Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viss ir atkarīgs no ideoloģiskā mērķa. Ja juvenālā laikmeta ideoloģiskais mērķis ir jaunatnes politiskā vara, tad šī mērķa sasniegšanā vispirms nākas pārvarēt kultūras tradīcijas. Katrā kultūrā ir noteikta attieksme pret jaunatni. Tas traucē sasniegt minēto ideoloģisko mērķi. Jaunatne tūlīt nevar iegūt politisko varu. To nepieļauj kultūras tradīcijas.

LR „Jaunatnes likumā” ir teikts: „Pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi: 1) atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas, radot labvēlīgus apstākļus viņu intelektuālajai un radošajai attīstībai; 2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā; 3) nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku; 4) nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.”

Savukārt vienotās vienotības publicētajos tekstos var izlasīt šādu teikumu: „Vienotības Jaunatnes organizācijas misija ir sekmēt kompetentas politiķu paaudzes veidošanos, kuri pārstāvēs Latvijas un tās sabiedrības intereses, balstoties uz demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, solidaritāti un eiropeisko identitāti.”

Abos citātos tipiski atspoguļojās tradicionālā attieksme pret jaunatni. Tā tas ir „Jaunatnes likumā”. Tā tas ir Sarkanmatainās Tumsonības dancinātajā „partijā”.

Jaunatne tradicionāli ir tautas dividende. Tātad ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem jaunatnes attīstībā. Jaunatne tradicionāli ir tautas potenciālais resurs, kas tiks izmantots pēc kāda laika. Jaunatne ir tautas rezerve. Tagadnes dzīves norisēs jaunatne sēž uz rezervistu soliņa un pacietīgi gaida savu laiku aktīvi līdzdarboties visos procesos. Diskursā par jaunatni lieliski iederas vārds „nākotne”. Jaunatne ir tautas nākotne. Jaunatnes mentalitātē dominē futuroloģiskā pašapziņa.

Lai tautai būtu dividende, vispirms ir jābūt tautas demogrāfiskajai dividendei. Citiem vārdiem sakot, vispirms ir nepieciešams dzemdēt bērnus. Tautai vispirms ir vajadzīgs demogrāfiskais ienākums. Lai to iegūtu, zināmi līdzekļi ir jāiegulda gan vīriešiem, gan sievietēm.

Acīmredzot, pirmais līdzeklis ir garīgais līdzeklis – pienākuma apziņa par bērnu nepieciešamību ģimenes un tautas turpinājumam. Jābūt arī stingrai gribai izpildīt savu reproduktīvo pienākumu. Bez pienākuma apziņas un stingras gribas demogrāfiskā dividende nav iegūstama.

Lai tauta neizmirtu, summārajam dzimstības koeficientam ir jābūt vismaz 2,2. Katrai sievietei ir jādzemdē vismaz divi bērni. 2016.gada februārī Latvijā summārais dzimstības koeficients bija 1,48.

Zemā koeficienta izcelsmei ir daudzi iemesli. Noteikti arī mums nezināmi iemesli – transcendentāli kosmoloģiski iemesli. Visu iemeslu analīze ir divu vai pat trīs monogrāfiju cienīga. Ieskicēšu tikai vienu iemeslu - šausmīgi kroplo postmodernistiski liberālo iemeslu. Postmodernistiski liberālās šausmīgās kroplības tagad pārvalda ļoti daudzu jaunu vīriešu un jaunu sieviešu smadzenes. Pārvalda to cilvēku smadzenes, no kuriem ir atkarīgs demogrāfiskās dividendes apjoms.

