Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus apdrošinātājs Gjensidige bija licis lietā tiesā, lai panāktu, ka tiek samazināta no tā piedzītā kompensācija cilvēkam, kuram trolejbuss nobrauca sievu un bērnu, katra bojāgājušā „vērtību” nosakot nevis 50 000, bet 30 000 eiro apmērā. Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiekšodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu šajā lietā.

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 31. janvārī

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Marika Senkāne,

senators Intars Bisters,

senatore Mārīte Zāģere

rakstveida procesā izskatīja Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu civillietā /pers. C/ prasībā pret Lietuvas uzņēmumu ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” ar trešajām personām /pers. D/, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un Latvijas Republiku Ministru kabineta personā par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2015. gada 22. maijā cēla tiesā prasību pret Lietuvas uzņēmumu „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” (pirms puses procesuālo tiesību pārņemšanas - apdrošināšanas AS „Gjensidige Baltic”) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 110. pantu, Civillikuma 5. pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arī - OCTA likums) 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lūgts piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 4 999 700 EUR un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” (turpmāk arī - SIA „Rīgas satiksme”) darbiniece /pers. D/ /datums/Rīgā, /nosaukums E un /nosaukums D/ ielas krustojumā, vadot SIA „Rīgas satiksme” piederošo /TL marka/, reģ. Nr./numurs/, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustības drošību, un pie sarkanā luksofora signāla uz gājēju pārejas uzbrauca prasītāja sievai /pers. G/ un meitai /pers. H/, kā rezultātā viņas gāja bojā.

[1.2] Par notikušo ceļu satiksmes negadījumu /pers. D/ saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

[1.3] /pers. C/ vērsās pie atbildētāja, lūdzot izmaksāt viņam apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto nemantisko (morālo) kaitējumu 5 000 000 EUR, un /datums/tika informēts par pieņemto lēmumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt daļēji, proti, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem!” (turpmāk arī - Noteikumi Nr. 331) 7. punktam 150 EUR par katru bojā gājušo. Līdz ar to prasītājam par radītajām morālajām ciešanām izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 300 EUR.

[1.4] Apdrošinātāja atteikums izmaksāt atbilstošu apdrošināšanas atlīdzību nav pamatots, tas neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam atlīdzības limitam. Izmaksātā atlīdzība ir nesamērīgi zema, tā ir pretrunā ar OCTA likumu, Eiropas Savienības direktīvām un neatbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai Šāda atlīdzība nevar būt zemāka par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktīvā Nr. 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk arī - Direktīva Nr. 2009/103/EK) noteikto.

Tiesai, vadoties pēc taisnības apziņas, vispārīgajiem tiesību principiem, kā arī, ievērojot tiesu praksi līdzīgās lietās, jānosaka tāda apdrošināšanas atlīdzība, kas sniedz līdzvērtīgu un taisnīgu atlīdzību.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 2. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar Lietuvas uzņēmuma gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniegto apelācijas sūdzību un /pers. C/ pretapelācjas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016. gada 22. novembrī nosprieda prasību apmierināt daļēji.

No atbildētājas prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR par nodarīto morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā Lietuvas uzņēmums „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniedzis kasācijas sūdzību. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes 2017. gada 26. aprīļa lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par morālā kaitējuma apmēru, bet atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību pārējā daļā.

Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskums nav pārbaudāms jautājumā par atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājam nodarīto nemantisko kaitējumu un atkrīt nepieciešamība vērtēt šajā sakarā kasācijas sūdzībā norādītos argumentus.

Spriedums daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Atsaucoties uz judikatūrā nostiprināto atziņu, ka bērna nāve vecākiem rada neizmērojamas morālās ciešanas un naudas izteiksmē nenovērtējamu kaitējumu, atzīts, ka par prasītājam nodarītajām morālajām ciešanām sakarā ar bērna nāvi konkrētajos apstākļos taisnīgs un atbilstīgs atlīdzinājums ir 50 000 EUR, kamjāspēj mazināt tiesību aizskāruma sekas un sniegt taisnīgu kompensāciju par nodarītajām ciešanām.

Vecāku ciešanas bērna zaudējuma gadījumā ir nepārejošs morāls satricinājums, ko nauda nespēj nolīdzināt, taču noteiktajam atlīdzinājumam jāļauj izjust, ka pārdzīvotās ciešanas ir adekvāti novērtētas un tas nav darīts formāli.

[4.2] Analoga summa prasītājam nosakāma arī sakarā ar sievas nāvi. /pers. G/ gāja bojā, šķērsojot ielu pa regulējamu gājēju pāreju un /TL marka/ vadītājai rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā SIA „Rīgas satiksme” pamatdarbības veids ir pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes

pārvadājumi, /TL marka/ vadītājam jābūt savas nozares profesionālim, kam, savukārt, jāsniedz papildu garantija, ka viņa rīcība būs atbilstoša Ceļu satiksmes noteikumiem un drošības prasībām.

