Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad joprojām aktuāla ir tēma par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, ar līkumu apejot likumu, „pa blatu” iegūto „ekskluzīvo” septiņvietīgo kapavietu I Meža kapos, ir īstais laiks atcerēties, viņa sev uz nodokļu maksātāju rēķina nokārtoja un iekārtoja savas šīszemes mājas. Par to - šis fragments no grāmatas Va(i)ras virtuve.

„Es varbūt arī pieļauju, ka viņai princips ir strikti uzstādīts, ka ir jābūt ekvivalentai apmaiņai. Diezgan stingri aprēķinot, viņa cenšas iezīmēt savas intereses visās jomās, tai skaitā arī materiālā. Tā es, viņu nepazīstot tuvu, varu teikt,” – tik diplomātiski par Vairas Vīķes-Freibergas pievēršanos dzīves komfortablās puses nodrošināšanas jautājumiem pēc prezidentūras beigām izsakās viens no viņas ievēlēšanas virzītājiem, ekspremjers Guntars Krasts. Savukārt kāds kancelejas cilvēks teic daudz vienkāršāk: ja 1999. gadā kundze kategoriski paziņoja, ka ir nevis viesnīcniece, bet Valsts prezidente, tad nepilnus astoņus gadus vēlāk izrādījās, ka viņai nav nekādu iebildumu prezidentūras izskaņā parādīt sevi arī kā visnotaļ praktiski domājošu viesnīcnieci.

Iecere tikt pie dārgas zemes Jūrmalā Freibergu ģimenei 2004. gadā nebija īstenojusies. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga bija paspējusi pavēstīt, ka pēc prezidentūras beigām V. Vīķe-Freiberga izvēlējusies dzīvot Dubultos, kur viņas vīram pašvaldība uz 99 gadiem gandrīz jau iznomāja vairāk nekā pushektāru lielu zemesgabalu, kura tirgus vērtība bija virs pusmiljona latu. Un pat tad, kad lietā jau iesaistījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (jo zemesgabala nomai nekāds konkurss, protams, nebija rīkots), V. Vīķe-Freiberga no kārotās zemes nevēlējās šķirties un publiski paziņoja, ka tikai tad, ja birojs iznomāšanā atradīs kādas nelikumības, ģimene no tā varētu atteikties. Tikai pēc pamatīga skandāla Imants Freibergs izlēma nomas līgumu neparakstīt.

Toties nekas nevarēja Freibergu ģimenei atņemt tiesības uz dzīvokli, kas saskaņā ar likumdošanu prezidentei pienācās pēc pilnvaru beigām. 1996. gadā Guntim Ulmanim paredzētā mājokļa remonts, pēc kura eksprezidentam nācās izturēt pamatīgu kritiku par dažādām pārmērībām – piemēram, 95 latus vērtu tualetes papīra turētāju un spoguli par 632 latiem – izmaksāja 71 tūkstoti latu, un vēl 2003. gadā Valsts prezidenta kanceleja gadījumam, ja nu V. Vīķi-Freibergu nepārvēl, analoģiska dzīvokļa (arī virs 200 kvadrātmetru, tikai stāvu augstāk) remontam no budžeta pieprasīja 70 tūkstošus.

Četrus gadus vēlāk „saules” vēlmju apmērs bija, maigi izsakoties, pamatīgi pieaudzis, un rezultātā sākotnēji darbu apjoms bija paredzēts uz 382 tūkstošiem latu, bet pēc tam vēl pieauga līdz nepilnam 451 tūkstotim latu. Sākotnēji publiski tika paziņots tikai tas, ka dzīvoklis ir „tāds, par ko nav jākaunas”, taču nebūt ne „kaut kas iespaidīgs” – piemēram, ar „visparastākajā veikalā iegādājamu sadzīves tehniku”. Taču neizpratni un īpašu interesi radīja eksprezidentes noslēpumainība par to, kas īsti par dzīvoklī tāds sadarīts par nepilnu pusmiljonu latu: šī nevēlēšanās bija tik kategoriska, ka beigu beigās V. Vīķe-Freiberga skaidri un gaiši lika visiem saprast – lai Valsts nekustamo īpašumu aģentūra izlemj, publiskot informāciju vai nepubliskot, bet no viņas informāciju lai negaidot.

