Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par iekļūšanu Eiropas Parlamentā šogad cīnīsies īpaši liels tādu sarakstu skaits, kam ir reālas izredzes iegūt kādu deputāta vietu, un to veicinās 5% barjera šajās vēlēšanās.

Latvijai Eiropas Parlamentā pienākas 8 deputātu vietas (lasāms, ka pēc Brexit norises patlaban britu deputātu aizņemtās vietas netiks pārdalītas - tās būs vakantas ar domu, ka tās nākotnē pienāksies jaunajām dalībvalstīm, ja ES iestāsies, piemēram, Ukraina vai vēl kāda valsts). Tas nozīmē, ka vienas vietas iegūšanai partijai Latvijā vajadzētu savākt 100/8=12,5% balsu.

Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vēlēšanu norisi reglamentējošajā Latvijas likumā (tāds katrai dalībvalstij ir savs) ierakstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās pastāv 5% “barjera” līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās.

Šāda “barjera” nozīmē to, ka vienu vietu Eiropas Parlamentā saņem ikkatrs saraksts, kam izdevies savākt 5% balsu - un nevis 12,5% balsu, kā būtu loģiski. Šeit “barjera” nevis atsijā sīkpartijas un šaubīgus politprojektus, bet gan - tieši otrādi - pazemina iekļūšanas nosacījumus, dodot iespēju Eiropas Parlamentā darboties politiķiem ar konkrēti apšaubāmiem nolūkiem un reputāciju.

Piemērs: 2014. gada EP vēlēšanās, ņemot vērā faktu, ka tika nodotas 440 288 derīgas zīmes, viena deputāta ievēlēšanai Eiropas Parlamentā no Latvijas vajadzētu 55 036 balsis. Taču 5% “barjeras” dēļ (ko šinī gadījumā drīzāk vajadzētu saukt par “5% pakāpienu” vai “5% caurumu”) Eiropas Parlamentā iekļuva Tatjana Ždanoka, kuras saraksts savāca 28 303 balsis jeb 6,38%, un Iveta Grigule, kuras saraksts saņēma 36 637 balsis jeb 8,26%. Pārējās iekļuvušās partijas (Vienotība, Nacionālā Apvienība un Saskaņa) saņēma attiecīgi 46,19%, 14,25% un 13% balsu.

Šī kroplā matemātika realitātē nozīmē to, ka “vatņiku” sīkpartija ar 28 tūkstošiem balsu saņem vienu mandātu, kamēr Nacionālā apvienība ar 63 tūkstošiem balsu (teju divarpus reizes vairāk) saņem... arī vienu EP mandātu!

Cik aktīvi balsojam par Eiropas līmeņa politiku?

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās pirmoreiz mūsu vēlētājs varēja balsot par visa kontinenta līmeņa politiku, piedalījās 41,34% no balsstiesīgajiem - puslīdz cienījams cipars, jo mēs tikai pirms mēneša bijām iestājušies ES, un daudziem šķita interesanta iespēja pirmoreiz nobalsot par Eiropas Parlamentu. 2009. gadā bija vērojams kāpums līdz 53,7%, jo šīs vēlēšanas iekrita reizē ar pašvaldību vēlēšanām. Piecus gadus vēlāk aktivitāte nokritās līdz 30,24%, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka arī šogad vēlētāju aktivitāte nebūs daudz augstāka, jo pagaidām nav zināms neviens faktors, kas izraisītu vēlētājos papildus interesi nobalsot.

Ierēķinot balsstiesīgo iedzīvotāju skaita kritumu, kurš turpinājies pēdējos 5 gadus, varam prognozēt, ka 5% iegūšanai varētu pietikt ar nedaudz vairāk nekā 20 tūkstošiem balsu.

Kā indikatoru ņemot aizvadītās Saeimas vēlēšanas, mēs varam mēģināt modelēt, kuri tad varētu būt tie politiskie spēki, kas spētu cīnīties par 20 000 balsu ieguvi.

Saskaņai būs grūtības, populistiem gan ne

No populistiem gan KPV LV, gan JKP Saeimas vēlēšanās savāca stabili virs 100 tūkstošiem balsu katra. Lai arī viņu reitingi bijuši ļoti svārstīgi, šīm partijām nevajadzētu saskarties ar mežonīgām grūtībām, lai katra iegūtu vienu vai pāris EP mandātus.