Šausmīgi kroplais iemesls tiek diezgan precīzi propagandēts šādi: „..kaimiņiene jautā: «Kāpēc tev vēl nav bērnu? Laiks iet, tu taču esi sieviete!» Kāpēc kaimiņiene uzvedas kā dzeguze jūsu bioloģiskajā pulkstenī? Būt mātei nav ne profesija, ne pienākums, bet iespēja. Patiesībā tas, ka cilvēki, kas ir fiziski veseli un materiāli nodrošināti, bet negrib bērnus, nav psihoterapeita izpētes priekšmets. Ja cilvēki to nevēlas, tās ir viņu tiesības. Nevienu nevar piespiest kļūt par vecākiem. Jautājums drīzāk ir cits – kāpēc kādam no malas ir tik svarīgi, lai visiem būtu bērni?” (pasvītrojumi mani – A.P.).

Kāda ārzemju latviete (kā runā, nelabojama vecmeita un lesbiete) gramatiski kļūdaini propagandē ne mazāk šķebīgu pieeju: „Lai sasniegtu augstu dzimstību ir jāstimulē dzimstības veicināšana arī vientuļo un homoseksuālu cilvēku vidē. Zviedrijā un citās augsti attīstītās civilizētās valstīs tas tiek darīts, apgāžot konservatīvo politiķu dogmas, ka atbalstot viendzimuma partnerattiecības un laulības un vientuļās mātes vai tēvus, tiekot apdraudēta dzimstība. Ir tieši otrādi un te Latvijai jāmācas no Skandināvijas.”

Tautas interesēs ir ne tikai bioloģiskā atražošana, bet arī kulturoloģiskā atražošana. Ar kulturoloģisko atražošanu nodarbojas audzināšana un izglītība. Kulturoloģiskā atražošana jauniešiem iemāca eksistēt cilvēku vidē. Iemāca arī kultūras tradīcijas attieksmē pret jaunatni.

Latvijā ir milzīgas problēmas ar izglītību. Taču var jautāt: „No kāda laikmeta viedokļa ir milzīgas problēmas? Varbūt no šodienas laikmeta viedokļa viss ir normāli, bet pārspīlēti ir izglītības vērtēšanas kritēriji?”

 Latvijas iedzīvotāji var atcerēties padomju laikmeta izglītību. Šodienas laikmeta izglītību viņi var salīdzināt ar padomju laikmeta izglītību. Neapšaubāmi padomju laikmeta izglītība bija ļoti laba izglītība. To atceras visā pasaulē.

Bet tagad ir cits laikmets.Tagad ir jaunatnes laikmets. Varbūt no jaunatnes laikmeta viedokļa šodienas izglītība ir laba?

Kā zināms, Latvijas jauniešus apmierina izglītība. Laiku pa laikam kāds pētījums iepriecina, ka „Latvijā tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība”. Nesen mediji atkal jūsmoja: „Arvien vairāk cilvēku izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, secināts pētījumu aģentūras SKDS veiktajā aptaujā. Pagājušā gada nogalē izglītības kvalitāti augstu novērtēja 27% iedzīvotāju, kas ir par 5% vairāk nekā 2014.gadā.”

Tātad izglītības līmenis atbilst jaunatnes laikmeta prasībām, un aplami ir izglītībai izvirzīt padomju laikmeta ļoti augstās izglītības prasības. Drīzāk jauniešus nākas apsveikt ar spožo uzvaru. Jaunieši ir panākuši juvenālā laikmeta prasībām atbilstošu izglītību. Ja tas tā nebūtu, tad jaunieši sen būtu sadumpojušies un padzinuši sliktās izglītības menedžerus.

Gan bioloģiskā atražošana, gan kulturoloģiskā atražošana notiek ģenētiskajā līmenī. Jaunatne gēnos saņem noteiktu garīgo mantojumu no iepriekšējām paaudzēm. Tajā skaitā saņem informāciju par kultūras tradīcijām attieksmē pret jaunatni.

