Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Postmodernistiskā mentalitāte ir tikpat jauns jēdziens kā jēdziens „juvenālais laikmets”. Tā tam ir jābūt. Postmodernistiskā mentalitāte pati par sevi ir jauna parādība. Tās sākums ir XX gadsimta 70.gadi.

Postmodernistisko mentalitāti formē XX gadsimta nogales neķītrā slavenība vārdā „Postmodernisms”. Rietumos jau vairākus gadu desmitus postmodernisms ir ideoloģiskais, estētiskais, morālais un filosofiskais māneklis. Tas galvenokārt māna jaunatni. Vecākajām paaudzēm postmodernisms nav pieņemams. Vecākās paaudzes postmodernismā sadzird degradācijas stenēšanu. Turpretī jaunatnes kādai daļai postmodernisms patīk. Tāpēc pats par sevi saprotams, ka neķītrais māneklis jaunatnes prātos un sirdīs formē postmodernistisko mentalitāti.

Lūk, ko pareizi saka mūsu aizokeāna tautietis: „Mūslaiku dzīve ir plūstoša, komplicēta, bez centra. Mēs nevaram virzīties uz priekšu, taču varam kustēties. Mēs varam novietoties plūstošajā tagadnē un baudīt kolīzijas un pārrāvumus; mēs varam uzlūkot dzīvi kā izrādi” (Svens Birkerts “Postmodernisms – Uzlīmju kultūra”).”

Savukārt mūsu 9.klasēm paredzētajos materiālos par mākslu jauniešiem nelādzīgi ieborē: „Postmodernisma māksla ir termins, kas tiek izmantots mākslas kustības raksturošanai, kura kādā veidā nonāk pretrunā ar modernisma  principiem vai arī tos apvieno, vai attīsta ar jauniem paņēmieniem. Par postmodernisma mākslu galvenokārt tiek uzskatītas tādi mākslas veidi, kas iekļauj video tehnoloģijas: intermēdija, instalāciju māksla, konceptuālā māksla un multimēdija. Tāpat dažkārt par postmodernisma mākslas virzieniem tiek uzskatīti mākslas veidi, kas izmanto kolāžas vai brikolāžas paņēmienus, objektu vienkāršošanu, koncentrēšanos uz tiešiem mākslas izejelementiem, ataino masu kultūru vai izmanto performanci.” Kā redzam, postmodernismā neeksistē tādi vārdi kā glezna, akvarelis, grafika, zīmējums, skulptūra, mākslinieks, mākslas darbs.

Postmodernistiskā mentalitāte ir pilnīgi pretēja tradicionālajai mentalitātei. Cilvēces pastāvēšanas gadu tūkstošos aprobētā tradicionālā mentalitāte un eiropiešu prāta aptumsumā nesen „uzčakarētā” postmodernistiskā mentalitāte ir antipodi. Demogrāfiskās pārejas drausmīgais radikālisms un izmirstošo eiropeīdu iracionālisms ir izraisījis jaunatnes dalīšanos divās daļās ar pretējiem uzskatiem un īpašībām.

Tradicionālo mentalitāti formē audzināšanas un izglītības klasiskā pieeja. Tās mērķis ir izaudzināt un izglītot jauno paaudzi tādā kvalitātē, lai tā spētu bagātināt tautas iepriekšējo paaudžu kultūras mantojumu. Tāpēc audzināšanas un izglītības priekšplānā ir iepriekšējo paaudžu dzīves pieredze. Respektīvi, mācīšanās no dzīves pieredzes. Klasiskajā pieejā visu nosaka princips, ka tautai bez zināšanām par pagātni nav nākotnes.

Postmodernisms iestumj pilnīgi pretējā audzināšanas un izglītības pieejā. Postmodernisms ciniski ignorē pagātni, pagātnes kultūras mantojumu, iepriekšējo paaudžu dzīves pieredzi. Pagātnes ciniskā ignorēšana ir postmodernisma pamatprincips.

Turklāt postmodernisms ciniski ignorē ne tikai pagātni, bet ciniski ignorē arī nākotni. Ne velti mūsu dārgais aizokeāna tautietis saka, ka „mēs nevaram virzīties uz priekšu, taču varam kustēties. Mēs varam novietoties plūstošajā tagadnē un baudīt kolīzijas un pārrāvumus”.

Postmodernismā nav virzības uz priekšu – uz nākotni. Vienīgi ir tagadne. Postmodernismā jaunatnei nav jāmācās no pagātnes un jāmācās vispār. Postmodernisms jaunatnei iesaka tikai „kustēties”, „baudīt” kaut kādas mistiskās „kolīzijas un pārrāvumus”, bet vispatīkamākais - „uzlūkot dzīvi kā izrādi”. Tāpēc postmodernisms daudziem jauniešiem ļoti patīk. Postmodernisms neprasa nekādas zināšanas, intelektuālo piepūli, talantu, profesionalitāti, kompetenci. Smadzenes vispār nav vajadzīgas.