Atsevišķi pietiekami iespaidīgi skaitļi mediju rīcībā nonāca jau tobrīd – jo aģentūrai beigu beigās nepietika argumentu informācijas slēpšanai: jauno eksprezidenta vajadzību līmeni lieliski raksturoja kāds salīdzinājums – Guntis Ulmanis tika kritizēts par tualetes papīra turētāju 95 latu vērtībā, savukārt V. Vīķes-Freibergas dzīvoklim bija izrādījušies nepieciešami jau trīs papīra un higiēniskās birstes turētāji, no kuriem katrs maksāja 99 latus. Taču tāmes sīkākās detaļas vienalga tika paturētas slepenībā, un nu, tām beidzot pilnā apmērā nākot gaismā, V. Vīķes-Freibergas un dzīvokļa remontētāju stūrgalvīgās noslēpumainības iemesli beidzot ir skaidri.

Tātad – kas tad īsti par nepilno pusmiljonu latu tika sanests, izmantots un sabūvēts eksprezidentes dzīvoklī (kurā pēc pārbūves nu ir priekštelpa, divi kabineti, viesistaba, divas guļamistabas, ēdamistaba, halle, virtuve, vannas istaba, divas tualetes, gaitenis un garderobe)? Logi – līdz nepilniem 1200 latiem, durvis – pat līdz divarpus tūkstošiem latu gabalā, misiņa durvju rokturi – gandrīz 100 latu komplektā, - bet tas vēl būtu tīrais sīkums tāpat kā ozolkoka parkets, sarkankoka parketa apmales un patinēta misiņa radiatoru nosegvairogi par 2400 latiem.

Īstā eksprezidentes nepieciešamā „līmeņa” un komforta izpratne parādījās, nonākot līdz sarkankoka, riekstkoka un ozolkoka izstrādājumiem, un te nu sausas summas ir izteiksmīgākas par jebko citu: riekstkoka sienu paneļi - 14 414 lati, ozolkoka sienu paneļi – 8105 lati, sarkankoka sienu paneļi – 4828 lati, sarkankoka radiatoru nosegvairogi – 811 lati, ozolkoka frīze – 10 411 lati, ozolkoka aizkaru nosegpanelis – 493 lati, sarkankoka aizkaru nosegpanelis – 543 lati, ozolkoka griestu panelis ar kokgriezumiem – 16 998 lati, riekstkoka aizkaru nosegpanelis – 540 latu, vēl viens – 1198 lati. Kopā – vairāk nekā 58 tūkstoši latu.

Vairāk nekā pāris normāli dzīvokļi kopā izmaksāja eksprezidentei tīkamās ozolkoka un riekstkoka mēbeles: iebūvētie riekstkoka grāmatu skapji kopā izmaksāja 51 558 latus, iebūvēts ozolkoka koridora drēbju pakaramais – 1572 latus, iebūvēts ozolkoka sienas skapis – 3566 lati, iebūvēts ozolkoka spogulis ar konsoles galdu – 1628 lati, iebūvēti ozolkoka grāmatu plaukti – 2837 lati, iebūvēta ozolkoka garderobe – 14 765 lati, ozolkoka virtuves mēbeles ar akmens virsmu un aprīkojumu – 11 521 lats. Kopā – gandrīz 90 tūkstoši latu. Vēl nepilnus 1200 latu izmaksāja stikla plaukti ar apgaismojumu.

Tāpat izrādījās, ka „saulei” nepieciešams arī atbilstošas kvalitātes apgaismojums – jau atkal nāksies minēt sausās, bet izteiksmīgās summas: griestu lustra Gallery – 1185 lati, griestu lustra Gallery Olandese – 2379 lati, divas griestu lustras DE MAIJO – 5938 lati, seši gaismekļi MIZAR TOP – 1339 lati, četras stāvlampas Zonka – 1301 lats, griestu lustra Zonka – 692 lati, vēl divas – 249 lati, vēl divas - 358 lati, četras sienas lampas Zonka – 293 lati, divas griestu lustras Zonka - 321,30, vēl viena -        997 lati, divas sienas lampas Zonka – 235 lati, stāvlampa Zonka – 321 lats, griestu lustra Gallery – 174 lati, divas sienas lampas Gallery – 253 lati, divas sienas lampas Zonka – 307 lati, griestu lustra Zonka – 108 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, piecas griestu lustras Zonka – 1347 lati, divas sienas lampas Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 83 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 353 lati, vēl viena – 233 lati. Kopā – vairāk nekā 19 tūkstoši latu.

