Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, atkal aktualizējies jautājums: kā gan patiesībā būtu saucams cilvēks, kas Jaunās konservatīvās partijas rindās kandidē uz vietu 13. Saeimā, - Juta Strīķe, Anna Potapova vai vēl kā citādāk? Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, Pietiek šodien ekskluzīvi publicē fragmentus no jaunā romāna „Vara” („Bailes – 2”), kurā aprakstīts, kā viena no tā galvenajām varonēm Juta Sviķe iepazīstas ar dosjē, ko viņai atnesis uzticamais cīņu biedrs Juris Durašs.

„Saruna ar Juri nebija izdevusies. Galīgi nebija izdevusies. Vien pametis uz viņu pētošu skatu, Durašs bija bezierunu balsī paziņojis – nē, Juķik, ne šodien! Tu galīgi neesi formā.

Formā, formā… Ko tu vispār vari zināt par būšanu vai nebūšanu formā, sasodītais pusatturībniek! Jā, viņa bija iedzērusi. Un tad vēl nedaudz iedzērusi. Pēc iedzeršanas. Un pirms iedzeršanas. Bet tas taču neko nenozīmēja un nemazināja ne prāta asumu, ne analītiskās spējas. Tieši otrādi, pēdējos gados tikai pēc pārsimt gramiem viņa spēja strādāt pa īstam. Skats kļuva visaptverošāks, detaļas kontrastainākas.

Sviķe gan vienalga bija mēģinājusi sākt sarunu, taču, vien izdzirdis vārdus “Sarāns” un “Nacionālās drošības komisija”, Durašs bija ļauni nosmīnējis.

– Ko, Juķik, arī pie tevis beidzot tas smieklīgais papīrs ir nonācis, ja? Nu labi, labi, varam parunāt, bet ne šodien, šodien man tiešām daudz darāmā. Mūsu mazais, uzpūstais napoleoniņš atkal nez kādas apspriedes sadomājis. Nu, lai jau vēl paspridžī.

Kā tad bez manis??? Sviķes mēmais jautājums bija gandrīz vai saskatāms un sataustāms – protams, Durašs to pamanīja.

– Redzi, Juķik, tur tāda lieta. Ne tu viena mums te jautājumus uzdod. Mūsu Mordānam arī kāds atnesis papīriņus. Par tevi. Mini nu trīs reizes, no kurienes tie varētu būt atnākuši, kurā iestādē tev ir vissirsnīgākie draugi? Dēpē, dēpē vai tomēr dēpē?

– Un?

– Nekāds “un”, Juķik. Še, lasi un pārdomā. – Durašs izvilka no kabatas dažas salocītas papīra lapas un nometa uz galda. – Bet šmigu gan liec mierā. Šodien tev atslodzes diena, bet rīt mūsu mazais fīrers gribēs paskaidrojumus, tas nu ir droši. Labāk līdz tam brīdim visu pārdomāt. Un skaidrā, vēlams. Sarunāts, Juķik, a?

Durašs jau sen bija gabalā, bet Sviķe nekādi nevarēja saņemties, lai paskatītos – kas tad tur tāds bija. Beigu beigās vēl simt grami palīdzēja sakopot domas – labi, tagad varēja arī palasīties.

“Slepenā palīga ziņojums. Slepeni.

Gribu jums sniegt informāciju par Latvijā populāriem cilvēkiem, to patieso biogrāfiju un kontaktiem. Šī informācija daļēji ir zināma, bet ierobežotam cilvēku lokam, kuri rūpīgi to cenšas slēpt.

Korupcijas apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Sviķe ir PSRS militārpersonas (Dobeles tanku pulka speciālās nodaļas – osobij otdel virsnieka) meita. Kad J. Sviķes tēvs tika nokomandēts uz Maskavu mācīties, visa ģimene ieradās tur. Līdz 1988. gadam J. Sviķes ģimene dzīvoja Maskavā (Krasikova iela 9, dz. 57.), tikai šeit nedzīvoja J. Sviķe, bet gan Anna Patapova.

Namu pārvaldes izraksts liecina, ka vēl 1994. gadā šajā adresē ir pierakstīta Juta, bez uzvārda. Anna Patapova par J. Sviķi kļuva mazliet vēlāk, kad ieradās uz dzīvi Latvijā un salaulājās ar Maiguru Sviķi.