[4.3] Ciešanas bērna un laulātā vienlaicīga zaudējuma gadījumā nav novērtējamas naudas izteiksmē, tādēļ, iespējams, konkrētajā gadījumā prasības pieteikumā norādītā atlīdzība 5 000 000 EUR apmērā varētu būt vēlama, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei.

Augstākās tiesas 2014. gada tiesu prakses apkopojumā „Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās” ir norādīts uz vairākiem tiesu spriedumiem, t. sk. arī uz tā dēvēto Talsu traģēdiju, kur morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (lietas Nr. SKC-588/2011 (C04364006), Nr. SKC-8/2013 (C04255508), Nr. SKC-32/2013 (C04302407)). Augstākās tiesas nolēmumus, kas liecinātu par tiesu prakses maiņu kompensācijas noteikšanā personu tuvinieku nāves gadījumos, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē.

[5] Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Lietā noteiktā morālā kaitējuma atlīdzība neatbilst tiesu praksei Apelācijas instances tiesa spriedumā ir sajaukusi nodarīta morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kritērijus un apdrošinātāja atbildības limitu Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jānodrošina vienlīdzība bez jebkādas diskriminācijas.

Piemēram, lietā Nr. C04330607 apstākļos, kad bērns negadījumā zaudēja abus vecākus, tiesa atzina par taisnīgu vairāk nekā uz pusi mazāku morālā kaitējuma atlīdzību.

[5.2] Prasības summa 5 000 000 EUR pati par sevi vēl neapliecina to, kādas sāpes un garīgas ciešanas prasītāj s cietis saistībā ar tuvinieku nāvi.

Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu. Tiesa nemēģināja noskaidrot, kādas attiecības ir bijušas prasītāja ģimenē, kā tieši prasītājs pārdzīvo notikušo un kas varētu ļaut viņam pārdzīvojumu aizmirst. Interviju sniegšana žurnālistiem, demonstrējot vēlmi saņemt vairāk naudas no apdrošinātāja, nevis no personas, kas ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, patiesi cietušiem cilvēkiem nav raksturīga.

[6] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību /pers. C/ norādījis, ka tā nav pamatota.

[7] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību Latvijas Republika Ministru kabineta personā norādījusi, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas jautājumā par tiesas noteiktās atlīdzības apmēru minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums daļā, par kuru ierosināta kasācijas tiesvedība, proti, par morālā kaitējuma apmēru, ir grozāms.

[9] Jāpiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka prasītājam noteiktais atlīdzības par morālo kaitējumu apmērs neatbilst judikatūrai, kas izveidojusies līdzīgās lietās.

[9.1] Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt arī ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt cietušā sāpes (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-56/2011 (C04306707) 11. punktu).

Nemantiskā kaitējuma kompensācijai nedrīkst būt ne iedzīvošanās, ne arī atlīdzības raksturs tās parastajā nozīmē. Nemantiskā kaitējuma kompensācijas mērķis ir sniegt cietušajam gandarījumu par viņa ciešanām. Tāpēc, lai gan visbiežāk šāds gandarījums tiek izteikts mantiskā vērtībā, tā nav atlīdzība tās klasiskajā nozīmē, bet tā uztverama galvenokārt kā garīgo līdzsvaru atjaunojošs un sabalansējošs instruments (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-247/2017 (C04426012) 11. punktu).

[9.2] Turpmāk norādītajā judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka nav iespējams noteikt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarītu morālo kaitējumu, neveicot tiesu prakses attiecībā uz noteiktās atlīdzības apmēru analīzi līdzīgos gadījumos.

No juridiskās metodes viedokļa taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu sekmē tā dēvētā gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metode, kas balstās uz vienlīdzības principu, proti, salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos - atšķirīgam. Šajā ziņā tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu. [..] Tāpēc, kad lieta ir jāizspriež pēc tiesas ieskata, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem ir nepieciešams analizēt citās līdzīgās lietās norādītos apsvērumus par atlīdzinājuma apmēru (sal. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rakstu krājums profesora E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 195.-197.lpp.).

Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam (sal. Augstākās tiesas 2013. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKC-452/2013 (C27187209) 6.3. punktu, 2014. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-106/2014 (C27156610) 8.2. punktu, 2017. gada 18. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-179/2017 (C12172413) 5.2. punktu).

Neapšaubāmi, minētie tiesu prakses piemēri nav tieši piemērojami, taču tie pietiekami skaidri ilustrē tiesas nostāju jautājumā par aizskarto nemantisko labumu nozīmīgumu un palīdz rast izpratni par kritērijiem, kuri izmantojami, nosakot atbilstīgu (taisnīgu) atlīdzinājumu, kā arī veicina vienlīdzības principa ievērošanu.

[9.3] Pārbaudāmajā spriedumā attiecībā uz prasības noraidīto daļu tiesa pamatoti norādījusi, ka /pers. C/ pieprasītā atlīdzība 5 000 000 EUR nepārsniegtu likumā pieļauto apmēru un būtu samērojama arī ar pārdzīvotās traģēdijas smagumu, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei, kurā morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (sk. šā sprieduma 4.2. punktu).

