Kā ar satiksmes ministra atbalstu shēmo Latvijas valsts nacionālā aviosabiedrība
Dace Kavasa30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kapitālsabiedrība AirBaltic pārceļ visus pilotus uz sevis izveidotu apakšuzņēmumu Aviation Crew Resources (ACR) AS. Pilotu algas ar nodokļiem tiek samazinātas uz aptuveni 50%, pārējo "piedāvā kļūt par mazākuma akcionāru" un, "ja ACR strādās ar peļņu", izmaksāt dividendes. Kamēr tekošais gads iet - dividendes nevar maksāt... tādēļ - "aizdevuma līgumi". Algu sistēmā šie darbinieki nosaukti par personīgo pakalpojumu sniedzējiem. Gluži Ryanair shēma ar "pašnodarbinātajiem" nav, bet tā pati "līga".
Rezultātā vienīgie, kas cietīs krīzes laikā, - darbinieki. Ja uzņēmumu AirBaltic izdomās nobankrotēt vai vienkārši aizvērt ciet, arī tekošā gada "aizdevumu" pieprasīs atmaksāt no darbiniekiem.
Ryanair Polijā vēl vienkāršāk - pašnodarbinātajiem pilotiem un stjuartiem vienkārši pārtrauc līgumus. SmartLynx tepat Rīgā vēl citu shēmu izdomājis: darbinieki tiek nolīgti mistiskā uzņēmumā Dubajā, bet darbiniekiem ar Dubaju nekāda sakara - alga tiek maksāta tikai tad, kad lido un no Maltas! Slimības lapas kā tādas neeksistē, ja saslimsti, - tās tev skaitās brīvdienas, utt.
Krīze izceļ pilnu problēmu spektru visur, kur notiek kaut kāda shēmošana. Vai valsts kapitālsabiedrība AirBaltic rāda piemēru citiem?
Taisīsim visi augšā apakšuzņēmumu, akciju sabiedrības, maksāsim algas dividendēs, un varam vēl darbiniekiem pateikt, ka jāreģistrē MUNs vai kā Ryanair - kāpēc ne visus par pašnodarbinātiem neuztaisīt? Spīdoša nākotne!
AirBaltic apakšuzņēmums, kuru nodibināja ar vienu vienīgu mērķi - samazināt sociālās izmaksas attiecībā uz pilotiem kā darbinieku grupu, lieliski manipulē ar informāciju. Talis Linkaits publiski apsveic AirBaltic par šo shēmu, jo samaksas veidošana no dažādām daļām esot "motivējoša".
Tomēr, kad darbinieki lūdz darba attiecību pārtraukšanas gadījumā vienošanās dokumentā iekļaut atsauci uz to, ka darba devējam nebūs nekādas prasības par tā saucamajām izmaksātajām "dividendēm", bet visas savstarpējās saistības tiks dzēstas, uzņēmums norāda, ka darbinieka attiecības ar darba devēju un darbinieka attiecības ar to pašu uzņēmumu kā akcionāram ir divas dažādas lietas.
Ministra kungs, tad kā sanāk - vai dividendes ir darba samaksas motivējošā daļa? Jo, kā nākamajā rindkopā redzams, tā "motivējošā" darba samaksas daļa ir uzspiesta un uzņēmums turklāt skaidri norāda, ka to NEGARANTĒ! Jo, kā jau visi normāli domājoši cilvēki saprot, dividendes nevar garantēt...
Paralēli, neievērojot darba likuma prasības, tiem 40 pilotiem, kas kopš 2012.gada atteicās pāriet uz šo dividenžu shēmu, pienāk aicinājums parakstīt akciju pirkuma līgumu un alga tiek samazināta par 50%.
Krišjāņa Kariņa valdības krīzes risinājums nacionālajā aviokompānijā - tiem darbiniekiem, kas atteicās pievienoties šai UZŅĒMUMA nodokļu izvairīšanās shēmai (jo jaunajiem pilotiem citas nodarbinātības opcijas kā tikai ar šim dividendēm nebija), bet bija gatavi saņemt mazākus neto ienākumus, tagad pat šos līguma grozījumus nedod likumā paredzētajā kārtībā.
Darba likuma ievērošana AirBaltic ir problēma ne tikai krīzes laikā. Tikmēr Martins Gauss skandina presē, kā visi darbinieki brīvprātīgi piekrīt visam, kas uzņēmumā notiek.
AirBaltic pat nevēlas krīzes laikā piemērot Darba likumu pilnībā – šoreiz Darba likuma 98.pantu. Darbiniekiem tiek paziņots, ka viņu līgums mainās vai tiks atlaisti. bet formāli dokumentus noformēt nevēlas, jo?... Jo "visi visam piekrīt", un nesmuki izskatīsies, ja tagad pēc vairāk nekā 700 NVA atlaišanai pieteiktajiem darbiniekiem daļai palikušo darbinieku tiks izrakstīti jauni "uzteikumi".
Krišjāni Kariņ, Jāni Bordān, vai uz valsts uzņēmumiem likums neattiecas? Un, protams, uz Arodbiedrības sūdzību 7 dienu laikā uzņēmums neatbild.
Kā darbinieki saka - ja mēs aicinām valdību un valsts iestādes reaģēt, bet pretī ir "siena" un visiem viss kārtībā, ja valsts uzņēmumam atļauts dibināt apakšuzņēmumu, lai varētu maksāt algas "dividendēs", tad ko valsts grib no mums - lai mēs tad maksājam visus nodokļus, cīnāmies katrs individuāli tiesās?
Darba likuma 98.pants. Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem
(1) Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
(2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās darbinieka darba samaksa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekš noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, — vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.
(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja darba līguma uzteikums izdarīts sakarā ar darbinieka pieļautajiem darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem.
(4) Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma uzteikums atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesības celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 122. un 123.panta noteikumi.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
