Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par iekļūšanu Eiropas Parlamentā šogad cīnīsies īpaši liels tādu sarakstu skaits, kam ir reālas izredzes iegūt kādu deputāta vietu, un to veicinās 5% barjera šajās vēlēšanās.

Latvijai Eiropas Parlamentā pienākas 8 deputātu vietas (lasāms, ka pēc Brexit norises patlaban britu deputātu aizņemtās vietas netiks pārdalītas - tās būs vakantas ar domu, ka tās nākotnē pienāksies jaunajām dalībvalstīm, ja ES iestāsies, piemēram, Ukraina vai vēl kāda valsts). Tas nozīmē, ka vienas vietas iegūšanai partijai Latvijā vajadzētu savākt 100/8=12,5% balsu.

Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vēlēšanu norisi reglamentējošajā Latvijas likumā (tāds katrai dalībvalstij ir savs) ierakstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās pastāv 5% “barjera” līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās.

Šāda “barjera” nozīmē to, ka vienu vietu Eiropas Parlamentā saņem ikkatrs saraksts, kam izdevies savākt 5% balsu - un nevis 12,5% balsu, kā būtu loģiski. Šeit “barjera” nevis atsijā sīkpartijas un šaubīgus politprojektus, bet gan - tieši otrādi - pazemina iekļūšanas nosacījumus, dodot iespēju Eiropas Parlamentā darboties politiķiem ar konkrēti apšaubāmiem nolūkiem un reputāciju.

Piemērs: 2014. gada EP vēlēšanās, ņemot vērā faktu, ka tika nodotas 440 288 derīgas zīmes, viena deputāta ievēlēšanai Eiropas Parlamentā no Latvijas vajadzētu 55 036 balsis. Taču 5% “barjeras” dēļ (ko šinī gadījumā drīzāk vajadzētu saukt par “5% pakāpienu” vai “5% caurumu”) Eiropas Parlamentā iekļuva Tatjana Ždanoka, kuras saraksts savāca 28 303 balsis jeb 6,38%, un Iveta Grigule, kuras saraksts saņēma 36 637 balsis jeb 8,26%. Pārējās iekļuvušās partijas (Vienotība, Nacionālā Apvienība un Saskaņa) saņēma attiecīgi 46,19%, 14,25% un 13% balsu.

Šī kroplā matemātika realitātē nozīmē to, ka “vatņiku” sīkpartija ar 28 tūkstošiem balsu saņem vienu mandātu, kamēr Nacionālā apvienība ar 63 tūkstošiem balsu (teju divarpus reizes vairāk) saņem... arī vienu EP mandātu!

Cik aktīvi balsojam par Eiropas līmeņa politiku?

2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās pirmoreiz mūsu vēlētājs varēja balsot par visa kontinenta līmeņa politiku, piedalījās 41,34% no balsstiesīgajiem - puslīdz cienījams cipars, jo mēs tikai pirms mēneša bijām iestājušies ES, un daudziem šķita interesanta iespēja pirmoreiz nobalsot par Eiropas Parlamentu. 2009. gadā bija vērojams kāpums līdz 53,7%, jo šīs vēlēšanas iekrita reizē ar pašvaldību vēlēšanām. Piecus gadus vēlāk aktivitāte nokritās līdz 30,24%, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka arī šogad vēlētāju aktivitāte nebūs daudz augstāka, jo pagaidām nav zināms neviens faktors, kas izraisītu vēlētājos papildus interesi nobalsot.

Ierēķinot balsstiesīgo iedzīvotāju skaita kritumu, kurš turpinājies pēdējos 5 gadus, varam prognozēt, ka 5% iegūšanai varētu pietikt ar nedaudz vairāk nekā 20 tūkstošiem balsu.

Kā indikatoru ņemot aizvadītās Saeimas vēlēšanas, mēs varam mēģināt modelēt, kuri tad varētu būt tie politiskie spēki, kas spētu cīnīties par 20 000 balsu ieguvi.

Saskaņai būs grūtības, populistiem gan ne

No populistiem gan KPV LV, gan JKP Saeimas vēlēšanās savāca stabili virs 100 tūkstošiem balsu katra. Lai arī viņu reitingi bijuši ļoti svārstīgi, šīm partijām nevajadzētu saskarties ar mežonīgām grūtībām, lai katra iegūtu vienu vai pāris EP mandātus.

