Kā Aigaram Prusakam ar jauno sievu izdevās kļūt par vienu no bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem
Pietiek lasītājs26.03.2023.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Ieskatīsimies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datubāzē atrodamajos datos, kas rāda, kā tagadējam VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam kopā ar jauno sievu dažos gados izdevās kļūt par vienu no pat oficiāli bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem.
Būdams Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas priekšnieks, Aigars Prusaks 2018.gadu pabeidza ar parādu EUR 8854,96 apmērā un divām vecām automašīnām.
2019. gadā kļūstot par VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju, šis kungs no “plikas baznīcas žurkas” pēkšņi kļuva par vienu no bagātākajiem VID pārvalžu direktoriem.
2019. gadā A. Prusaks apprecas ar savu ilggadējo partneri Kristīni Grigu. Lietošanā parādās dzīvoklis Rīgā. Faktiski minētais dzīvoklis A.Prusaka lietošanā bija jau sen, jo attiecības un kopdzīve ar K.Grigu bija uzsāktas vairākus gadus iepriekš.
A.Prusaka lietošanā parādās arī jauna automašīna - četrus gadus vecs VW Golf, kā arī valdījumā divus gadus vecs VW Passat. Zīmīgi, ka tiek arī dzēstas parādsaistības EUR 8854,96 apmērā.
2020. gads ir zīmīgs ar to, ka A.Prusaks gada laikā ir spējis pat oficiāli iekrāt vairāk nekā 1000 eiro mēnesī - kopā EUR 14 814,35.
2021. gadā A.Prusaks ir spējis palielināt savus oficiālos uzkrājumus par EUR 12 819,05, kopā vairākās kredītiestādēs uzkrājot naudas līdzekļus kopā EUR 27 633,4 apmērā.
Zīmīgi, ka, piemēram, A. Prusaka priekšniece - VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme šaja pašā laika posmā (2019.-2021.gads) ir spējusi palielināt savus uzkrājumus vidējo tikai par nepilniem pieciem tūkstošiem eiro gadā, trijos gados uzkrājot EUR 14 066,57.
Interesants ir fakts, ka arī A.Prusaka jaunajai sievai Kristīnei Grigai pēc tam, kad A.Prusaks kļuva par VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju, no “plikas baznīcas žurkas” izdevās kļūt par bagātu kundzi.
K.Griga 2018.gadu pabeidza ar parādu EUR 22 517,06 apmērā un vienu vecu automašīnu.
2019. gadā apprecot A.Prusaku un viņam kļūstot par VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru, K.Grigas valdījumā parādās četrus gadus vecs VW Golf, un viņas naudas uzkrājumi gada beigās jau ir EUR 9017,55 apmērā.
2020. gadā K.Grigas lietošanā parādās 2017.gada izlaiduma VW Passat, un naudas uzkrājumi tiek palielināti par EUR 11 005,67, sasniedzot kopsummu - EUR 20 023,22 apmērā.
2021. gadā K.Grigas uzkrājumi tiek palielināti vēl par EUR 7095,84, sasniedzot kopējos uzkrājumus - EUR 27 119,06.
Redzam, ka pēc A.Prusaka nokļūšanas VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja amatā viņa ģimenes kopējie uzkrājumi trīs gadu laikā no nulles ir pieauguši līdz EUR 54 752,46 (27 633,4 + 27 119,06), neskaitot jaunu automašīnu iegūšanu savā lietošanā.
Vai tiešām A.Prusaks cīnās ar korupciju VID, vai tieši pretēji – viņš ir kļuvis par vienu no VID ievērojamajiem korumpantiem?
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