Un, lūk, šī informācija pagaidām var izrādīties nepārvarams šķērslis sasniegt juvenālā laikmeta ideoloģisko mērķi. Jaunieši nevar tūlīt iegūt politisko varu, kamēr nav pārvarētas kultūras tradīcijas attieksmē pret viņiem. Ģenētiskais mantojums pavēl jauniešiem klusu un pacietīgi sēdēt uz rezervistu soliņa. Ģenētiskajā mantojumā ir tradicionālās nostādnes par jauniešu vietu sabiedrībā un jauniešu perspektīvām dzīvē. Šīs nostādnes ir jauniešu asinīs. Jaunieši šīs nostādnes nespēj ignorēt. Viņi neprotestē pret nepieciešamību sēdēt uz rezervistu soliņa. Citādāk būs tad, kad jauniešu asinīs vairs nebūs informācijas par tradicionālajām nostādnēm. Šī informācija var izzust vairāku paaudžu laikā.

Uz Zemes katrai kultūrai ir specifiski niansētas nostādnes par jaunatni. Tomēr tajā pašā laikā uz Zemes ir liela vienprātība par jaunatnes potenciālo resursu. Dominē nostādne, ka jaunatne attīstās, balstoties uz vecāko paaudžu zināšanām un dzīves pieredzi. Tāda nostādne ir visās kultūrās. Jaunatnei ir cītīgi jāmācās un pacietīgi jāgaida savs uznāciens, lai dzīves procesos nostātos uz viena pakāpiena ar vecākajām paaudzēm un galu galā nomainītu tēvus un vectēvus. Bet pats galvenais - cilvēces vēsturē nav tradīcijas jauniešiem tūlīt atdot politisko varu.

Kas vispirms ir jāizdara jauniešiem, lai sasniegtu juvenālā laikmeta kāroto mērķi – tūlīt iegūtu politisko varu? Atbilde ir loģiska. Vispirms ir jālikvidē ģenētiskais mantojums. Pirmkārt un galvenokārt ir jālikvidē kulturoloģiskajā atražošanā saņemtais ģenētiskais mantojums par jauniešu vietu sabiedrībā.

Faktiski tas nozīmē, ka ir būtiski jāpārveido audzināšana un izglītība. No audzināšanas un izglītības ir jāizmet tas viss, kas jauniešiem traucē tūlīt iegūt politisko varu. Visvairāk traucē informācija par kultūras tradīcijām attieksmē pret jaunatni. Tradīcijas liek jauniešiem gaidīt savu laiku. Šīs tradīcijas ir jālikvidē. Tad viss būs kārtībā, un jaunieši tūlīt varēs pretendēt uz politisko varu.

Tātad principā viss ir samērā vienkārši. Metodoloģiski samērā vienkārši. Latvijā arī faktiski samērā vienkārši. Par to liecina vidiņviņķeliešu audzināšanas projekti. Par to liecina izglītības līmenis, ar kuru latviešu jaunatne ir apmierināta.

Pie mums no izglītības lielā mērā jau ir izmesta informācija par kultūras tradīcijām attieksmē pret jaunatni. Mūsu augstskolās jaunieši izglīto jauniešus. Jaunieši nevis mācās no vecākajām paaudzēm, bet mācās paši no sevis. Jaunatnes izglītībā zināšanu translācijā medijs (starpnieks) ir nevis vecākās paaudzes, bet jaunākā paaudze. Tas cilvēces vēsturē ir kardināls pavērsiens zināšanu translācijā, jo līdz šim medijs bija vecākās paaudzes akadēmiskais personāls.

Tāds pavērsiens nevar palikt bez noteiktām sekām. Tāds pavērsiens liecina par juvenālā laikmeta realitāti. Ja tas tā nebūtu, tad latviešu jaunieši nebūtu tik apmierināti ar izglītības līmeni. Jauniešiem parasti nepatīk atgādinājumi par viņu vietu uz rezervistu soliņa. To ir novērojuši ne tikai skolotāji un pasniedzēji, bet arī vecāki. Tātad šodien neviens pārāk necenšās viņiem par to atgādināt. Smako audzināšana un izglītība, kura patiešām var visai drīz jaunatni sasēdināt politiskās varas krēslos. Juvenālā laikmeta ideoloģiskais mērķis ir sasniedzams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...