Kā ar satiksmes ministra atbalstu shēmo Latvijas valsts nacionālā aviosabiedrība
Dace Kavasa30.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kapitālsabiedrība AirBaltic pārceļ visus pilotus uz sevis izveidotu apakšuzņēmumu Aviation Crew Resources (ACR) AS. Pilotu algas ar nodokļiem tiek samazinātas uz aptuveni 50%, pārējo "piedāvā kļūt par mazākuma akcionāru" un, "ja ACR strādās ar peļņu", izmaksāt dividendes. Kamēr tekošais gads iet - dividendes nevar maksāt... tādēļ - "aizdevuma līgumi". Algu sistēmā šie darbinieki nosaukti par personīgo pakalpojumu sniedzējiem. Gluži Ryanair shēma ar "pašnodarbinātajiem" nav, bet tā pati "līga".
Rezultātā vienīgie, kas cietīs krīzes laikā, - darbinieki. Ja uzņēmumu AirBaltic izdomās nobankrotēt vai vienkārši aizvērt ciet, arī tekošā gada "aizdevumu" pieprasīs atmaksāt no darbiniekiem.
Ryanair Polijā vēl vienkāršāk - pašnodarbinātajiem pilotiem un stjuartiem vienkārši pārtrauc līgumus. SmartLynx tepat Rīgā vēl citu shēmu izdomājis: darbinieki tiek nolīgti mistiskā uzņēmumā Dubajā, bet darbiniekiem ar Dubaju nekāda sakara - alga tiek maksāta tikai tad, kad lido un no Maltas! Slimības lapas kā tādas neeksistē, ja saslimsti, - tās tev skaitās brīvdienas, utt.
Krīze izceļ pilnu problēmu spektru visur, kur notiek kaut kāda shēmošana. Vai valsts kapitālsabiedrība AirBaltic rāda piemēru citiem?
Taisīsim visi augšā apakšuzņēmumu, akciju sabiedrības, maksāsim algas dividendēs, un varam vēl darbiniekiem pateikt, ka jāreģistrē MUNs vai kā Ryanair - kāpēc ne visus par pašnodarbinātiem neuztaisīt? Spīdoša nākotne!
AirBaltic apakšuzņēmums, kuru nodibināja ar vienu vienīgu mērķi - samazināt sociālās izmaksas attiecībā uz pilotiem kā darbinieku grupu, lieliski manipulē ar informāciju. Talis Linkaits publiski apsveic AirBaltic par šo shēmu, jo samaksas veidošana no dažādām daļām esot "motivējoša".
Tomēr, kad darbinieki lūdz darba attiecību pārtraukšanas gadījumā vienošanās dokumentā iekļaut atsauci uz to, ka darba devējam nebūs nekādas prasības par tā saucamajām izmaksātajām "dividendēm", bet visas savstarpējās saistības tiks dzēstas, uzņēmums norāda, ka darbinieka attiecības ar darba devēju un darbinieka attiecības ar to pašu uzņēmumu kā akcionāram ir divas dažādas lietas.
Ministra kungs, tad kā sanāk - vai dividendes ir darba samaksas motivējošā daļa? Jo, kā nākamajā rindkopā redzams, tā "motivējošā" darba samaksas daļa ir uzspiesta un uzņēmums turklāt skaidri norāda, ka to NEGARANTĒ! Jo, kā jau visi normāli domājoši cilvēki saprot, dividendes nevar garantēt...
Paralēli, neievērojot darba likuma prasības, tiem 40 pilotiem, kas kopš 2012.gada atteicās pāriet uz šo dividenžu shēmu, pienāk aicinājums parakstīt akciju pirkuma līgumu un alga tiek samazināta par 50%.
Krišjāņa Kariņa valdības krīzes risinājums nacionālajā aviokompānijā - tiem darbiniekiem, kas atteicās pievienoties šai UZŅĒMUMA nodokļu izvairīšanās shēmai (jo jaunajiem pilotiem citas nodarbinātības opcijas kā tikai ar šim dividendēm nebija), bet bija gatavi saņemt mazākus neto ienākumus, tagad pat šos līguma grozījumus nedod likumā paredzētajā kārtībā.
Darba likuma ievērošana AirBaltic ir problēma ne tikai krīzes laikā. Tikmēr Martins Gauss skandina presē, kā visi darbinieki brīvprātīgi piekrīt visam, kas uzņēmumā notiek.
AirBaltic pat nevēlas krīzes laikā piemērot Darba likumu pilnībā – šoreiz Darba likuma 98.pantu. Darbiniekiem tiek paziņots, ka viņu līgums mainās vai tiks atlaisti. bet formāli dokumentus noformēt nevēlas, jo?... Jo "visi visam piekrīt", un nesmuki izskatīsies, ja tagad pēc vairāk nekā 700 NVA atlaišanai pieteiktajiem darbiniekiem daļai palikušo darbinieku tiks izrakstīti jauni "uzteikumi".
Krišjāni Kariņ, Jāni Bordān, vai uz valsts uzņēmumiem likums neattiecas? Un, protams, uz Arodbiedrības sūdzību 7 dienu laikā uzņēmums neatbild.
Kā darbinieki saka - ja mēs aicinām valdību un valsts iestādes reaģēt, bet pretī ir "siena" un visiem viss kārtībā, ja valsts uzņēmumam atļauts dibināt apakšuzņēmumu, lai varētu maksāt algas "dividendēs", tad ko valsts grib no mums - lai mēs tad maksājam visus nodokļus, cīnāmies katrs individuāli tiesās?
Darba likuma 98.pants. Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem
(1) Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem.
(2) Ja, turpinot darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, samazinās darbinieka darba samaksa, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam iepriekš noteikto darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, — vidējo izpeļņu vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.
(3) Šā panta otrās daļas noteikumi nav piemērojami, ja darba līguma uzteikums izdarīts sakarā ar darbinieka pieļautajiem darba līguma vai darba kārtības noteikumu pārkāpumiem.
(4) Ja darbinieks uzskata, ka darba līguma uzteikums atbilstoši šā panta pirmajai daļai nav tiesiski pamatots, viņam ir tiesības celt prasību tiesā par šāda uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami 122. un 123.panta noteikumi.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