Informācija liecina, ka deviņdesmito gadu sākumā J. Sviķes tēvs ir iebraucis Latvijā un ieguvis Latvijas pasi. Informācija liecina, ka šīs personas pase, ar kuru viņš ieradies Latvijā, nav atrodama nevienā reģistrā.

Informētas personas apgalvo, ka šādā veidā Latvijā ieceļoja personas, lai legalizētos un iegūtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Parasti tie bija specdienestu darbinieki, kuriem tika izgatavotas piesegpases un citi dokumenti. Pievienoju Jurija Patapova lūguma kopiju par repatriantu ģimenes locekļa statusa apstiprināšanu:

“Īsumā izklāstu faktus, kas raksturo manu tiesisko statusu Latvijas Republikā. Es, Jurijs Patapovs Nikolaja dēls esmu dzimis 1933. gada 16. augustā Kuibiševas (Samara) apgabalā. Līdz 1991. gada februārim dzīvoju Maskavā, Krasikova ielā un strādāju ZPI “Mosstroj” par 1. kategorijas inženieri. Esmu tehnisko zinātņu kandidāts un specializējos polimēru materiālu izmantošanā celtniecības konstrukcijās.

1967. gada 8. decembrī Jūrmalas dzimtsarakstu birojā stājos laulībā ar LR pilsoni Daigu Virbuli. Tā kā Latvijā nenotika zinātniskas izstrādes manā specialitātē, sieva pārcēlās uz dzīvi pie manis Maskavā. Laulībā ir dzimuši divi bērni – meitas Juta (1970. g.) un Vita (1973. g.), pēc tautības latvietes, LR pilsones.

1991. gada 18. februārī pēc LR neatkarības pasludināšanas, izdarot dzīvokļu apmaiņu, mana ģimene – sieva un meitas – kopā ar mani atgriezās Latvijā. Meitas pabeidza augstākās mācību iestādes, attiecīgi LU Juridisko un Vēstures un filozofijas fakultāti un šobrīd strādā IeM sistēmā un Izglītības institūtā.

Pēc sava tiesiskā statusa esmu bezvalstnieks, LR pastāvīgais iedzīvotājs. Dzīvojot Latvijā, esmu strādājis Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā līdz tās likvidēšanai un pašreiz strādāju muzejā.

Tā kā esmu nolēmis naturalizēties un iegūt Latvijas Republikas pilsonību, kā arī man ir nepieciešams nokārtot pensijas jautājumus, pamatojoties uz šajā vēstulē izklāstīto un 1995. gada Repatriācijas likuma 3. p. 1. pn., lūdzu apstiprināt manu repatriantu ģimenes locekļa statusu. Pēc Jūsu pieprasījuma uzrādīšu visus lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu oriģinālus un iesniegšu vajadzīgās dokumentu kopijas.”

J. Sviķes (A. Patapovas) vārda maiņa nav nejauša, jo viņai bija jāmaina sava identitāte Latvijā. Pēc Maskavas Universitātes pabeigšanas J. Sviķe dodas mācīties uz Dāniju. Parasti šādu metodi (studijas ārvalstīs) izmanto Krievijas specdienesti attiecībā uz personām, kurām nepieciešams izveidot tīru biogrāfiju. J. Sviķe, atrodoties Latvijā, ātri vien nokļūst spēka struktūrās un uzsāk strauju karjeru tajās.

Ir apstiprināti fakti, ka J. Sviķe un M. Sviķis uztur draudzīgas ģimeniskas saites ar Piņķeļu ģimeni. Kādreizējais diplomāts Pēteris Piņķelis, kurš strādājis Latvijas konsulārajā dienestā Maskavā, ir draudzīgās attiecībās ar Sviķu ģimeni. Informācija liecina, ka Pēteri Piņķeli astoņdesmitajos gados, mācoties Maskavas Universitātē (studējis psiholoģiju), savervējuši Krievijas drošības dienesti.

Mācoties Maskavas Universitātē, P. Piņķelis bieži braukāja uz ASV, piedaloties dažādos semināros un kursos. Par šo faktu informācija bija arī Latvijas drošības iestāžu rīcībā (SAB un MIDD). Pēc informācijas noplūdināšanas par to, ka P. Piņķelis saistīts ar Krievijas specdienestiem, viņš devās uz ASV, kur nonāca šīs valsts specdienestu interešu sfērā.