[9.4] Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka /pers. C/ ir pārdzīvojis lielu traģēdiju, vienā negadījumā zaudējot ģimeni - sievu un bērnu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem.

Spriedumā nav atrodama argumentācija nedz tam, kādēļ, noteicot atlīdzības par morālā kaitējuma apmēru, netika pielietota šā sprieduma 9.2. punktā norādītā juridiskā metode, nedz tam, kādēļ šī atlīdzība ievērojami pārsniedz citās, faktisko apstākļu ziņā salīdzināmās lietās piespriestās summas.

Minētais dod pietiekamu pamatu konstatējumam, ka apelācijas instances tiesa būtiski pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasības, ka ari nepareizi piemērojusi Civillikuma 5. panta noteikumus.

Līdz ar to pārsūdzēto spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības apmēru nevar atzīt par tiesisku.

[10] Tajā pašā laikā Senāts, ievērojot procesuālās ekonomijas principu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, uzskata par mērķtiecīgu iepriekš norādītās nepilnības, kuras apelācijas instances tiesa pieļāvusi atlīdzības apmēra noteikšanā, novērst, šajā daļā grozot apelācijas instances spriedumu.

[10.1] Atbilstoši Civillikuma 1635. panta trešajai daļai gadījumos, kad dzīvība zaudēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, morālais kaitējums ir prezumējams un nav jāpierāda.

Kā jau norādīts šajā spriedumā iepriekš, prasītāja morālās ciešanas, vienā negadījumā zaudējot laulāto un bērnu, konkrētajos apstākļos nav apšaubāmas. Turklāt jāņem vērā, ka atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds tas bija pirms negadījuma, nav iespējams, un jebkāda mantiskā kompensācija var pildīt tikai palīglīdzekļa funkciju prasītāja garīgā līdzsvara atjaunošanai.

[10.2] Turpmāk aplūkotajos judikatūras piemēros ir vērojama pietiekami līdzīga apmēra kompensācijas noteikšana par garīgām ciešanām sakarā ar tuva radinieka bojāeju.

Ar Senāta 2013. gada 6. marta paplašinātā sastāva spriedumu lietā Nr. SKC-8/2013 atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 24. maija spriedums, ar kuru morālā kaitējuma atlīdzības apmērs mātei sakarā ar pilngadīga dēla (karavīra) bojāeju Nacionālo bruņoto spēku rīkoto mācību laikā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) apmērā, atzīstot to par taisnīgu un samērīgu ar pārdzīvotajām morālajām ciešanām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. SKC-8/2013 (C04255508) 14. punktu).

Savukārt, ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1768/2016 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs bērnam sakarā ar abu vecāku zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 42 686,15 EUR (30 000 Ls) (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. CA-1710/2015 (C04330607)).

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 18. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1197/2015 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs katram vecākam sakarā ar bērna zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) (sk. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. PAC-0450/2013 (C04305511)).

Senāts pilnībā uztur iepriekš norādītajos judikatūras piemēros pausto atziņu, ka katrā gadījumā kompensācijas apmērs nemantiskā kaitējuma nodarīšanas gadījumā ir nosakāms individuāli. Vienlaikus, Senāta ieskatā, šie tiesu prakses piemēri faktisko apstākļu ziņā ir pietiekami līdzīgi apspriežamajā lietā esošajam gadījumam, lai vienlīdzības principa ievērošanas un vienlīdzīgas tiesu prakses nodrošināšanas nolūkā tos izmantotu salīdzināšanai no pārdzīvoto morālo ciešanu viedokļa.

[10.3] Izskatāmajā gadījumā nav konstatējami tādi no norādītajiem piemēriem atšķirīgi apstākļi, lai atlīdzības apmēru noteiktu būtiski lielāku.

Ņemot vērā minēto, /pers. C/ piedzenamā apdrošināšanas atlīdzības summa par morālo kaitējumu ir nosakāma kopumā 60 000 EUR apmērā (par katru personu 30 000 EUR).

[11] Senāts kā nepamatotu noraida atbildētāja pārstāves zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami, jo mēdzot būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu Pirmkārt, neviena tiesību norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamību lietas dalībnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādījumi. Gluži pretēji, ja atbildētāja uzskatīja, ka pastāvēja apstākļi, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, tad tie bija jāpierāda. Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā. Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem.

[12] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts daļā par prasības summu, tad, ievērojot Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, un Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktu, grozāms arī no atbildētāja valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas apmērs, nosakot to 1704,69 EUR.

[13] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts, atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, Senāts nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu grozīt.

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā apdrošināšanas atlīdzību 60 000 EUR (sešdesmit tūkstošus euro).

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” valsts ienākumos valsts nodevu 1704,69 EUR (viens tūkstotis septiņi simti četri euro, 69 centi).

Atmaksāt Gjensidige Latvijas filiāle ADB drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne

Senators I. Bisters

Senatore M. Zāģere

Attēlā – uzņēmuma Gjensidige Akcine draudimo bendrove Latvijas filiāles vadītāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā minētā Ināra Meija.

Novērtē šo rakstu:

24
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...