Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem Mēdz būt gadījumi kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu,” – šādus argumentus apdrošinātājs Gjensidige bija licis lietā tiesā, lai panāktu, ka tiek samazināta no tā piedzītā kompensācija cilvēkam, kuram trolejbuss nobrauca sievu un bērnu, katra bojāgājušā „vērtību” nosakot nevis 50 000, bet 30 000 eiro apmērā. Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiekšodien publicē pilnu Augstākās tiesas spriedumu šajā lietā.

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019. gada 31. janvārī

Senāts šādā sastāvā:

senatore referente Marika Senkāne,

senators Intars Bisters,

senatore Mārīte Zāģere

rakstveida procesā izskatīja Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu civillietā /pers. C/ prasībā pret Lietuvas uzņēmumu ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” ar trešajām personām /pers. D/, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” un Latvijas Republiku Ministru kabineta personā par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2015. gada 22. maijā cēla tiesā prasību pret Lietuvas uzņēmumu „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” (pirms puses procesuālo tiesību pārņemšanas - apdrošināšanas AS „Gjensidige Baltic”) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu, kurā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92., 110. pantu, Civillikuma 5. pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk arī - OCTA likums) 15. panta pirmās daļas 1. punktu, lūgts piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 4 999 700 EUR un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” (turpmāk arī - SIA „Rīgas satiksme”) darbiniece /pers. D/ /datums/Rīgā, /nosaukums E un /nosaukums D/ ielas krustojumā, vadot SIA „Rīgas satiksme” piederošo /TL marka/, reģ. Nr./numurs/, brauca ar ātrumu, kas negarantēja kustības drošību, un pie sarkanā luksofora signāla uz gājēju pārejas uzbrauca prasītāja sievai /pers. G/ un meitai /pers. H/, kā rezultātā viņas gāja bojā.

[1.2] Par notikušo ceļu satiksmes negadījumu /pers. D/ saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas.

[1.3] /pers. C/ vērsās pie atbildētāja, lūdzot izmaksāt viņam apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto nemantisko (morālo) kaitējumu 5 000 000 EUR, un /datums/tika informēts par pieņemto lēmumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt daļēji, proti, atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem!” (turpmāk arī - Noteikumi Nr. 331) 7. punktam 150 EUR par katru bojā gājušo. Līdz ar to prasītājam par radītajām morālajām ciešanām izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 300 EUR.

[1.4] Apdrošinātāja atteikums izmaksāt atbilstošu apdrošināšanas atlīdzību nav pamatots, tas neatbilst OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam atlīdzības limitam. Izmaksātā atlīdzība ir nesamērīgi zema, tā ir pretrunā ar OCTA likumu, Eiropas Savienības direktīvām un neatbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai Šāda atlīdzība nevar būt zemāka par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra direktīvā Nr. 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk arī - Direktīva Nr. 2009/103/EK) noteikto.

Tiesai, vadoties pēc taisnības apziņas, vispārīgajiem tiesību principiem, kā arī, ievērojot tiesu praksi līdzīgās lietās, jānosaka tāda apdrošināšanas atlīdzība, kas sniedz līdzvērtīgu un taisnīgu atlīdzību.

[2] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 2. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar Lietuvas uzņēmuma gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniegto apelācijas sūdzību un /pers. C/ pretapelācjas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2016. gada 22. novembrī nosprieda prasību apmierināt daļēji.

No atbildētājas prasītāja labā piedzīta apdrošināšanas atlīdzība 100 000 EUR par nodarīto morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasība noraidīta.

[4] Par apelācijas instances tiesas spriedumu prasības apmierinātajā daļā Lietuvas uzņēmums „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” iesniedzis kasācijas sūdzību. Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas rīcības sēdes 2017. gada 26. aprīļa lēmumu kasācijas tiesvedība ierosināta daļā par morālā kaitējuma apmēru, bet atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību pārējā daļā.

Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskums nav pārbaudāms jautājumā par atbildētājas pienākumu atlīdzināt prasītājam nodarīto nemantisko kaitējumu un atkrīt nepieciešamība vērtēt šajā sakarā kasācijas sūdzībā norādītos argumentus.

Spriedums daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Atsaucoties uz judikatūrā nostiprināto atziņu, ka bērna nāve vecākiem rada neizmērojamas morālās ciešanas un naudas izteiksmē nenovērtējamu kaitējumu, atzīts, ka par prasītājam nodarītajām morālajām ciešanām sakarā ar bērna nāvi konkrētajos apstākļos taisnīgs un atbilstīgs atlīdzinājums ir 50 000 EUR, kamjāspēj mazināt tiesību aizskāruma sekas un sniegt taisnīgu kompensāciju par nodarītajām ciešanām.