Un vēl jau bija tēriņi arī visu veidu santehnikai: keramiskā izlietne Villeroy& Boch ar skapīti – 1038 lati, vēl viena - 683 lati, trešā (bez skapīša) - 146 lati, metāla mazgātne virtuvei Franke - 140 latu, četri keramikas izlietnes maisītāji Meikopole S – 462 lati, virtuves izlietnes maisītājs Oras - 93 lati, Oras bidē krāns - 86 lati, dušas (masāžas) kabīne ar paliktni un jaucējkrāna paneli Baleco Prisma - 1716 lati, otra dušas kabīne (dūmakains stikls ar alumīnija profiliem) – 647 lati, vanna Sonata (ar masāžu Ravali Sport hydro/air) ar priekšējo paneli, diviem rokturiem, pagalvi, kājām un sifonu – 1766 lati, vannas maisītājs Oras – 318 lati, elektriskais dvieļu žāvētājs - 714 lati, četri hromēti dvieļu turētāji – 474 lati, trīs Villeroy& Boch tualetes podi – 1374 lati. Kopā ar caurulēm un citiem sīkumiem – vairāk nekā 16,6 tūkstoši latu...

Vai tiešām V. Vīķe-Freiberga, kurai vismaz lielu daļu prezidentūras gadu personiskais spožums un komforts bija tikai nepieciešams valsts galvas atribūts un kura ne īpaši rūpējās pat par savas rezidences izskatu, nu pēkšņi atminējās pati par sevi? Jeb arī – tās jau atkal ir tumšo spēku nomelnošanas kampaņas sastāvdaļa: ne prezidente ko gribēja, ne zināja, - ko nu svīta kopā ar iztapīgiem ierēdņiem radīja, tas arī bija jāņem par labu un, sakožot zobus, jāsēžas vannā par diviem tūkstošiem? Ne nu viņai vajadzēja cēlkoka mēbeles daža bērnu nama gada budžeta vērtē, ne lustru par diviem tūkstošiem un dvieļu žāvētāju par septiņiem simtiem?

Nē, tā nav tiesa. Pašlaik nav nekādu šaubu, ka tieši pati V. Vīķe-Freiberga uzstāja uz šiem vērienīgajiem tēriņiem, aktīvi piedaloties pilnīgi un absolūti nepieciešamo interjera priekšmetu iegādē un materiālu izvēlē. Gana skaidras, kaut vēl diplomātiskas ir jau akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi oficiālās atbildes: „Projektētāja jeb arhitekta izvēlētais dzīvokļa plānojums un interjera stilistiskā apdare tika saskaņota gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan ar turpmāko lietotāju – bijušās prezidentes ģimeni, kā arī ar pasūtītāju – valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi.

Protams, vispirms savstarpējās pārrunās bija svarīgi noskaidrot, vai projektētāja piedāvājums sakrīt ar konkrētās dzīvesvietas turpmāko lietotāju vēlmēm. Iekārtojot ikvienu mājokli, jo īpaši dzīvokli, interjera izvēlē humāni un loģiski ir noskaidrot, kas pieņemams tā lietotājam, jo tieši viņam konkrētajā dzīves vietā jāaizvada dienu no dienas. Un šajā gadījumā bija vietā ievērot cilvēcīguma principu, jo turpmākais lietotājs sava darba rezultātā bija nopelnījis privilēģiju iekārtoto mitekli no sirds spēt dēvēt par savām mājām.

Otrkārt, bija jāņem vērā nebūt ne maznozīmīgs fakts, ka interjera risinājumiem un apdares materiāliem jāatbilst lietotāja statusam, tiem jābūt kvalitatīviem, lai tie kalpotu ilgstoši, ilgtermiņā neprasot papildus ieguldījumus. Remontdarbu pasūtītājs Valsts nekustamie īpašumi noslēdza līgumu ar Arhitektoniskās izpētes grupu, un arhitekte Liesma Markova sagatavoja gan eksprezidentes ģimenes dzīvokļa interjera projekta koncepciju, gan izstrādāja projektu, gan arī, saskaņojot kopā ar visām iesaistītajām pusēm, to īstenoja. Tas attiecas arī uz santehnikas izvēli.”