Avoti apgalvo, ka viņš ir iesaistījies sadarbībā ar ASV specdienestiem. Tāpat avoti apgalvo, ka informācija par P. Piņķeli pastāvīgi glabājas SAB un MIDD. Tomēr 2008. gadā, iespējams, pēc Ulda Denīša iniciatīvas, P. Piņķeļa lieta no SAB tikusi izņemta.

Kāpēc P. Piņķelis ir interesants J. Sviķei? Deviņdesmito gadu sākumā P. Piņķelis tika iepazīstināts ar Annu Kulibinu (šobrīd strādā par korespondenti Briselē). Interesanti, ka A. Kulibina tolaik bija precējusies ar Krievijas militārpersonu, kurš bija tuvs radinieks Anatolijam Šubaisam. Šī laulība tika izšķirta, un A. Kulibina pēkšņi salaulājās ar neko neizsakošu Latvijas pilsoni P. Piņķeli.

Avoti norāda, ka A. Kulibinas tēvs ir Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieks. Savā laikā viņš strādājis PSRS ģenerālkonsulātā Sidnejā, tagad strādā par profesoru Maskavas Universitātē). Avoti apgalvo, ka A. Kulibinas tēvs vairākkārt apmeklējis Latviju.

1987.–1988. gadā P. Piņķelis vairākas reizes uz Latviju tika ielūdzis Juriju Pališevu (Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieks), kurš ieradās Latvijā kā ārstu biedrības pārstāvis un piedalījās dažādos semināros. Tāpat Latvijā bieži ciemojās A. Kulibina. Interesanti, ka A. Kulibina un P. Piņķelis pastāvīgi uztur sakarus (piedalās ģimenes svinībās) ar J. Sviķi un M. Sviķi, MIDD darbinieku, kurš ir informēts par A. Kulibinas tēvu.

P. Piņķeļa brālis Juris Piņķelis ir viens no tiem cilvēkiem, kurš pastāvīgi atpūšas kopā ar J. Sviķi un M. Sviķi. Juris Piņķelis PSRS laikā ir bijis aktīvs VDK aģents ar segvārdu “Jūrnieks”. Pats J. Piņķelis ir atzinis, ka viņš vervējis “Radio Brīvā Eiropa” žurnālistu Būveru.

Pašreiz J. Piņķelis strādā Rīgas domē. Interesanti, ka divas reizes KNAB (kurā strādā J. Sviķe) tika ierosinātas lietas par J. Piņķeļa darbību, kuras ātri tika izbeigtas.

Vai ir iespējams, ka pieminēto personu likteņi veidojas bez prasmīgas vadības? Vai bieži notiek tā, ka vīrs un sieva abi strauji uzskrien pa karjeras kāpnēm un ieņem vadošus amatus īpašās valsts pārvaldes iestādēs, turklāt dažādās? Vai aiz nejaušības abus šajos amatos ieliek viens cilvēks (Repše)?

Vai nejauša ir šo amatpersonu ģimenes (Sviķu) draudzība ar citu interesantu ģimeni (Piņķeļiem)? Kas apvieno šos cilvēkus, kādi motīvi liek būt tik neparasti aktīviem? Vai 2003. gada skandālam par brāļu Piņķeļu saistību ar Krievijas specdienestiem, kad informācija tika noslāpēta, bija pamats?

SAB šefam, kurš veiksmīgi dažādiem līdzekļiem ir panācis to, ka viņam nevienam nav jāatskaitās, nav arī nevienam jāpaskaidro, ko viņš atceras, ko neatceras un vai viņam vispār kaut kas jāatceras. Bet, saliekot faktus un citu informāciju kopā, mēs varam secināt – SAB šefa kungs kaut ko būtisku ir aizmirsis.

Fakts Nr. 1. 2004. gada februārī premjers Einārs Epše atbrīvoja no amata Ministru prezidenta biroja vadītāju Pēteri Piņķeli, publiski neko nepaskaidrojot par šādas rīcības iemesliem.

Kuluāros tika runāts, ka P. Piņķelis ticis pieķerts kontaktos ar vispārzināmu krievu specdienestu darbinieku Pališevu. Kontaktus starp Pališevu (dzimis Jēkabpilī, lieliski pārvalda latviešu valodu) un P. Piņķeli it kā piefiksējuši ne tikai Latvijas specdienesti, bet arī mūsu partnerdienesti.