Vecāku ciešanas bērna zaudējuma gadījumā ir nepārejošs morāls satricinājums, ko nauda nespēj nolīdzināt, taču noteiktajam atlīdzinājumam jāļauj izjust, ka pārdzīvotās ciešanas ir adekvāti novērtētas un tas nav darīts formāli.

[4.2] Analoga summa prasītājam nosakāma arī sakarā ar sievas nāvi. /pers. G/ gāja bojā, šķērsojot ielu pa regulējamu gājēju pāreju un /TL marka/ vadītājai rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā SIA „Rīgas satiksme” pamatdarbības veids ir pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes

pārvadājumi, /TL marka/ vadītājam jābūt savas nozares profesionālim, kam, savukārt, jāsniedz papildu garantija, ka viņa rīcība būs atbilstoša Ceļu satiksmes noteikumiem un drošības prasībām.

[4.3] Ciešanas bērna un laulātā vienlaicīga zaudējuma gadījumā nav novērtējamas naudas izteiksmē, tādēļ, iespējams, konkrētajā gadījumā prasības pieteikumā norādītā atlīdzība 5 000 000 EUR apmērā varētu būt vēlama, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei.

Augstākās tiesas 2014. gada tiesu prakses apkopojumā „Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās” ir norādīts uz vairākiem tiesu spriedumiem, t. sk. arī uz tā dēvēto Talsu traģēdiju, kur morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (lietas Nr. SKC-588/2011 (C04364006), Nr. SKC-8/2013 (C04255508), Nr. SKC-32/2013 (C04302407)). Augstākās tiesas nolēmumus, kas liecinātu par tiesu prakses maiņu kompensācijas noteikšanā personu tuvinieku nāves gadījumos, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē.

[5] Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, kurā ierosināta kasācijas tiesvedība, pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Lietā noteiktā morālā kaitējuma atlīdzība neatbilst tiesu praksei Apelācijas instances tiesa spriedumā ir sajaukusi nodarīta morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kritērijus un apdrošinātāja atbildības limitu Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jānodrošina vienlīdzība bez jebkādas diskriminācijas.

Piemēram, lietā Nr. C04330607 apstākļos, kad bērns negadījumā zaudēja abus vecākus, tiesa atzina par taisnīgu vairāk nekā uz pusi mazāku morālā kaitējuma atlīdzību.

[5.2] Prasības summa 5 000 000 EUR pati par sevi vēl neapliecina to, kādas sāpes un garīgas ciešanas prasītāj s cietis saistībā ar tuvinieku nāvi.

Nekādā ziņā nevar atzīt, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi ir pašsaprotami. Cilvēki tuvinieku nāvi pārdzīvo dažādi, un tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu. Tiesa nemēģināja noskaidrot, kādas attiecības ir bijušas prasītāja ģimenē, kā tieši prasītājs pārdzīvo notikušo un kas varētu ļaut viņam pārdzīvojumu aizmirst. Interviju sniegšana žurnālistiem, demonstrējot vēlmi saņemt vairāk naudas no apdrošinātāja, nevis no personas, kas ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, patiesi cietušiem cilvēkiem nav raksturīga.

[6] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību /pers. C/ norādījis, ka tā nav pamatota.

[7] Paskaidrojumos sakarā ar Lietuvas uzņēmuma „Gjensidige Akcine draudimo bendrove” kasācijas sūdzību Latvijas Republika Ministru kabineta personā norādījusi, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums ir atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījis lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas jautājumā par tiesas noteiktās atlīdzības apmēru minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473. panta pirmajā daļā, Senāts atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedums daļā, par kuru ierosināta kasācijas tiesvedība, proti, par morālā kaitējuma apmēru, ir grozāms.

[9] Jāpiekrīt kasācijas sūdzības argumentam, ka prasītājam noteiktais atlīdzības par morālo kaitējumu apmērs neatbilst judikatūrai, kas izveidojusies līdzīgās lietās.

[9.1] Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt arī ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt cietušā sāpes (sk. Augstākās tiesas 2011. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-56/2011 (C04306707) 11. punktu).

Nemantiskā kaitējuma kompensācijai nedrīkst būt ne iedzīvošanās, ne arī atlīdzības raksturs tās parastajā nozīmē. Nemantiskā kaitējuma kompensācijas mērķis ir sniegt cietušajam gandarījumu par viņa ciešanām. Tāpēc, lai gan visbiežāk šāds gandarījums tiek izteikts mantiskā vērtībā, tā nav atlīdzība tās klasiskajā nozīmē, bet tā uztverama galvenokārt kā garīgo līdzsvaru atjaunojošs un sabalansējošs instruments (sk. Augstākās tiesas 2017. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-247/2017 (C04426012) 11. punktu).