Tāpat Attīstībai/Par! izdevās negaidīti iegūt 101 tūkstoti balsu, turklāt tās prasmīgā kampaņošana, kas devusi augļus gan Rīgas domes, gan Saeimas vēlēšanās, liek secināt, ka tās starts arī šī gada maijā var būt auglīgs. Bet, ņemot vērā kroplīgo 5% matemātiku, no kuras nav iespējams izvairīties, šīs apvienības partijām var pat izdevīgāk izrādīties startēt atsevišķi: ja katra no tām saņems 20+ tūkstošus balsu, tās katra tiks pie vienas vietas Eiropas Parlamentā, kurpretī apvienības iegūti 40 līdz 50 tūkstoši balsu tāpat nozīmēs 1 mantātu.

Jādomā, ka Nacionālajai Apvienībai nebūs grūti pārvēlēties EP - nacionālistu vēlētājs (salīdzinot ar dažu citu uzskatu pārstāvjiem) ir samērā apzinīgs un motivēts, un viņam nevajag papildus stimulu, lai nobalsotu par nacionālo interešu pārstāvniecību EP līmenī.

Saskaņas uzdevums ir grūtāks. Tās arvien vairāk novecojošais, krieviski runājošais elektorāts par Eiropas Savienības jautājumiem neinteresējas, nedzīvo Latvijas un Rietumu informatīvajā telpā, tālab to uz EP vēlēšanām būs grūti izvilkt no mājām, kā tas pierādījās 2014. gadā. Taču 5% saskaņiešiem vajadzētu sasniegt bez grūtībām. Ja šāda “antibarjera” nepastāvētu, tad gan Saskaņai vajadzētu domāt, kā sasniegt 12,5% no balsīm - kā jau minēts, pirms pieciem gadiem viņi tika vien pie 13%. Saskaņai vislielāko labumu varētu dot, ja tiktu atlaistas Rīgas un/vai Daugavpils domes, un ja šo domju ārkārtas vēlēšanas nozīmētu reizē ar EP vēlēšanām.

Uz jautājuma zīmes

Lielas šaubas ir par Vienotības un ZZS iespējām: Vienotības reitings rūk, savukārt ZZS rindās pagaidām nav manāmi tādi kandidāti, kam acis spīdētu, ieraugot tukšu Eiroparlamenta krēslu. Varbūt šis ir tas gadījums, kad zaļajiem un zemniekiem atsevišķi izdotos iegūt lielāku balsu skaitu nekā kopā.

Tālāk sākas interesantā sadaļa ar mazajām partijām, vairākām no kurām ir lielākas iespējas iekļūt Eiroparlamentā nekā Saeimā. Viņu vidū bez Latvijas Krievu Savienības jāmin Progresīvie - tie oktobrī saņēma 22 078 balsis, un viņu elektorāts ir salīdzinoši motivēts. Reģionu Apvienība oktobrī ieguva 35 tūkstošus balsu, kas nozīmē, ka viņiem ir jēga cīnīties par Eiroparlamenta mandātu. No Sirds Latvijai vēlreiz var nospēlēt “tumšā zirdziņa” lomu - lai arī partijas organisms kopumā nav tajā labākajā stāvoklī, Inguna Sudraba var vēlreiz labi nostrādāt kā lokomotīve, jo īpaši tādā gadījumā, ja domās par apvienības izveidi ar LSDSP vai kādiem citiem mazajiem spēkiem. Ir vērts sekot līdzi arī Par Alternatīvu projektam: ja Jurijs Žuravļovs, Jānis Kuzins, Einārs Graudiņš, Aleksandrs Mirskis piesaistīs vēl kādus krievvalodīgajā vidē zināmus smagsvarus, tad šis saraksts var ja ne iekļūt Eiroparlamentā pats, tad vismaz atņemt vēlētājus Saskaņai un Ždanokai. Ņemot vērā prognozējami zemo balsotāju procentu EP vēlēšanās, arī tas nav maz.

Novērtē šo rakstu:

35
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...