Iesaki rakstu: 
Pirms svētkiem kolēģis man ziņoja, ka kādā raidījumā mani izteikumi tiekot izmantoti pret Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) iniciatīvu par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Tad nu saintriģēts meklēju raidījumu arhīvā, lai uzzinātu, ko esmu sarunājis.
Atverot video, uzzināju, ka raidījumā trīs Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvji spriedīs par jauno ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Atceroties, cik bieži jāklausās pārmetumus tiem, kas paši nav mežsaimnieki vai kokrūpnieki, bet atļaujas izteikties par mežu apsaimniekošanu (par ko rakstīju šeit), bija interesanti skatīties, kā, raidījuma sākumā vienojušies, ka īsti nezina, kas tā bioloģiskā daudzveidība tāda ir, kungi nu spriedīs, kā to saglabāt.
Taču, man par pārsteigumu atzīstot, ka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir laba, raidījuma dalībnieki galveno laiku veltīja tam, lai apspriestu LOB iniciatīvu par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā (sk. šeit). Tostarp AS "Latvijas finieris" padomes loceklis Jānis Staris, lai pamatotu, cik bezjēdzīga ir šī iniciatīva, atsaucoties uz mani kā autoritāti ornitoloģijā, ņēma citēt manu blogu - rakstu Liksim svešus bērnus mierā!
Esmu saņēmis aizrādījumus, ka blogā rakstu pārāk sarežģīti. Tāpēc gribu cerēt, ka tieši tāpēc, nevis ļaunprātības dēļ J. Staris manis rakstītajā apmaldījās. Manu skaidrojumu, ka putnu mazulim labāk palikt savu vecāku aprūpē, lai gan tā dzīve ir bīstama, J. Staris bija sapratis kā pamatojumu tam, ka putnu mazuļus var droši nogalināt un nekas slikts no tā nenotiks, jo tā dabā iekārtots.
Jā, nav šaubu, ka putnu mazuļi iet bojā dažādu iemeslu dēļ, un mežizstrāde nav būtiskākais no tiem, taču, skatoties šo raidījumu, nevilšus uzbūrās iztēlē ainiņa, kā alkohola ražotāji varētu aizstāvēt braukšanu dzērumā...
"Redziet!" viens no viņiem varētu bilst. "Cienījami speciālisti raksta, ka no sirds un asinsrites slimībām Latvijā gadā mirst ap 16 tūkstošiem cilvēku. Ceļu satiksmes negadījumos - vien nepilni 200. Tas ir tikai 0,6% no mirušo kopskaita! Domāju, ka, cīnoties pret braukšanu dzērumā, mēs uzbrūkam nepareizajam vaininiekam."
Un tad kāds varētu likt galdā kroņa argumentu: "Taču neviens jau nav spiests braukt dzērumā. Ja kādam tas šķiet pilnīgi nepieņemami, var taču pirkt pats savu auto un braukt, kā vien ienāk prātā!"
Ja nu gadījumā Stara kungs turpina lasīt manu blogu, mēģināšu iepriekš rakstīto pateikt vienkāršākiem vārdiem: putnu ligzdu postīšana ir likuma pārkāpums.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