[9.2] Turpmāk norādītajā judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka nav iespējams noteikt taisnīgu atlīdzinājumu par nodarītu morālo kaitējumu, neveicot tiesu prakses attiecībā uz noteiktās atlīdzības apmēru analīzi līdzīgos gadījumos.

No juridiskās metodes viedokļa taisnīga atlīdzinājuma noteikšanu sekmē tā dēvētā gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metode, kas balstās uz vienlīdzības principu, proti, salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos - atšķirīgam. Šajā ziņā tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu. [..] Tāpēc, kad lieta ir jāizspriež pēc tiesas ieskata, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem ir nepieciešams analizēt citās līdzīgās lietās norādītos apsvērumus par atlīdzinājuma apmēru (sal. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rakstu krājums profesora E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2003, 195.-197.lpp.).

Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam (sal. Augstākās tiesas 2013. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKC-452/2013 (C27187209) 6.3. punktu, 2014. gada 20. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-106/2014 (C27156610) 8.2. punktu, 2017. gada 18. augusta sprieduma lietā Nr. SKC-179/2017 (C12172413) 5.2. punktu).

Neapšaubāmi, minētie tiesu prakses piemēri nav tieši piemērojami, taču tie pietiekami skaidri ilustrē tiesas nostāju jautājumā par aizskarto nemantisko labumu nozīmīgumu un palīdz rast izpratni par kritērijiem, kuri izmantojami, nosakot atbilstīgu (taisnīgu) atlīdzinājumu, kā arī veicina vienlīdzības principa ievērošanu.

[9.3] Pārbaudāmajā spriedumā attiecībā uz prasības noraidīto daļu tiesa pamatoti norādījusi, ka /pers. C/ pieprasītā atlīdzība 5 000 000 EUR nepārsniegtu likumā pieļauto apmēru un būtu samērojama arī ar pārdzīvotās traģēdijas smagumu, tomēr šāds atlīdzības apmērs neatbilst Latvijā pastāvošajai tiesu praksei, kurā morālā kaitējuma kompensācija personām sakarā ar tuvinieku nāvi noteikta 28 457,44 EUR (20 000 Ls) robežās (sk. šā sprieduma 4.2. punktu).

[9.4] Senātam nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas secinājumu, ka /pers. C/ ir pārdzīvojis lielu traģēdiju, vienā negadījumā zaudējot ģimeni - sievu un bērnu. Tomēr arī šādā gadījumā tiesas pienākums ir spriedumu pamatot ar racionāliem juridiskiem apsvērumiem, nevis balstīties tikai uz subjektīviem ieskatiem.

Spriedumā nav atrodama argumentācija nedz tam, kādēļ, noteicot atlīdzības par morālā kaitējuma apmēru, netika pielietota šā sprieduma 9.2. punktā norādītā juridiskā metode, nedz tam, kādēļ šī atlīdzība ievērojami pārsniedz citās, faktisko apstākļu ziņā salīdzināmās lietās piespriestās summas.

Minētais dod pietiekamu pamatu konstatējumam, ka apelācijas instances tiesa būtiski pārkāpusi Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasības, ka ari nepareizi piemērojusi Civillikuma 5. panta noteikumus.

Līdz ar to pārsūdzēto spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības apmēru nevar atzīt par tiesisku.

[10] Tajā pašā laikā Senāts, ievērojot procesuālās ekonomijas principu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, uzskata par mērķtiecīgu iepriekš norādītās nepilnības, kuras apelācijas instances tiesa pieļāvusi atlīdzības apmēra noteikšanā, novērst, šajā daļā grozot apelācijas instances spriedumu.

[10.1] Atbilstoši Civillikuma 1635. panta trešajai daļai gadījumos, kad dzīvība zaudēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, morālais kaitējums ir prezumējams un nav jāpierāda.

Kā jau norādīts šajā spriedumā iepriekš, prasītāja morālās ciešanas, vienā negadījumā zaudējot laulāto un bērnu, konkrētajos apstākļos nav apšaubāmas. Turklāt jāņem vērā, ka atjaunot iepriekšējo stāvokli, kāds tas bija pirms negadījuma, nav iespējams, un jebkāda mantiskā kompensācija var pildīt tikai palīglīdzekļa funkciju prasītāja garīgā līdzsvara atjaunošanai.

[10.2] Turpmāk aplūkotajos judikatūras piemēros ir vērojama pietiekami līdzīga apmēra kompensācijas noteikšana par garīgām ciešanām sakarā ar tuva radinieka bojāeju.