Tāpat Attīstībai/Par! izdevās negaidīti iegūt 101 tūkstoti balsu, turklāt tās prasmīgā kampaņošana, kas devusi augļus gan Rīgas domes, gan Saeimas vēlēšanās, liek secināt, ka tās starts arī šī gada maijā var būt auglīgs. Bet, ņemot vērā kroplīgo 5% matemātiku, no kuras nav iespējams izvairīties, šīs apvienības partijām var pat izdevīgāk izrādīties startēt atsevišķi: ja katra no tām saņems 20+ tūkstošus balsu, tās katra tiks pie vienas vietas Eiropas Parlamentā, kurpretī apvienības iegūti 40 līdz 50 tūkstoši balsu tāpat nozīmēs 1 mantātu.

Jādomā, ka Nacionālajai Apvienībai nebūs grūti pārvēlēties EP - nacionālistu vēlētājs (salīdzinot ar dažu citu uzskatu pārstāvjiem) ir samērā apzinīgs un motivēts, un viņam nevajag papildus stimulu, lai nobalsotu par nacionālo interešu pārstāvniecību EP līmenī.

Saskaņas uzdevums ir grūtāks. Tās arvien vairāk novecojošais, krieviski runājošais elektorāts par Eiropas Savienības jautājumiem neinteresējas, nedzīvo Latvijas un Rietumu informatīvajā telpā, tālab to uz EP vēlēšanām būs grūti izvilkt no mājām, kā tas pierādījās 2014. gadā. Taču 5% saskaņiešiem vajadzētu sasniegt bez grūtībām. Ja šāda “antibarjera” nepastāvētu, tad gan Saskaņai vajadzētu domāt, kā sasniegt 12,5% no balsīm - kā jau minēts, pirms pieciem gadiem viņi tika vien pie 13%. Saskaņai vislielāko labumu varētu dot, ja tiktu atlaistas Rīgas un/vai Daugavpils domes, un ja šo domju ārkārtas vēlēšanas nozīmētu reizē ar EP vēlēšanām.

Uz jautājuma zīmes

Lielas šaubas ir par Vienotības un ZZS iespējām: Vienotības reitings rūk, savukārt ZZS rindās pagaidām nav manāmi tādi kandidāti, kam acis spīdētu, ieraugot tukšu Eiroparlamenta krēslu. Varbūt šis ir tas gadījums, kad zaļajiem un zemniekiem atsevišķi izdotos iegūt lielāku balsu skaitu nekā kopā.

Tālāk sākas interesantā sadaļa ar mazajām partijām, vairākām no kurām ir lielākas iespējas iekļūt Eiroparlamentā nekā Saeimā. Viņu vidū bez Latvijas Krievu Savienības jāmin Progresīvie - tie oktobrī saņēma 22 078 balsis, un viņu elektorāts ir salīdzinoši motivēts. Reģionu Apvienība oktobrī ieguva 35 tūkstošus balsu, kas nozīmē, ka viņiem ir jēga cīnīties par Eiroparlamenta mandātu. No Sirds Latvijai vēlreiz var nospēlēt “tumšā zirdziņa” lomu - lai arī partijas organisms kopumā nav tajā labākajā stāvoklī, Inguna Sudraba var vēlreiz labi nostrādāt kā lokomotīve, jo īpaši tādā gadījumā, ja domās par apvienības izveidi ar LSDSP vai kādiem citiem mazajiem spēkiem. Ir vērts sekot līdzi arī Par Alternatīvu projektam: ja Jurijs Žuravļovs, Jānis Kuzins, Einārs Graudiņš, Aleksandrs Mirskis piesaistīs vēl kādus krievvalodīgajā vidē zināmus smagsvarus, tad šis saraksts var ja ne iekļūt Eiroparlamentā pats, tad vismaz atņemt vēlētājus Saskaņai un Ždanokai. Ņemot vērā prognozējami zemo balsotāju procentu EP vēlēšanās, arī tas nav maz.

Novērtē šo rakstu:

34
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....