Jūs smiesieties, bet bēgļu uzņemšana ir nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai
PIETIEK27.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms sešiem gadiem - 2015. gada augustā atklātībā parādījās tā sauktā „velkamistu” vēstule, kurā ievērojams skaits tās parakstītāju aicināja bagātināt Latviju ar bēgļiem – inženieriem, ārstiem un citiem valstij vajadzīgiem cilvēkiem. Ņemot vērā pašlaik uz Lietuvas un Baltkrievijas notiekošo, kā arī ziņas par Lietuvā jau nonākušo „bēgļu” uzvedību, publicējam šo vēstuli atkārtoti.
Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.
Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie "algotie pagaidu sabiedriskie darbi", ko tautā joprojām dēvē par "simtlatnieku programmām".
Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.
Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās.
Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.
Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.
Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.
Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.
* Una Bergmane, vēsturniece, Olga Procevska, uzņēmēja, Gustavs Strenga, vēsturnieks, Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors, Ansis Dobelis, biedrības "Progresīvie" vadītājs, Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.
Savu atbalstu vēstulei izteikuši: Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi, Edgars Engīzers, vēsturnieks, Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja, Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore, Ieva Brante, juriste, Sergejs Ušakovs, Emīls Klotiņš, Jūlija Dibovska, Arvis Kolmanis, rakstnieks, Igors Gubenko, Ilze Jaunberga, māksliniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā (attēlā), Kristīne Želve, Eva Ikstena, Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece, Laima Graždanoviča, Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, Eva Eglāja-Kristsone, Gints Knoks, Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja, Guntars Rēboks, Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs, Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors, Jānis Strods, Marija Golubeva, politikas analītiķe, Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste, Baiba Rubess, Alise Rupeka, Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis, Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis, Ieva Raubiško, Inga Gaile, dzejniece, Lauris Bokišs, Agnese Gaile-Irbe, filologs, Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore, Pauls Bankovskis, Andra Neiburga, rakstniece, Ulvis Zirnis, Inese Zinovska, Zane Peneze, Dmitrijs Krupņikovs, Una Bērziņa, Santa Mičule, mākslas zinātniece, Lauris Gundars, režisors, Jānis Ķirpītis, Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs, Dāvis Kaņepe, Anete Konste, publiciste, Elizabete Lukšo, interneta žurnāla "Satori" ziņu redaktore, Kristīne Zamurajeva, Toms Jansons, vecākais programmētājs, Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja, Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists, Agnese Rutkēviča, dramaturģe, Edgars Raginskis, Kaspars Vanags, Diāna Zamurajeva, Mārtiņš Vaivars, "infogr.am" finanšu direktors, "QUO tu domā" valdes loceklis, Kārlis Langins, feļetonists, Iveta Kažoka, Rūdolfs Mazurs, Roberts Rubenis, Ljeta Putāne, Krišjānis Bušs, Dmitrijs Golubevs, Roberts Bernans, Gunārs Božis, Mārtiņš Vaivods, Anita Reitere, Madara Peipiņa, Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis, Artjoms Uršuļskis, Maija Upeniece, Toms Zariņš, vēstures students, Edgars Lapiņš, "Skeptiskās biedrības" līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs, Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents, Daina Bērziņa, Jānis Egliņš, Madara Ventiņa, Reinis Tukišs, pavārs, Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente, Vents Sīlis, Sabīne Brice, Fricis Vilnis, arhitekts, Evelīna Ozola, Dzintars Kalniņš, Liene Linde, kinorežisore, Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte, Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks, Zuzanna Runkovska, Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte, Juris Pūce, politiķis, Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante, Santa Remere, tulkotāja, Baiba Fromane, Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore, Igors Vatoļins, biedrības "Eiropas Krievu iniciatīva" valdes priekšsēdētājs, Kārlis Apinis, Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone, Jānis Ķirpītis, Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe, Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte, Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja, Marta Elīna Martinsone, režisore, Viesturs Radovics, žurnālists, Jānis Viļums, Zanda Zālīte, Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja, Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists, Agnese Naudiša, Aldis Kaufmanis, Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs, Kārlis Vērpe, filozofijas doktors, Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid, Gatis Vectirāns, Baiba Renerte, Jānis Radiņš, Elīna Brasliņa, ilustrators, Mārtiņš Ķeņģis, Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste, Viktorija Aizkalna, Edgars Jēkabsons, Marija Assereckova, Roberts Putnis, Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs, Anete Vanaga, Iļja Ļenskis, vēsturnieks, Jānis Bērziņš, ekonomists, Ingrīda Blūma, Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja, Marta Kreituse, Andis A. Bluķis, uzņēmējs, Krists Ozoliņš, podnieks, Kaspars Blekte, laborants, Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck, Liesma Ose, Indulis Svīķis, IT konsultants, Edmunds Vanags, psihologs, Dāvids Vikmanis, IT speciālists, Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente, Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja, Baiba Fromane, juriste, Līga Irbe, vēsturniece, Ieva Bergmane, Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University, Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists, Ainārs Sauka, Anne Sauka, Ilze Naudiša, Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente, Ivo Briedis, scenārists, Inese Ejugbo, biedrības "Zvannieku Mājas" juriste, Marta Bergmane, Ilze Klimaševska, Olga Cara, pētniece, Liene Ķeķere, Paula Glubinska, Pauls Daija, filologs.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
