Iesaki rakstu: 
Ir politiķu daļa - pasaulē izplatīti, pēdējā laikā arī Latvijā -, kuru pamatmērķis ir kādu aizsargāt un aptekalēt, paralēli cīnoties par Zaļo kursu un dabas atjaunošanu tās pirmatnējā veidolā. Tomēr, kā pierāda dzīve, viņi ir vairāk teorētiķi nekā praktiķi, - viņu definēto problēmu risinājumi ir vai nu neskaidri, vai ļoti dārgi, vai vienkārši ignorē realitāti.
Pie kāda video par sēņošanu kāds komentētājs norādīja, ka “sēņošana ir privilēģija”*, atsaucoties uz infrastruktūras trūkumu un ierosinot pielāgot sēņošanas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nav skaidrs, ko tieši viņš ar to domājis, bet pieņemsim, ka runa ir par Latvijas mežiem un piemežu teritorijām, kur sezonāli aug sēnes. Tā kā nav iespējams precīzi paredzēt, kur sēnes augs katru gadu, secinājums ir viens - pielāgošanai tiek rosinātas ievērojamas mežu teritorijas.
Kā šādu pielāgošanu komentētājs iedomājas - lai tā būtu noderīga cilvēkiem ar kustību traucējumiem - ir iespējams tikai ļoti turīgiem indivīdiem ar pieredzi zinātniskās fantastikas žanrā.
Tajā pašā laikā šie paši cilvēki uzstāj, ka dabai jāpaliek neskartai, minimizējot cilvēka ietekmi uz to (izņemot, protams, saules paneļus un vēja turbīnas). Meži ir tikai viens piemērs - pielāgošanu, visticamāk, vēlēsies redzēt arī kalnos, pie jūras un pļavās. Bet jebkāda dabas “pielāgošana” cilvēkiem ar kustību traucējumiem nozīmē iejaukšanos - ar smago tehniku, mākslīgiem segumiem un floras/faunas izmaiņām. Kā salāgot šos divus pretējos uzstādījumus?
Piemēram, dabas parkos, kur jau ir izbūvēti plaši celiņi, stāvlaukumi un infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir noteikts, ka, ja pār celiņu nokrīt koks, to nedrīkst aizvākt - tam jāsapūst uz vietas. Rezultātā pat tur, kur pieejamība tika nodrošināta, tā tiek faktiski atņemta. Tādējādi tiek ierobežotas tieši tās “tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi”, par kurām paši aizstāvji iestājas.
Skaidrs, ka daudzi no šiem aizstāvjiem - lielie morāles sargi un taisnības cīnītāji - ir pieraduši skaļi runāt par cēlām idejām, nedomājot par to praktisko pusi. Viņi cer, ka sveša nauda visu atrisinās. Taču jo vairāk viņi runā, jo vairāk rodas iekšējas pretrunas - idejas, kas savstarpēji ierobežo vai izslēdz viena otru. Finansiālo pusi reti kurš no viņiem izvērtē - jo, kā paši saka: “Kā var runāt par naudu, ja tiek runāts par cilvēku, kurš cieš?”
Bet jautājums paliek: kā salāgot dabas neskaršanas ideju ar vēlmi padarīt dabu pieejamu visiem?
* Sēņošana Latvijā ir privilēģija, kas ne visiem ir vienlīdz pieejama, jo trūkst infrastruktūras un informācijas. Lai veicinātu iekļaujošu dabas baudīšanu, nepieciešami veloceliņi, bezmaksas sabiedriskais transports līdz mežiem un sēņu vietu pielāgošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem (komentārs TikTok pie video par sēņošanu).
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