Premjers pieprasījis P. Piņķelim paskaidrojumus, un viņš stāstījis, ka Pališevu pazīst no studiju laikiem Maskavas Universitātē, tomēr Epši šie skaidrojumi nav pārliecinājuši. Visticamāk P. Piņķelim amats bija jāatstāj tāpēc, ka viņam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Fakts Nr. 2. Pēc dažām dienām Pēteris Piņķelis un viņa brālis, tobrīd ietekmīgs nacionāļu biedrs Juris Piņķelis, izplatīja paziņojumu presei, kurā norādīja, ka ir vērsušies prokuratūrā ar lūgumu noskaidrot, kurš specdienests grib viņus nomelnot, izplatot nepatiesu informāciju.

Par iemeslu šim iesniegumam kalpoja Saeimas deputātiem izplatītā, nepārprotami uz specdienestu iegūtās informācijas pamata sastādītā izziņa, ka Juris Piņķelis ir bijis VDK aģents, bet Pēteris Piņķelis – krievu spiegs. Juris Piņķelis norādīja, ka viņš jau iepriekš ir vērsies tiesā, kura nav konstatējusi sadarbības faktu. Savukārt Pēteris Piņķelis uzsvēra, ka privātā dzīve nav un nevar būt par iemeslu apvainojumiem spiegošanā.

Minēto izziņu Saeimas deputāti bija nodevuši vairākiem žurnālistiem, tāpēc daži mediji nopublicēja ne tikai brāļu Piņķeļu paziņojumu presei par nomelnošanu, bet arī minētās specdienestu izziņas saturu…”

Sviķe atrāvās no lasīšanas. Pagaidām – nekā interesanta, kopā salikti vispārzināmi fakti. Nu labi, ne gluži vispārzināmi. Bet nu zināmi. Desmitiem un simtiem cilvēku. Un ko tas Juris tādā bezjēgā stresoja? Ja neskaita veco dziesmu par Annu Patapovu, kurai sen bija piemeklēti pietiekami normāli pretargumenti, nekā jauna. Toč, riktīgs Durašs – vismaz reizēm noteikti...

Patiesībā lasīt tālāk nebija nekāda iekāriena. Polšs gāja uz beigām, mācās virsū kārtīgs snaudiens. Jā, nevienā jomā viņa vairs neturēja tik, cik pirms desmit, piecpadsmit gadiem, ar to vajadzēja rēķināties.

Varbūt labāk pabeigt lasīšanu rīt? Bet nē, Juris nebija nekāds joku plēsējs. Ja Mordāns ir par šo te sacepies – un viņš ļoti regulāri par kaut ko sacepās –, tad labāk tomēr bija pagāna papīreli uztvert nopietni. Labi, vēl simtu, un tad arī izlasīsim…

“Izziņā bija stāstīts, ka brāļus Piņķeļus “izstrādājis” Zemessardzes G–2 dienests un Militārās pretizlūkošanas dienests. Juri Piņķeli padomju laikos esot savervējis VDK majors Volkovs un viņa segvārds bijis “Jūrnieks”, viņš VDK vācis informāciju par disidentu Būveri utt. Savukārt par Pēteri Piņķeli bija rakstīts, ka viņa sieva ir GRU ģenerāļa Oļega Kulibina meita Anna, ar kuru viņš iepazinies Austrālijā, u. tml.

Cita starpā – ja Latvijas specdienesti nav likuši šo ziņu izdzēst, tad to joprojām vajadzētu varēt atrast mediju elektroniskajos arhīvos. Interesants ir jautājums, kurš šo izziņu noplūdināja deputātiem un žurnālistiem. Pastāv versija, ka noplūdinātāji bija no Epšes biroja, jo, pirmkārt, Epšem vajadzēja kaut kā paskaidrot sava biroja vadītāja padzīšanu.

Otrkārt, tobrīd “Jaunā tvaika” iekšienē sākusies cīņa par varu, jo bija, par ko cīnīties, – nesen dibinātā partija tikko bija ieguvusi premjera krēslu un citus ietekmīgus amatus: konkurence pie šiem varas centriem bija nežēlīga. Ja bija iespēja kādu no šīs “siles” atstumt, tā tika izmantota.

Fakts Nr. 3. Iepriekšminēto notikumu laikā E. Epšes padomnieks drošības jautājumos bija vēlākais galvenais valsts noslēpuma sargātājs un pielaižu izsniedzējs Jānis Bažociņš. Viņš nevarēja nezināt, kāpēc E. Epšes biroja vadītāja amatu zaudēja P. Piņķelis.

