Iesaki rakstu: 
Prognozes par “iebrukumu” Ukrainā, drīzā kara gaidas, saknē neizpildāmas prasības un angažēto politologu gaudas (ja kas, Latvijas politologi ir visīsākajā saitē un tāpēc vispār nav respektējami) padara jau tā šmucīgo un apkaunojošo LV mediju telpu vēl netīkamāku. Divnieku karaļi nekļūst par “izcilniekiem” tikai tāpēc, ka paši sevi tā nosauc.
Savukārt, starp rindām pētot varas cilvēku izteicienus un pieejamo informāciju, rodas konkrēti jautājumi.
Vai tiešām Vladimirs Putins nezina savas armijas jaudu, ka atļaujas draudēt kolektīvajiem Rietumiem?
Pilnīgi noteikti zina un saprot, ka uz NATO raidītu masīvu spārnoto raķešu triecienu 100% noreaģēt nespēj un postījumi kritiskajai infrastruktūrai var būt lieli, neskatoties uz pasaulē labāko PA sistēmu esamību. Tāpēc arī savulaik tika piedraudēts atbildēt ar kodolieročiem pret masīvu konvencionālo triecienu no NATO puses..
Tāpēc visvienkāršākā un paredzamā izeja no “ultimāta” būtu kodolieroču izvietošana Baltkrievijā, kas atgrieztu normā Lietuvu un Poliju. Tas gan pavairotu infarktu skaitu Vācijā, bet tas ir pārāk sīki, lai to varētu uzskatīt par nozīmīgu atbildi. Vēl jo vairāk, ka tas šokētu eiropiešus, bet būtu dziļi vienaldzīgi ASV, kas uzskata eiropiešus par konkurentiem un savulaik azartiski dedzināja vācu pilsētas ar visiem civilistiem.
Kas varētu būt īstā atbilde un īstais mērķis šim izklupienam?
Acīmredzami mēs to uzzināsim drīz, jo ultimāta laiks ir limitēts. Mērķis visdrīzāk ir izsist no sliedēm jau tā labilās ASV, kas nav atjēgušās no jūtamajiem reputācijas zaudējumiem pēc Afganistānas. Jebkura nākamā kļūme būs graujoša.
Tāpēc jāatceras Ķīnas un Krievijas attiecības pēdējā laikā, jo abas šīs valstis saprot, ka militārs konflikts ar ASV katrai atsevišķi būs pārāk bīstams. Bet, darbojoties kopā, tās var nograut ASV prestižu līdz nullei.
Tāpēc īstā spēle varētu būt citāda.
Krievija ietiepīgi nereaģē uz mēģinājumiem pagrūst to uz Ukrainu, Rietumu diplomātija skaļi brēc: Ddariet to, nekas par to nebūs. Tikai sankcijas!! Ko Krievija nogaida? Zeme Donbasā atkusīs drīz, pēc mēneša. Un dubļos karot ir grūti. Bet kļūst skaidrs, ka Krievija to darīt nemaz netaisās. Tāpēc, ka īstais scenārijs visticamāk norisināsies Āzijā, Ķīna gatavojas paņemt atpakaļ Taivānu, bet AUKUS bloks vēl nav militāri saskaņots un darboties gatavs.
Tāpēc notikumu eskalācija Ukrainā notur pasaules uzmanību šim reģionam, notiek arī militārā plānošana, tiek sūtīti ieroči un instruktori. Līdz kādu rītu uzausīs gaisma un Gomindāna republika Taivānā būs pārstājusi eksistēt. Un, kad ASV atjēgsies un pārslēgsies, metīs spēkus uz Āziju, tad nākamajā dienā Austrumukrainas krievu apdzīvotājās teritorijās būs nomainījies karogs. Un nav teikts, ka tam būs vajadzīgs daudz patronu.
Šobrīd ne materiāli, ne morāli reaģēt uz 2 frontēm ASV vairs nespēj. Noteikt sankcijas Ķīnai un Krievijai vienlaicīgi? Fondu tirgus to neizturētu. Turklāt jaunizveidotā “ļaunuma ass” ir daudzskaitlīga un tirgus ietilpīgs: Ķīna, Irāna, Krievija, Indija - tas padara sankcijas bezjēdzīgas, kā arī samazina dolāra ietekmi pasaules tirgos.
Šis scenārijs ir tikai viens no iespējamajiem, bet tehniski tā ir labākā izeja no pata situācijas. Skaidrs, ka šogad neizbēgami gaidāmi skarbi vēstures pagriezieni, kuros daži stūrēs, bet daži tikai vēros. Vērotāju vidū būs arī ES impotenti, kuru enerģiju vairumā gadījumā ir paņēmis karš ar savu pašu populāciju, tāpēc nekam citam laika arī vairs nebūs. Tāpēc varam droši ierakstīt ES kā 2022.gada ārpolitikas un iekšpolitikas lūzeri, kas savu ietekmi zaudēs arvien dramatiskāk.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