Savukārt pilnīgi skaidrs viss kļūst pēc arhitektes skaidrojumiem, - jau dzīvokļa pārplānošana notikusi pēc V. Vīķes-Freibergas norādījumiem, un arī par tālāko mājokļa labierīkošanu prezidente visnotaļ bijusi lietas kursā: faktiski ar viņu saskaņotas pat samērā sīkas detaļas.

- Jums tika dota pilnīga brīvība?

- Nu kā, kāda brīvība, - es taisīju konkrētam klientam, es viņu taisu tātad prezidentes... Prezidentei, ja, nu, tātad konkrētam cilvēkam es viņu taisu. Nu, tātad man ir primārs šis cilvēks. Tomēr es taisu viņai dzīvokli.

- Kāpēc vispār ar kanceleju bija kaut kas jāskaņo?

- Ar kanceleju man nekas nebija jāskaņo. Kāpēc man ar kanceleju kaut kas būtu jāskaņo?

Valsts nekustamie īpašumi saka, jūs tur ar kanceleju esat saskaņojusi...

- Nē, nē, ne tādā nozīmē. Ar kanceleju – viņi to uztver laikam vienā personā – kanceleju, prezidenti, ja.

- Viņi izdalīja tā: Vairas Vīķes-Freibergas ģimene, kanceleja un paši Valsts nekustamie īpašumi.

- Nē, viņi tā to, ka trīs institūcijas, ja, kas piedalījās procesā. Tātad Valsts nekustamie īpašumi ir tie, kas finansē šo pasākumu. Kanceleja viņu nefinansēja galu galā. Tātad kanceleja tur bija tik... Nu, viņa bija, nu, kā lai saka, viņa organizēja procesu, nu, tā varētu nosaukt varbūt. Organizēja tikšanos ar prezidenti. Jo viņi organizē viņas laiku

Nu, palīdzēja, teiksim, kancelejas tur tie darbinieki toreiz, es aizmirsu, kā sauc to kundzi, nevaru vairs atcerēties, viņa palīdzēja, nu, kā, viņa ilgstoši kopā bijusi ar prezidenti, viņa zina viņas gaumi, jo viņa bija palīdzējusi iekārtot to Jūrmalas rezidenci, nu, tur jau kaut kādas flīzes izvēlējušies, viņa jau zina daudz labāk to gaumi. Tā ka, teiksim, viņa man palīdzēja, kad vajadzēja jau kaut ko izvēlēties, meklēt kaut kādus paraugus. Tad viņa jau, teiksim, teica, ka, nu, tas paraugs, teiksim, tas prezidentei nepatīk, nu, viņai likās par spilgtu, nepatīk, vai kā. Nu, nevis nepatīk, bet ka viņai viņš ne tik labi varbūt patiksies, ka varbūt kaut ko citu var izvēlēties, uz kaut kādu virzienu norādīt, uz krāsām, piemēram.

Īstenībā viņa tāda ļoti pieticīga bija, tāda ļoti – viņai galvenais, lai ērti būtu. Ērtība. Ērtība, tas būtu pirmajā vietā. Tā kā, teiksim, nekādas tādas ne pārmērības, ne prasības, īstenībā viņa tāds ideāls klients bija – vienkārši man pietrūkst tas, ka par maz laika bija ar šīm kopējām sarunām, jo viņa tik ļoti aizņemta, man tik ļoti grūti iespraukties bija ar kaut ko, lai sarunātu, pārrunātu, ja, nu, tas ir ļoti grūti, ja. Vienkārši tā laika dēļ, ja, ka par maz laika bija.

- Nu jā, viņa jau nevarēja atļauties, teiksim, staigāt ar jums pa veikaliem un meklēt audumus...

- Tur tā lieta! Tur tā lieta, jā, jo tas būtu ļoti brīnišķīgi, jo es domāju, ka arī viņai tas pašai tas tomēr patiktu, ka viņa pati varētu vairāk ko izvēlēties, jo tomēr tas, nu, detaļa kaut kāda, teiksim, tapetes. Mēs tagad, nu, labi, izlēmām, ka nekrāsosim sienas, bet būs tapetes. Bet saprotiet, es nevaru atnest cik tur tapešu piedāvājumus, es nevaru viņai visas tapetes atnest, es atnesu kaut kādau tur, teiksim, piecdesmit paraugus. Nu, pieņemsim, ja. Bet saprotiet, arī no tiem es nevaru trāpīt, jo tiešām es to gaumi, nu, es nevaru uztrāpīt tik ļoti precīzi. Bet nu būtu labāk bijis, protams, ja mēs apbraukājam kopā ar viņu, izstaigājam tos veikalus, viņa saka: man patīk tas, tas, mēs to paņemam, atvedam uz dzīvokli, apskatāmies, kā tas izskatās dzīvoklī, un izvēlamies. Ideāli. Ideāli, ja.