Fakts Nr. 4. Šobrīd Jura Piņķeļa sieva Ilze ir kļuvusi par labklājības ministri, bet P. Piņķelis – par premjera Valda Bobrovska padomnieku. Nesen sastādītā valdība jau ir strādājusi ar konfidenciālu informāciju, kas nozīmē, ka visiem ministriem ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Nav zināms, vai premjera V. Bobrovska padomnieks P. Piņķelis jau ir strādājis ar valsts noslēpumu, bet, visticamāk, premjera birojā nevar strādāt cilvēks bez pielaides.

Interesants ir fakts, ka visi Piņķeļu ģimenes “izstrādātāji” Latvijas specdienestos (bet vairāki Latvijas specdienesti brāļus Piņķeļus “izstrādāja” jau no deviņdesmito gadu vidus) ir no šiem dienestiem izmesti.

Visagrāk tika galā ar bijušajiem VDK darbiniekiem, kuri bija lojāli un palīdzēja būvēt atjaunotās Latvijas specdienestus. Bijušie čekisti, protams, labi zināja, kas ir Pališevs, un tāpēc vairākas viņa plānotās operācijas ar blīkšķi izgāzās.

Bet tad sākās kampaņa, ka bijušajiem čekistiem nav vietas Latvijas specdienestos. SAB un Drošuma policiju atstāja virkne bijušo VDK darbinieku, pašreizējo Latvijas izlūku un pretizlūku darbaudzinātāju –– Anspoks, Lutriņš, Mukainis, Trautmanis, Narhels u.c.

Interesanti, ka kampaņā pret “bijušajiem” nozīmīgu lomu spēlēja Piņķeļu ģimenes draudzene, tolaik Drošuma policijas jaunā virsniece Juta Sviķe. Bet, kad J. Piņķelis kļuva par premjera Guntara Rasta biroja vadītāju, tika galā arī ar “G–2” šefu Gunāru Landi.

Sadarbībā ar Austrālijas latviešiem viņa vadītās iestādes bija izpētījušas iepriekšminētā krievu izlūka Kulibina saistību ar P. Piņķeli. Tāpat viņa vadītie dienesti bija izpētījuši J. Piņķeļa saistību ar dakteri Oļģertu Miršentālu un viņa protežētajām personām.

Dakteris Miršentāls bija LPSR galvenais psihiatrs, bet padomju laiku psihiatru sadarbība ar VDK komentārus neprasa. Ir versija, ka tieši viņš ir palīdzējis vēlākajam premjeram Epšem izņemt no reģistriem savu psihoneiroloģiskās slimnīcas ambulatoro karti.

Ar G. Landi tikt galā tomēr nebija viegli. Vispirms bija jāaizvāc viņa politiskie priekšnieki – ministrs Bundzis un Bruņoto spēku pavēlnieks Reihmanis (dzīvokļa lieta). Kad arī tas likās nepietiekami, tika izplatītas baumas, ka Landis pretendē uz SAB šefa Zamaldiņa vietu. Tad gan specdienestu pūķis aprija “miesu no savas miesas” Landi (esot nopircis izglītības diplomu).

Visilgāk noturējās Latvijas izlūkdienesta veterāns Andris Pūlis, kura vadītā nodaļa Piņķeļus “izstrādāja” deviņdesmito gadu beigās. Viņam pielaidi valsts noslēpumam atņēma pirms pāris gadiem, bet viņš joprojām turpina šajā sakarā tiesāties Cilvēktiesību tiesā.

Pielaidi esot atņēmuši it kā tāpēc, ka A. Pūlis kontaktējies ar Baltkrievijas specdienestu darbiniekiem, bet nav par šiem kontaktiem uzrakstījis atskaiti. Citi kompetenti avoti no specdienestiem stāsta, ka A. Pūlis esot “atradis” pornofilmu, kurā uzfilmēta par SAB pārraudzību atbildīgā Tieslietu ministrijas darbiniece.

Šai darbiniecei ir bijušas ļoti plašas pilnvaras, kuras viņa izmantojusi, pat jaucoties SAB ikdienas darbā, piemēram, pieprasot, lai tiktu veidots oficiāls reģistrs SAB aģentiem ārvalstīs, tādējādi faktiski atklājot šo aģentu identitātes. Klīda pat baumas, ka Tieslietu ministrijas ierēdne, kura filmējusies parūkā, esot atpazīta pēc raksturīgas dzimumzīmītes.