Ar Senāta 2013. gada 6. marta paplašinātā sastāva spriedumu lietā Nr. SKC-8/2013 atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011. gada 24. maija spriedums, ar kuru morālā kaitējuma atlīdzības apmērs mātei sakarā ar pilngadīga dēla (karavīra) bojāeju Nacionālo bruņoto spēku rīkoto mācību laikā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) apmērā, atzīstot to par taisnīgu un samērīgu ar pārdzīvotajām morālajām ciešanām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. SKC-8/2013 (C04255508) 14. punktu).

Savukārt, ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1768/2016 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs bērnam sakarā ar abu vecāku zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 42 686,15 EUR (30 000 Ls) (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2015. gada 7. decembra spriedumu lietā Nr. CA-1710/2015 (C04330607)).

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 18. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-1197/2015 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kur ar apelācijas instances tiesas spriedumu morālā kaitējuma atlīdzības apmērs katram vecākam sakarā ar bērna zaudējumu ceļu satiksmes negadījumā noteikts 20 000 Ls (28 457,44 EUR) (sk. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 27. decembra spriedumu lietā Nr. PAC-0450/2013 (C04305511)).

Senāts pilnībā uztur iepriekš norādītajos judikatūras piemēros pausto atziņu, ka katrā gadījumā kompensācijas apmērs nemantiskā kaitējuma nodarīšanas gadījumā ir nosakāms individuāli. Vienlaikus, Senāta ieskatā, šie tiesu prakses piemēri faktisko apstākļu ziņā ir pietiekami līdzīgi apspriežamajā lietā esošajam gadījumam, lai vienlīdzības principa ievērošanas un vienlīdzīgas tiesu prakses nodrošināšanas nolūkā tos izmantotu salīdzināšanai no pārdzīvoto morālo ciešanu viedokļa.

[10.3] Izskatāmajā gadījumā nav konstatējami tādi no norādītajiem piemēriem atšķirīgi apstākļi, lai atlīdzības apmēru noteiktu būtiski lielāku.

Ņemot vērā minēto, /pers. C/ piedzenamā apdrošināšanas atlīdzības summa par morālo kaitējumu ir nosakāma kopumā 60 000 EUR apmērā (par katru personu 30 000 EUR).

[11] Senāts kā nepamatotu noraida atbildētāja pārstāves zvērinātas advokātes Jeļenas Alfejevas kasācijas sūdzībā norādītos argumentus, ka pārdzīvojumi saistībā ar laulātā nāvi nav pašsaprotami, jo mēdzot būt gadījumi, kad cilvēks ne tikai nepārdzīvo laulātā nāvi, bet saistībā ar to pat jūt atvieglojumu Pirmkārt, neviena tiesību norma nenoteic tiesai pienākumu noskaidrot tādus apstākļus, uz kuru esamību lietas dalībnieks nav atsaucies un par kuriem lietā nav iesniegti pierādījumi. Gluži pretēji, ja atbildētāja uzskatīja, ka pastāvēja apstākļi, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, tad tie bija jāpierāda. Kasācijas sūdzībā norādītie zvērinātas advokātes subjektīvie pārspriedumi par hipotētiski iespējamiem dzīves gadījumiem, kad prasītājs jūt atvieglojumu sakarā ar laulātā nāvi, katrā ziņā nav pietiekami, lai tiem būtu iespaids uz nosakāmās atlīdzības lielumu izskatāmajā strīdā. Otrkārt, šādi apgalvojumi lietas faktisko apstākļu kontekstā acīmredzami izteikti nolūkā nevajadzīgi sakāpināt emocionālo fonu, un kā tādi atzīstami par zvērināta advokāta profesionālajai ētikai neatbilstošiem.

[12] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts daļā par prasības summu, tad, ievērojot Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, un Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „d” apakšpunktu, grozāms arī no atbildētāja valsts ienākumos piedzenamās valsts nodevas apmērs, nosakot to 1704,69 EUR.

[13] Tā kā apelācijas instances tiesas spriedums tiek grozīts, atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 458. panta otro daļu atmaksājama drošības nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 4. punktu, Senāts nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 22. novembra spriedumu grozīt.

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā apdrošināšanas atlīdzību 60 000 EUR (sešdesmit tūkstošus euro).

Piedzīt no Lietuvas uzņēmuma ,.Gjensidige Akcine draudimo bendrove” valsts ienākumos valsts nodevu 1704,69 EUR (viens tūkstotis septiņi simti četri euro, 69 centi).

Atmaksāt Gjensidige Latvijas filiāle ADB drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne

Senators I. Bisters

Senatore M. Zāģere

Attēlā – uzņēmuma Gjensidige Akcine draudimo bendrove Latvijas filiāles vadītāja, savulaik Latvijas miljonāru sarakstā minētā Ināra Meija.

Novērtē šo rakstu:

24
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....