts Rubenis, Ljeta Putāne, Krišjānis Bušs, Dmitrijs Golubevs, Roberts Bernans, Gunārs Božis, Mārtiņš Vaivods, Anita Reitere, Madara Peipiņa, Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis, Artjoms Uršuļskis, Maija Upeniece, Toms Zariņš, vēstures students, Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs, Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents, Daina Bērziņa, Jānis Egliņš, Madara Ventiņa, Reinis Tukišs, pavārs, Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente, Vents Sīlis, Sabīne Brice, Fricis Vilnis, arhitekts, Evelīna Ozola, Dzintars Kalniņš, Liene Linde, kinorežisore, Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte, Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks, Zuzanna Runkovska, Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte, Juris Pūce, politiķis, Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante, Santa Remere, tulkotāja, Baiba Fromane, Ieva  Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore, Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Apinis, Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone, Jānis Ķirpītis, Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe, Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte, Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja, Marta Elīna Martinsone, režisore, Viesturs Radovics, žurnālists, Jānis Viļums, Zanda Zālīte, Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja, Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists, Agnese Naudiša, Aldis Kaufmanis, Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs, Kārlis Vērpe, filozofijas doktors, Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid, Gatis Vectirāns, Baiba Renerte, Jānis Radiņš, Elīna Brasliņa, ilustrators, Mārtiņš Ķeņģis, Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Viktorija Aizkalna, Edgars Jēkabsons, Marija Assereckova, Roberts Putnis, Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs, Anete Vanaga, Iļja Ļenskis, vēsturnieks, Jānis Bērziņš, ekonomists, Ingrīda Blūma, Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja, Marta Kreituse, Andis A. Bluķis, uzņēmējs, Krists Ozoliņš, podnieks, Kaspars Blekte, laborants, Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck, Liesma Ose, Indulis Svīķis, IT konsultants, Edmunds Vanags, psihologs, Dāvids Vikmanis, IT speciālists, Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente, Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja, Baiba Fromane, juriste, Līga Irbe, vēsturniece, Ieva Bergmane, Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University, Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists, Ainārs Sauka, Anne Sauka, Ilze Naudiša, Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente, Ivo Briedis, scenārists, Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste, Marta Bergmane, Ilze Klimaševska, Olga Cara, pētniece, Liene Ķeķere, Paula Glubinska, Pauls Daija, filologs.

Novērtē šo rakstu:

18
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...