Šie atklājumi ārkārtīgi satraukuši Bažociņu, viņa labo roku Aigaru Sarānu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ivaru Dunduru, kurš tobrīd esot skaitījies Pūļa priekšnieks, tāpēc visi trīs kungi esot pasūtījuši jebkādu kompromatu vai provokāciju pret Pūli. Nebūtu gan brīnums, ja pie Pūļa “atmaskojumiem” kaut kur parādītos arī Piņķeļu ēna.

Avoti informē, ka var eksistēt Lindas Jūrnieces telefonsarunu ieraksti pret J. un P. Piņķeļiem izstrādātās operatīvās lietas ietvaros, noklausoties Piņķeļu telefonu sarunas ar Jūrnieci – šīs operācijas veicis SAB.

Šīs pašas izstrādes ietvaros it kā esot informācija, ka savā laikā Piņķelis caur Jutu Sviķi saņēmis operatīvos datus no Drošuma policijas par atsevišķām personām. Sviķe šajā gadījumā rīkojusies nelikumīgi, jo Piņķelim nav bijis pielaides valsts noslēpumam. Premjers par šo Sviķes pārkāpumu esot informēts, tomēr nav reaģējis. Pastāv hipotēze, ka jau toreiz Piņķelis izmantojis Sviķi ar Epšes ziņu.

Žurnāliste Gunita Bagle laikrakstā “Jaunākās Ziņas” veidojusi tikko apstiprinātā NBS komandiera Raimonda Raubes portretu. Tajā viņa izmantojusi arī, kā pati izsakās, Raubes bijušā kolēģa, tobrīd Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Imanta Vezeberga informāciju un izteicienus.

Visdrīzāk, ka viņa jau iepriekš ir bijusi pazīstama ar šo kungu vai arī viņai kāds īpaši ieteicis aprunāties ne ar kādu citu, bet tieši ar Vezebergu, kurš publikācijā īpaši uzsvēra nepieciešamību apvienot armiju ar Zemessardzi.

Vezeberga izvilkšana no aizmirstības visdrīzāk liecina, ka viņš tiek gatavots jaunam amatam. Vakances šobrīd ir:

1) Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departamenta direktora amats (jāatceras, ka armijai šogad paredzēts liels līdzekļu pieaugums, lieli pirkumi, par kuriem var dabūt kārtīgus kukuļus);

2) Satversmes apsardzības biroja priekšnieks. Šis amats viņam būtu piemērotāks, jo viņam vienmēr paticis spiegot, bet nav paticis nodarboties ar sūro kukuļņēmēja darbu. Talantīgs intrigu pinējs, gudrs.

Vezebergu kā iespējamo Krievijas specdienestu aģentu savulaik virzījis dakteris Miršentāls. Šis Miršentāls kara laikā beidzis “Abwehr” specskolu un par to izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies pēc 5–10 gadiem, un viņam atļauts izstudēt par ārstu. Kļuvis par LPSR galveno psihiatru, kas liecina par sadarbību ar VDK. Viņa kartiņa atrodas čekas maisos, Latvijas drošības struktūrām pats atzinies par sadarbību.

Miršentāla protežē Vezebergs savukārt ir ārsts – venerologs. Nāk no Venpils, bijis labos draugos ar Ģirtu Klizmovski – tāpēc maisījies pa Zemessardzes štābu tad, kad Ģ. Klizmovskis bija Zemessardzes štāba priekšnieks.

Latvijas drošības struktūras uzskata, ka savulaik PSRS VDK kļūdījusies, likdama cerību uz aizsargiem kā nākamās Latvijas armijas kodolu – tāpēc aizsargu vadība mudžējusi no Krievijas rezidentiem.

Zemessardzes rašanās čekistiem bijis pārsteigums, tāpēc viņi drudžaini mēģinājuši iefiltrēties šajās struktūrās. Tiek uzskatīts, ka Vezebergs ir viens no šo pūliņu pierādījumiem un aktīvs Krievijas specdienestu aģents.

Vezebergs ir labs draugs Jurim Piņķelim – Guntara Rasta biroja vadītājam. J. Piņķelis viņu iekārtojis Labklājības ministrijā pēc Vezeberga padzīšanas no Zemessardzes. Lai gan viņam nav nekādas militāras prakses, izņemot maisīšanos pa Klizmovska štābu, G. Rasta laikā darbojies Militārās attīstības plānošanas grupā.

