Kā atlaist Rīgas domi, lai tas beigās nenāktu par labu „Saskaņai”?
Imants Liepiņš19.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja pašreiz virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiek apstiprināts valdībā un Saeimā bez izmaiņām, tas var dot lieliskus instrumentus Saskaņai, lai uzvarētu ārkārtas vēlēšanās un vienlaikus vēl arī Eiroparlamenta vēlēšanās, sasniedzot cerētajam diezgan pretējus mērķus.
Patlaban publicētais projekts nosaka, ka Rīgas dome atlaižama nekavējoties, bet jaunas vēlēšanas jāsarīko reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 25. maijā (ātrāk nekā maija sākumā tas būtu grūti izdarāms, jo likums pieprasa vismaz trīs mēnešu periodu sarakstu iesniegšanai, apstiprināšanai, nodrukāšanai, iecirkņu un komisiju sagatavošanai utt.). Tomēr faktiski ikviens cits datums būtu labāks nekā 25. maijs.
Pirmkārt, likums nosaka: ja Eiroparlamenta vēlēšanas notiek vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, politiķis var kandidēt tikai vienās no šīm vēlēšanām. Tā kā lielākajai daļai no nosacīti “latviskajām partijām” (NA, JKP, ZZS un Latvijas Attīstībai — bet ne apvienībai PAR, ko nevar dēvēt par “latvisku” un pat ne “eiropeisku” partiju, jo tā nodarbojas ar migrantu interešu pārstāvību un globālās finanšu oligarhijas interešu lobēšanu) vadošie līderi jau ir savēlēti Saeimā vai citās pašvaldībās (tas ir, izņemot Rīgu), vai arīdzan tūlīt, tūlīt iegūs amatus jaunajā valdībā, tad Rīgas domes pašreizējās opozīcijas partijām būs grūti tik īsā laikā atrast jaunus līderus, kam būtu iespēja kampaņot 24/7 un cīnīties ar Saskaņas/GKR politisko mašinēriju. Kandidēt Rīgā reizēm ir pat grūtāk nekā kandidēt uz Saeimu.
Kandidēšana, ja esi saraksta līderos, ir pilna laika darbs, taču neapmaksāts. Vēl vairāk: par tā darīšanu kandidātam iznāk piemaksāt, bieži vien tērējot savus personīgos resursus! Daudzi kārtīgi, darbā sevi pierādījuši ģimenes cilvēki, kādus vēlētājs gribētu redzēt vēlētos amatos, gluži vienkārši nevar atļauties kļūt par pilna laika kandidātiem uz 4 mēnešiem, ja ir jāuztur bērni, jāmaksā kredīts, jāsedz līzings utt. Iznākumā tie, kurus par korupciju atstādinās, varēs tērēt sazagto un mierīgi kampaņot.
Rezultāts būs tāds, ka visus kaut cik perspektīvos kandidātus “latviskajām” partijām nāksies saskaldīt starp Rīgas domes un Eiroparlamenta kandidātu listēm, kā rezultātā pilnu jaudu negūs neviens no abiem sarakstiem. Tas attiecas arī uz mazākām partijām, kurām tāpat tomēr ir cerības uzrādīt rezultātu Eiroparlamenta vēlēšanās, kur iekļūšanai pietiek ar mazāku faktiski saņemto balsu skaitu nekā Saeimas vēlēšanās — ja nebūs jāsaskalda spēki, paveikties var Progesīvajiem, LRA un NSL vai pat LSDSP un tādiem sarakstiem kā Par Alternatīvu.
Turpretī, ja ārkārtas vēlēšanas Rīgā (vai, piemēram, Daugavpilī, kurā ilgstoši nevar ievēlēt pilsētas galvu, bet bijušais mērs arestēts) notiks reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām, tad uz iecirkņiem tiks izvilkts milzīgs skaits ar Saskaņas vēlētājiem, kas citādi paliktu mājās. 2014. gada maija vēlēšanas parādīja, ka Saskaņas novecojošajam, uz Krievijas informatīvo telpu orientētajam, ES lietās nezinošajam vēlētājam neinteresē balsot EP vēlēšanās. Ārkārtas vēlēšanas Rīgā vai Daugavpilī ir vienīgais garantētais risinājums, kā šo vēlētāju piedabūt nobalsot par Saskaņu arī Eiropas līmeņa vēlēšanās.
Tāpēc, ja Rīgas dome tiek atlaista, tad ārkārtas vēlēšanas jānozīmē uz jebkuru citu datumu, izņemot vienīgi 25. maiju.
Likums neparedz ierobežojumus domes atlaišanai, izņemot vienu: ja līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām paliek mazāk nekā 15 mēneši, pagaidu administrācija vada pašvaldību līdz jaunās domes sanākšanai. Šinī gadījumā, ja izmantotu šo likuma normu, Ušakova vadītā dome būtu jāatlaiž ne ātrāk kā 2020. gada 6. martā. Tik ilgi gaidīt mēs negribam un nevaram, taču skaidrs ir viens: domes ārkārtas vēlēšanām jānotiek maija sākumā vai vidū, bet tikai ne 25. maijā reizē ar Eiroparlamenta vēlēšanām.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
