Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc lielām investīcijām studijā, vadītājas nomaiņas un vizuālās identitātes uzlabojumiem, jaunais LTV šlāgermūzikas raidījums līdzi paņēmis agrākās satura kvalitātes problēmas. “Latvijas Sirdsdziesma” (LSD) savu pirmo sezonu sāk kā tukšu pļāpu piepildīts, neinteresantu vadītāju uzturēts formāts.

"Latvijas Sirdsdziesma” nav ne vienīgais, ne labākais no televīziju rudens piedāvājuma. Bet tajā iemitinājušās vairāku Latvijas izklaides raidījumu problēmas, un klāt nākusi mediju vides globālās slimība.

Pašspoguļošanās

Raidījums sākas pēc vairāk nekā astoņas minūtes gara ievada, kurā pēc uzspēlēta flirta kaut kā satiekas aktieris Guntis Skrastiņš un Latvijas Radio 2 raidījumu vadītāja Velga Vītola. “Latvijas Sirdsdziesmas” sākums šķiet kā netīšām nofilmētas aizkadra pļāpas par to, kā gājis vasarā un ko abiem darīt jaunajā studijā.

Pagājis jau stundas ceturksnis samontētu dziesmu, kad šlāgermūzikas raidījumu skatītāji un reitingu veidotāji, informēti, ka “Latvijas Sirdsdziesmā” apvienotas “Dzintara dziesmas” un agrākā Šlāgeraptauja.

Abiem vadītājiem maz interesē mūzika, tās izpildītāji, skatītāji. Viņi savu dzīvi studijā padara par video selfiju, kurā iesaista arī šlāgermūzikas izpildītājus. Arī raidījuma viesi tiek aicināti piedalīties uz vadītājiem centrētās sarunās, bezgalīgi tērgājot par jauno studiju. Tas, protams, ir liels notikums un sasniegums televīzijai, bet nekādi nopelni tajā nav abiem raidījuma vadītājiem.

Šīs sarunas, ko, jāatzīst, uztur Guntis Skrastiņš, varētu notikt arī bez TV skatītājiem.

Visi iesaistītie ir tik pārņemti ar savām īpašajām personām, tāpēc nemaz neuztraucas, ka pļāpāšana un skatītājiem nozīmīga saruna nav viens un tas pats.

Tā saucamās intervijas rada iespaidu, ka nelielais populārās mūzikas populārāko pārstāvju pulciņš ir draugu grupiņa, kas reizēm satiekas arī televīzijā un čomiski patērgā. Visi visus pazīst un uzvedas kā interneta portāla “celebritiju” burziņa foto mapē.

Vai tāpēc tas ir interesanti arī skatītājiem? Nav. Sarunas ir bezvērtīgas, tās nesatur nozīmīgu informāciju, to veidošanā nav atrisināta neviena ar intervēšanas saturu un formu saistīta problēma. Bet tas arī ir tipiski izklaides formātiem, kurus vada ar kaut ko citu, nevis prasmēm mediju satura veidošanā atpazīstami cilvēki. Ja jums kādam jāparāda, ka intervija TV studijā nav tas pats, kas sarunas ap grilu vasaras vakarā, tad “Latvijas Sirdsdziesmu” fragmenti tam ļoti noder. Pat vēl vairāk – te redzēsiet komplimentāru un bezsaturīgu interviju salkanākos paraugus, kur zināšanas vai sagatavošanās aizvietota ar nodrāztām frāzēm. Tās, bez pauzēm pa vidu, vienā teikumā iepinot pa vairākām, nepārtraukti ber Guntis Skrastiņš.

Tev nebūs novecot ekrānā...

Tikmēr bijusī “Latvijas Šlāgeraptaujas” vadītāja Raiva Veidenbauma, kura kopā ar Gunti Skrastiņu 12 gadus vadīja reitingu lutināto “Latvijas Šlāgeraptauju”, presē izsaka aizdomas, ka nav aicināta turpināt sadarbību sava vecuma dēļ.

Ja tā ir, tad šis ir viens no gadījumiem, par kuriem atklāti un skaļi diskutē britu un amerikāņu mediju vidē – TV producenti daudzās valstīs domā, ka, patērētājsabiedrības vērtību apdullinātais, skatītājs vēlas redzēt gados jaunus, izskatīgus vadītājus. Kamēr no ziņu un citu raidījumu vadīšanas tika atstādinātas sievietes pēc 40 un 50, viss bija tā mierīgāk, un viņas cīnījās vienatnē. Kad sāka atlaist arī ēterā sirmojošos, bet profesionālos vīrus, viņi sāka ļoti skaļi uztraukties par eidžismu medijos; šajā piemērā viens pat atļaujas sūdzēties, ka TV ekrānos vieta ir tikai jaunām, seksīgām sievietēm.

Nezinu, vai vadītājas nomainītas vecuma diskriminācijas dēļ. Bet “Latvijas Sirdsdziesmu” pašreklāma par to gan kaut ko stāsta, jo tajā pa mežu klīst Guntis Skrastiņš, kam dzīvē veicas – ir jauns projekts, jauna studija un, atvainojiet par ironiju, piešķirta arī jauna blondīne, kuru viņš kā tāds “cukura tētis” triumfāli paņem padusē jaunās studijas vidū.

Nenosodu Velgu Vītolu, ne arī apšaubu viņas piemērotību raidījuma vadītājas lomai. Stāstu, kā izskatās abu formāta saimnieku vadītāju attiecību modelis. Naivi negaidu Latvijā tādu pašu solidaritāti kā slavenajā BBC “Top Gear” komandā, kad, atstādinot Džeremiju Klārksonu, nācās aizvietotājus meklēt abiem pārējiem ētera cilvēkiem.

Ja nomaiņas iemesls ir profesionālisms, tad lēmumam trūkst loģikas. Agrākajā tandēmā Raiva Veidenbauma bija daudz zinošāka un prasmīgāka par Gunti Skrastiņu, viņš bija raidījuma vājais posms jau sen. Turklāt Veidenbauma gadiem darīja melno raidījuma sagatavošanas darbu, tas bija redzams katrā tā kadrā.

Guntis Skrastiņš noteikti to varētu, bet nav nekā izrādījis vēlēšanos profesionāli augt, strādājot televīzijā. Viņš izmanto jaunībā iegūto aktiera runas prasmi, bet Skrastiņam nav ne zināšanu par šlāgermūziku, ne tik attīstīta personība, kas liktu apbrīnā sekot jebkuram aktiera vārdam pat tad, ja viņš nav sagatavojies, nav interesants un citos ieinteresēts.

Pastāvīgā frāžainība, pamācības un aizbildnieciskums pret raidījuma viesiem un savu kolēģi Velgu Vītolu tikai vēl asāk liek saprast, ka raidījuma vadīšanai ir vajadzīgs kas vairāk, nekā tas, ko uzskata par sadzīvisku šarmēšanu.

Velgai Vītolai Skrastiņa ēnā vēl nebija iespējas sevi parādīt. Viņai tikusi precīza iepriekšējās vadītājas loma: daudz sīku pienākumu, lai raidījums vispār ritētu uz priekšu, kā arī pastāvīgi jāapbrīno Skrastiņa joki un pļāpas.

Šlāgermūzika, protams, pastāvīgi tricinās savu cienītāju sirds stīgas. Bet raidījums par šo mūziku būtu varējis būt labāks, ja kopā ar Latvijas skaisto dabas skatu video tas šīs mūzikas mīļotājiem piedāvātu viņu cienīgas sarunas ar mūziķiem un vadītājus, kam interesē skatītāji.

Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi