Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu kardioloģe, strādāju ar slimniekiem rehabilitācijas periodā. Sirds slimības joprojām Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis. Mani pacienti lielākoties ir tie, kas neiet pie ģimenes ārsta, ēd treknu un sālītu ēdienu, smēķē, uzaudzē vēderam tauku kārtu. Pēc pirmās koronārās lēkmes – pat, ja tas nav infarkts, - viņi nonāk Stradiņa slimnīcā, viņus moderni ārstē, izraksta viņiem zāles un izraksta no slimnīcas. Mani pacienti parasti ir tie, kam kaulainā ir nostaigājusi garām, bet vēl atstājusi šaisaulē.

Ģimenes ārsts ir manu pacientu palīgs, atbalsts un dievs. Kardiorehabilitāciju mūsu valsts apmaksā tikai „svaigi“ operētiem sirds slimniekiem un pēc tikko pārciesta infarkta. Manā aprūpē nonāk tikai tie, kas apdrošinājušies vai paši ir maksātspējīgi. Pārējiem jādodas pie ģimenes ārsta.

Daudzus gadus man nācies strādāt ar kolēģiem plecu pie pleca, un man jāsaka – man patīk, cik zinoši un spējīgi ir Latvijas ģimenes ārsti. Un es pērn patiesi nopriecājos, ka ministrija bija sākusi nopietni strādāt pie ģimenes ārstu darba plānošanas – bija paredzēts izstrādāt primārās veselības plānu. Kopā ar kolēģiem nosūtījām šim plānam dažus priekšlikumus par rehabilitāciju, kas, protams, netika ņemti vērā. 

To, ka ministrija neņem vērā ārstu ieteikumus, es zinu jau sen. Patiesībā to zina arī ģimenes ārsti. Tagad ģimenes ārsti to zina vēl labāk. 14. aprīlī visiem interesentiem, proti, ģimenes ārstu asociācijām, māsu asociācijām un speciālistiem tika nosūtīta vēstule, ka Primārās veselības aprūpes plāna projekta izskatīšana MK atlikta par divām nedēļām. Tas tika paziņots arī sociālajos tīklos un arī Veselības ministrijas mājas lapā.

Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kas  bija gatavojušās sūtīt savus priekšstāvjus uz Ministru kabinetu ar saviem iebildumiem un argumentiem, priecīgi gaidīja – kad nu ministrija aicinās neskaidros jautājumus saskaņot. Savukārt 15. aprīlī Veselības ministrija jau plašsaziņā paziņoja, ka Veselības ministrijas izstrādātais Primārās veselības aprūpes attīstības plāns 2014.–2016. gadam pieņemts. Juridiskā terminoloģijā: situācija rada aizdomas par apzināti melīgas informācijas izplatīšanu nolūkā panākt, lai ģimenes ārstu pārstāvji MK sēdē neierodas.

Tiem, kas lāga neatceras Veselības ministrijas vēstures lapaspuses, varu atgādināt, ka 2004. gadā Ingrīdai Circenei ģimenes ārsti jau izteica neuzticību, kas beidzās ar Einara Repšes valdības krišanu. Visu pērno gadu Ingrīdas Circenes konflikts ar ģimenes ārstiem plauka saistībā ar jauno Veselības finansēšanas likumu, un daudzkārt ar demisijas prasību draudēja abas ģimenes ārstu asociācijas. Tagad, kad likums dziļi noslēpts Saeimas atvilktnēs, kad deputāti to tikai pēta un caurlūko,vēlēšanas gaidīdami, Ingrīda Circene pati nolēmusi ar ģimenes ārstiem pastrīdēties.

Visiem tiem, kas iepazīstas ar primārās aprūpes plānu  ir skaidrs – plāns ir nekāds. Sasmērēts papīrs vai piedrazots cietais datora disks. Šajā plānā nav ne jēgas, ne attīstības. Pat tas, ko vēlējusies sasniegt Circene – palielināt primārās veselības aprūpes lomu profilaksē, diagnostikā un ārstniecībā, kā arī uzlabot primārās veselības kvalitāti, - palicis nesasniegts. Kur nu vēl ar vārdu atcerēties pacientu tad, kad viņam pēc digitālās angioplastikas infarkta gadījumā vai pēc ķīmijterapijas vēža gadījumā vajadzīga rehabilitācija vai atbalsts. Dokuments patiesībā ir ķeksīša vērts, ja ne unikālā pieņemšanas metode – nepielaist nevienu pie diskusijas, bet vēlāk neielaist Ministru kabinetā uz caurlūkošanu. 

Un tomēr – šoreiz tas nebūs tik vienkārši. Atļaušos prognozēt– ģimenes ārsti šo spļāvienu sejā atcerēsies un demisijas pieprasījumu gatavo. Ingrīdas Circenes partijas biedri no Vienotības šīs draudošās briesmas ir pamanījuši. Atļaušos prognozēt vēl nopietnāk – Vienotības vadības klubiņš paši novāks Ingrīdu Circeni no amata. Ar lielāko varbūtību viņai tiks piemeklēts kāds mazs starptautiskā ierēdņa darbiņš Ženēvā vai Kopenhāgenā, kas publiski tiks slavēts kā dižs un nozīmīgs. Un vēl daži populāri Ingrīdas Circenes galma ārsti aprakstīs viņas nozīmīgo jauno amatu un tā lomu pasaules un Latvijas nākotnē.

Kad tas notiks? Domāju, ka jau aprīlī. Kas būs jaunais ministrs? Uz šo jautājumu nevar atbildēt neviens. Vienotības pamatprincips saka – vispirms dari, pēc tam domā. Reti kurš šaubās, ka Vienotība nometa Valdi Dombrovski no premjera krēsla, bet nevienam tolaik pat ļaunākajos murgos nerādījās, ka nākamā Vienotības premjere būs Laimdota Straujuma.

Arī šoreiz Ingrīdu Circeni nosūtīs trimdā, bet pēc tam meklēs jaunu ministru. Jaunā ministra pamatpazīme būs „nekāds”.

* Kardioloģe ar 20 gadu darba pieredzi rehabilitācijas iestādēs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...