Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar pēkšņi aktualizēto iespējamo Maskavas skolnieces Annas Potapovas mīklaino pārtapšanu par KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi varu atgādināt, ka viņa nav vienīgā augstā Latvijas valsts amatpersona, kas gadu gaitā ir „mainījusi identitāti”. Pašreizējā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa reiz bija Lilita Cacure (iepriekšējās paaudzēs uzvārds arī Cacars, Teters).

Vēl 1983. gada 1. aprīlī Padomju Jaunatnē Elita Veidemane rakstīja par Veroniku kā Lilitu, kad viņa kopā ar pašreizējo Elektronikas un datorzinātņu institūta priekšnieku Modri Greitānu atgriezās ar PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādes medaļām. Tālāk Veroniku (kā Lilitu) gaidīja dažādi karjeras līkloči.

Otrais Lilitas vīrs bija Jānis Krūmiņš, radinieks toreizējam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Maldupam, kurš arī Lilitu iekārtoja Tieslietu ministrijā. Pateicoties šīm saitēm, viņa arī bija viena no 1998. gada Tautas partijas manifesta parakstītājām, iekārtoja savu Solvitu Harbacēviču par palīdzi pie Aloīza Blonska meitas Ingrīdas Labuckas ES Tiesas Pirmās instances tiesas palīga amatā, bet pati Lilita vēlējās kļūt par tiesnesi.

Finanšu policijas priekšnieks Gunārs Kūtris toreiz kļuva par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku likumdošanas jautājumos, bet, izmantojot vīra radinieka Maldupa radītās priekšrocības, par valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos kļuva Lilita. Jāpiebilst, ka Krūmiņa un Maldupa miesīgie bērni ir savstarpēji saprecējušies.

Uzsākot gaitas Tieslietu ministrijā, tagadējā Veronika Krūmiņa vēl oficiāli dēvējās par Lilitu Krūmiņu. Taču vārds "Lilita" viņai ļoti nepatika (nāk no vieglas uzvedības sieviešu ģints, nav labs, jo ir "sātanisks", saistīts ar dēmoniem). Tāpēc viņa izvēlējās sev "svētu" vārdu „ar gaišu auru” - Veronika, kuru, iespējams, bija dzirdējusi kādā Rīgas kinostudijas kinofilmā kā piemītošu mūķenei.

Tieslietu ministrijas pakļautībā bija Dzimtsarakstu departaments, un vārda maiņa bija viegli izdarāma. Kādreizējā Viļa Lāča sekretāre Ārija Iklāva, kas ar "ukaziem" vadīja dzimtsarakstu sistēmu no Dzimtsarakstu departamenta (kam nemaz oficiāli nebija padotas dzimtsarakstu nodaļas), Lilitas vārdu nomainīja.

Jāpiebilst, ka likums ļāva nomainīt vārdu, ja tas nav labskanīgs, apgrūtina integrāciju sabiedrībā utml., bet likums neļāva nomainīt vārdu tāpat vien, tāpēc, ka nepatīk un tāpēc, ka vīra radinieks ir Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Taču tādus sīkumus neviens neņēma vērā.

Pēc tam jau Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa uzrakstīja likumu tā, lai bez pieredzes apgabaltiesā, bez pieredzes administratīvajā tiesā, ar pusgada pieredzi Vidzemes priekšpilsētas tiesā viņu uzreiz ieceltu par jaunveidojamā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšnieka, bijušā Latvijas kuģniecības jurista Valerijana Jonikāna vietnieci Augstākās tiesas Senātā.

Savukārt Krūmiņš kā valsts sekretāra radinieks pirms gadiem tika iekārtots par Tiesu namu aģentūras direktoru – bez attiecīgas izglītības utml. Tagad jau tā ir vēsture, bet apstiprinājums tam, kā pie mums plaši zeļ radu un draugu būšana un kāpēc Latvija tik panīkusi, jo amatos sēž muļķu radi, kas no sava darba neko nejēdz, bet kuriem pieliek visaugstāko koeficientu, pareizinot ar to algu, un viņi saņem vislielākās algas. 

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...