Kā atgriezt enerģiju Latvijai? Partija ar nosaukumu: “Iztiksim bez partijām!”
Alvis Hermanis20.12.2024.
Komentāri (101)
Iesaki rakstu: 
Pieņemsim, ka šī ir Jaungada uzruna no kāda vidēji aritmētiskā Latvijas pilsoņa, kuram ar katru nākamo vecgada vakaru rodas arvien lielākas aizdomas, ka tie prezidenti un valdības vadītāji, kuri tur pie eglītes ikgadu no televizora runā, nemaz vairs nepārstāv mūsu intereses. Protams, ja mēs vienosimies un piekrītam, ka politiķi ir cilvēki, kuru vienīgais uzdevums ir pieņemt maksimāli labākos lēmumus tautas interesēs. Nekas cits no viņiem jau netiek arī prasīts.
Sāksim ar patiesu stāstu, kas ilustrē problēmu.
Kāds bijušais Latvijas deputāts aizgāja no politikas un meklēja darbu. Kas nebija viegli. Kaut arī viņš bija pabijis divu ministriju vadītāja amatā un viskautkur. Visbeidzot darbu atrada kādā privātā, turklāt starptautiskā biznesa kompānijā.
Taču diezgan ātri īpašnieki (viens no kuriem man šo stāstu arī izstāstīja) noskaidroja, ka cilvēks māk labi runāt, taču izmantot viņu var vienīgi tā saucamajai durvju atvēršanai, - pateicoties viņa plašajam paziņu lokam ierēdniecībā. Taču, kad jārunā lietas un jāpieņem lēmumi, pie galda sēdēt viņu nekad neaicināja. Vienkārši neaicināja, un viss. Nebija jēgas.
Tāds diezgan tipisks stāsts. Latvijas politiķi, - gan deputāti, gan ministri, kā man stāsta insaideri, - vispār ļoti baidās izkrist no politikas aprites. Vienkārša iemesla dēļ - ļoti grūti atrast darbu pēc tam.
Izskatās, ka Latvijas problēma Nr.1 ir tāda, ka esam netīšām uzradījuši tādu atlases sistēmu, kuras rezultātā lēmumu pieņemšanas pozīcijās nonāk īpaši selekcionēti cilvēki, kuri ir vismazāk tam atbilstoši un kuriem Dievs nav devis prasmes pieņemt pareizos lēmumus.
Tāpēc atgriežos pie sava gadu vecā priekšlikuma, kā nomainīt šo kļūdaino selekcijas sistēmu un radīt citu - labāku. Tādu, kurā tiktu tomēr izvēlēti maksimāli atbilstošākie cilvēki un no kuriem mēs varētu sagaidīt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus. Un personīgu atbildību cita starpā.
Tātad es atgriežos pie sava priekšlikuma - uz nākamajām vēlēšanām radīt jaunu partiju, kuras mērķis ir tikai viens - nomainīt Saeimas vēlēšanu likumu:
“LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS VĒLĒŠANĀS TURPMĀK PIEDALĀS NEVIS PARTIJAS, BET TIKAI INDIVIDUĀLI PILSOŅI.”
Tiklīdz likums nomainīts, rīko jaunas vēlēšanas.
Tas nenozīmē, ka partijas tiktu aizliegtas. Uz veselību! Taču katrs vēlēšanu apgabals parlamentam izvirza konkrētu cilvēku, bet nevis partiju. Un arī atbildība tiek prasīta nevis no kaut kādām anonīmām partijām, bet no konkrēta deputāta (starp citu, Latvijas Satversmē sadaļā par Saeimu vārds “partija” pat nav minēts).
Stāsta, ka pirmskara Latvijā Saeimas deputātiem Kārtības rullī nebija nekādu profesionālu un citu ierobežojumu. Tur sēdēja viscienījamākie sabiedrības pārstāvji , turklāt sēdes notika pēc septiņiem vakarā, lai viņi varētu savienot to ar savu pamatnodarbošanos.
Mūsdienu ierobežojumus izdomāja mūslaiku nespējnieki, lai izvairītos no sāpīgās konkurences ar valstsvīriem un valstssievām - personībām, kuri sevi apliecinājuši jau citās jomās. Un šeit labs piemērs ir arī 1990.gada Augstākās padomes parlamenta sastāvs, kas pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tās sastāvs bija sabiedrības zieds, un ievēlēts tas tika ne jau pēc partiju piederības.
Nav noslēpums, ka mūslaiku Latvijas partijās lēmumus pieņem maksimāli 5-6 cilvēku grupiņas (nevis partijas biedri), kuri tad no sava vidus paši izraugās prezidentu, kurš savukārt izvēlas valdību. Tā viņi paši sevi atražo un iepriecina bezgalīgi. Viņu apmaksātie mediji to visu atbalsta. Un tas viss, kā redzam, paliek arvien bezcerīgāk.
Jo valsts lēnām iet uz beigām, gan demogrāfiski, gan ekonomiski, gan idejiski.
Un pašreizējai kārtībai ar demokrātiju jau sen vairs nav nekāda sakara.
Tātad. Aicinu sabiedrību apspriest vienreiz lietojamas partijas dibināšanu, kuras vēstījums ir: “Pret visām partijām! Un par personīgo atbildību!”
Pēdējais brīdis reģistrēt šādu partiju būtu 2025.gada septembrī. Tā ka ir laiks vēl saprast, vai šim vispār ir atbalsts sabiedrībā, - jo tikai tad tam būs jēga. Tas savā ziņā būs referendums par partiju atbildību, par to, kas sadarīts.
Manuprāt, šis ir vienīgais veids, kā beidzot atgriezt enerģiju Latvijai un iesaistīt tajā katru!
P.S. Protams, būs jautājumi, ko šāda partija iesāks, ja to ievēlēs, bet negūs vairākumu? Gan jau arī to varētu visi kopā izdomāt. Arī nosaukumu varam apspriest.
P.P.S. Šo vēstuli esmu spiests publicēt soctīklos, jo valsts (lasi - partiju) finansētie mediji tādu iespēju man nedod.
***
Spilgti uzskatāms piemērs manam vakardienas priekšlikumam notika balsojumā par Latvijas bankas prezidentu. Partijas atkal shēmo, un nevienam pat prātā nenāk ievēlēt labāko. 100 bezpartejiski deputāti tā vietā būtu uztaisījuši listi ar cienīgākajiem konkurentiem un uzvarētu tas, kuram vairāk balsu, - proti, labākais. Jo 100 cilvēku atsevišķās intereses nav iespējams sashēmot. Tas pats būtu ar ministru, prezidentu un visām pārējām izvēlēm.
Bet nu, ja cilvēkiem patīk - tad neko.
Titānika pasažieriem tika piedāvāts glābšanās plāns, taču viņi atbildēja - nē, paldies, mums tāpat labi.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