Tiekoties ar postmodernismu, katram nākas rūpīgi padomāt par diviem šausmīgiem momentiem.

Ja postmodernisms ciniski ignorē pagātnes mantojumu, tad tas ciniski ignorē arī jebkādu morāli. To diktē elementārā loģika. Morāles normas vienmēr ir pagātnes mantojums. Ja netiek atzīts pagātnes mantojums, tad netiek atzītas arī šajā mantojumā ietilpstošās morāles normas.

Protams, morāles normas mainās. Taču jaunais vienmēr paceļas uz agrāk stabili iecementētajiem pamatiem. Postmodernisms ciniski ignorē agrāk stabili iecementētos pamatus. Postmodernisms sten bez morāles, kura ir bijusi cilvēku dzīves balsts gadu tūkstošiem. Tas ir pirmais šausmīgais moments.

Otrais šausmīgais moments ir šāds. Ciniski atsakoties no pagātnes mantojuma, postmodernisms reizē ciniski atsakās no pagātnes kognitīvā (zināšanu) mantojuma. Atsakās no filosofijas, mākslas, zinātnes, reliģijas mantojuma. Tātad atsakās no radošās izziņas iegūtajām patiesībām par pasauli, cilvēku, sabiedrību, kultūru. Postmodernismā neeksistē ne cilvēces kognitīvais mantojums, ne patiesības. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka aizokeāna tautietim „mūslaiku dzīve ir [..] bez centra”.

Postmodernisma skaistās rekomendācijas manāmi ietekmē vieglprātīgās jaunatnes mentālo stāju. Par to nav šaubu. Postmodernisms viltīgi izmanto jauno cilvēku psiholoģiskās vājības iet pa dzīves vieglāko ceļu bez garīgās piepūles, bez sociālās atbildības un pienākuma apziņas, „plūstošajā tagadnē” pievēršoties vienīgi visādu labumu baudīšanai.

Postmodernisma ievazātā amorālā dzīves uztvere atsaucās uz jaunatnes kādas daļas mentalitāti. Tajā atspoguļojās postmodernisma nekrietnās izpausmes.

Vispirms atspoguļojās visdažādākā veida nihilisms – vispārpieņemto morāles, filosofijas, mākslas, zinātnes, reliģijas normu, principu, vērtību, izziņas patiesību neatzīšana un noraidīšana. Postmodernisma ietekmē jaunatnes mentālās īpašības barojās ar „plurālismu”, „toleranci”, „viedokļu brīvību”, „demokrātiju”, „liberālismu”, „atvērto sabiedrību”, „cilvēktiesībām”. Jaunatne lepojās ar „neierobežoto pašizpausmi”, „pašattīstību”, „pašrealizāciju”.

Jaunatnes mentalitāti būtiski ietekmē postmodernisma kroplie priekšstati par feminismu, dzimumu atšķirību likvidēšanu, ģimenes institūta likvidēšanu. Jaunatnes mentalitāti sagandē postmodernisma dievinātais zinātniskais, filosofiskais, mākslinieciskais anarhisms, iracionālisms, intuitīvisms, subjektīvisms, hedonisma un materiālisma kults, bēgšana no realitātes, visu laiku tiecoties pēc kaut kā jauna un nepazīstot tradīcijas dzīvīgumu un enerģiskumu.

Vai postmodernistiskā mentalitāte pašlaik ir iespējama ideāli tīrā veidā?

Nē, nav iespējama. Mentalitāte ir ģenētiski determinēta izpausme. Turklāt daudzās paaudzēs ģenētiski determinēta izpausme. Šodienas jaunatnes gēnos noteikti ir samērā plašs tradicionālās mentalitātes slānis. Postmodernistiskās mentalitātes ģenētiskais mūžs ir neilgs – maksimāli divas paaudzes. Postmodernistiskās mentalitātes elementi pagaidām ir spiesti sadzīvot ar tradicionālās mentalitātes elementiem, kā tas mēdz būt pārejas periodos. Postmodernistiskā mentalitāte ideāli tīrā veidā būs nākamās, bet varbūt tikai aiznākamās paaudzes bagātība XXI gadsimta vidū un otrajā pusē.

Saprotams, tradicionālās mentalitātes virzībā var būt brāķis, kas atvieglo postmodernistiskās mentalitātes invāziju. Pirms kāda laika pasaules sabiedrība tika iepazīstināta ar vidiņviņķeliešu dēlu. Atklājās, ka brāķis ir radījis brāķi.

Tradicionālās mentalitātes atražošanā var būt brāķi. Var būt arī surogāti – līdzīgi, bet mazvērtīgi eksemplāri. Tie ir piemēroti eksemplāri postmodernistiskajai mentalitātei, nobriestot ideāli tīrā smirdējumā. Taču ideāli tīri postmodernistriskās mentalitātes smirdējumi pašlaik par laimi ir izņēmumi, bet nevis hominīdu evolūcijas kanons.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...