Kopējais J. Sviķes psiholoģiskais raksturojums: augstprātīga, ambicioza, tendēta uz apvainošanos, var nerunāt patiesību, neciena sarunas biedrus, bieži smēķē to klātbūtnē, ir paradums no rīta darba vietā iedzert vairākas glāzītes konjaka, kam parasti tiek tērēta operatīvajiem izdevumiem paredzētā nauda. Darba laikā Valsts policijā ir fiksēta stāšanās intīmās attiecībās ar viņas padoto Jāni Voroviku, kura ilgstoši negatīvi ietekmējusi darba rezultātus un iekšējo klimatu kolektīvā. Viņus sauca par “saldo pārīti”.

Naudas viltotāju notveršanas operācijā Valmierā ar viņas “palīdzību” tika pazaudēti divdesmit tūkstoši ASV dolāru valsts naudas. Šīs lietas materiāli atrodas Drošuma policijā. Vainu par “pazaudēto” naudu J. Sviķe novēla uz Valdi Pekešu un Juri Gabovski – “Alfas” priekšnieku. Analoģiska valsts naudas “pazaudēšana” tika fiksēta vēl vismaz vienu reizi. Pēc šī gadījuma Drošuma policijas vadība – ģenerālis Jānis Upelis – kategoriski aizliedza šādu operāciju rīkošanu, piesaistot “saldo pārīti”.

1997. gadā Rīgas tirdzniecības ostā tika ievests konteiners ar lietotu apģērbu, kurā tika atrasti vairāk nekā 100 000 viltotu ASV dolāru. Šī fakta izstrādes laikā tika noskaidrots, ka viltotās naudas ievešanu Latvijā ir organizējis Rīgas čečenu noziedzīgais grupējums, bet tās juridiskais konsultants bijis kāds A. Tavro. Tika lemts par visu šajā lietā iesaistīto aizturēšanu, taču tas vienlaikus netika izdarīts, atkal “pateicoties” J. Sviķei. A. Tavro aizturēšanas laikā netika izņemts dators un divi mobilie telefoni, kam vēlāk izrādījās noteicoša loma krimināllietas izbeigšanā.

Jāpiebilst, ka J. Sviķe ilgstoši bija “aizbilstamā” Andrim Trautmanim, bijušajam LPSR VDK kadru virsniekam, kurš Drošuma policijā bija Pirmās galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks. Viņš personiski uzaicināja J. Sviķi darbā Drošuma policijā un tad bieži vien piesedza viņas kļūdas un neizdarības.

Pēc tam, kad darbā Drošuma policijā tika pieņemts avantūrists Didzis Mitiņš, situācija daudziem kļuva neizturama. Tieši šajā laikā J. Sviķe apguva paviršo un nepilnīgo lietu izstrādes manieri – daudzas lietas tika sāktas, taču izstrādātas pavirši, kā rezultātā līdz tiesai nemaz nevarēja nonākt.

Atsevišķas intereses vērtas ir J. Sviķes un it īpaši viņas “domubiedra” Jura Duraša attiecības ar SAB darbinieku Aigaru Sarānu. Sarāna “biznesa” saites ar Krieviju ir labi zināmas. Nav īsti skaidrs, kas ir Sarāna “jumts”, taču tas līdz šim ir spējis novērst arī ļoti būtiskas nepatikšanas…”

Sviķe pēkšņi atskārta, ka ir pilnīgi skaidrā. Un ne jau tāpēc, ka sarakstītais pa lielākai daļai bija skaidra, balta patiesība. Tas būtu tīrais nieks – vai mazums muļķīgas, nevienam nevajadzīgas patiesības klīda pa pasauli. Toties tas, ka sasodītais visādu pusaudža principu pārņemtais Mordāns uz šo varētu noreaģēt, kā jau pumpainam pusaudzim pienākas, gan bija diezgan iespējams.

Dīvainības ap oligarhiem, aizdomas par Durašu, tagad vēl gaidāmās nepatikšanas ar Mordānu… Nē, tas vienai mazai, trauslai, viegli ievainojamai sievietei bija par daudz. Nebija vairs spēka turēties pretim iekšējai urdoņai – jānoiet lejā pēc vēl viena. Tad jau redzēs. Ja vīrs gribēs lamāties – lai lamājas!”

Novērtē šo rakstu:

161
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...