- Bet tad nesanāca tā kā tajos realitātes šovos, kad cilvēkam izremontē dzīvokli, pēc tam viņu ieved – un viņš skatās lielām acīm...?

- Nē, ko jūs, visu es viņai atrādīju. Vienvārdsakot, viņiem bija ļoti grūti izbrīvēt šo brīvo laiku, ja, jo viņa viņai vienkārši nebija, tā brīvā laika. Viņa – nu, nevar cilvēkam... mēs, teiksim, nevaram okupēt viņas laiku – trīs stundas – un tad likt, lai viņa izvēlas tapetes, izvēlas flīzes, izvēlas to, izvēlas to un izvēlas šo. Viņai arī vēl grūti ir tas, ka mēs ne jau objektā to darām. Mēs darām pie viņas, viss aizvests tiek uz Jūrmalu. Viņa tagad nespēj iedomāties to, kā tas izskatās, ir ļoti grūti, to ne tikai viņa, to neviens cilvēks nespēj iedomāties, kas nav strādājis, ja. Man ir pat grūti iedomāties bieži vien, kā tas izskatīsies tieši tur.

- Nebija beigās tā, ka bija kaut kas jāpārliek?

- Nē, nē, nē. Tā nebija. Viss bija, varētu teikt, apmēram tā, kā jau izrunājām, tā arī visu izdarījām, ja, nu, tur kaut kādas pilnīgi tādas nianses bija. Nu, teiksim, viņai vairāk bija mēbeļu klāt.

- Viņa pakonsultējās vēl ar jums?

- Nē, tagad vairāk mēs ne. Nu, es domāju, viņa pietiekami zina, ko viņa grib. Es domāju, ka viņai ir ļoti svarīga šī ne tik daudz varbūt tāda perfektā stila izturētība, cik viņai ir svarīga šī ērtība. Tas stāv visam pāri īstenībā. Tā ka viņai vajag, lai viņai ir ērti. Ērti, parocīgi, racionāli un tā, kā viņa var tur ērti dzīvot. Viņai nav tas dzīvoklis priekš izrādīšanās īstenībā.

- Principā klasisks stils ir tas, kas viņai tuvs?

- Jā, jā, tāds, ko sauc par tādu klasisku. Jā, nu, tāds, viņai nav ne uz kādiem tur tādiem dizaina brīnumiem vai uz kaut kādām tur jaunradēm, ja. Nav nekas tāds...

Arhitekte gan vēl un vēlreiz uzsver, ka neuzskatot V. Vīķes-Freibergas dzīvoklī izmantotos materiālus un tehniku par kaut ko ekskluzīvu; viņai bijis faktiski ideāls klients – bez īpašām kaprīzēm un gluži pieticīgs. Bet vai pašai eksprezidentei nešķita, ka valsts galvai – lai kādi būtu tās nopelni un sasniegumi – tomēr būtu vajadzējis rādīt priekšzīmi viņas tik bieži kritizētajiem izšķērdīgajiem un „necaurspīdīgajiem” valstsvīriem arī šādā jomā? „Mūsu cilvēks” kancelejas tuvumā skaidro vienkārši – šī jau tiešām bija nevis 1999. vai 2000. gada, bet gan 2007. gada Vaira Vīķe-Freiberga ar pilnīgi citu skatu uz pasauli un savu vietu tajā:

„Es pilnīgi pieļauju, ka pēc pirmās prezidentūras tas dzīvoklis tiešām būtu daudz citādāks. Jo tad prezidente, neraugoties uz visām privātlidmašīnām, tērpiem, dārgajiem frizieriem un visu pārējo, vēl bija salīdzinoši demokrātisks cilvēks. Viņa, protams, skatījās uz sevi kā uz valsts simbolu un pieprasīja valsts simbolam atbilstošu godāšanu un visu pārējo, taču... kā lai to paskaidro – tas viņas acīs bija domāts valsts simbolam, bet ne viņai personiski. Viņa tikai ieņēma valsts simbola vietu un pašas skatījumā neapšaubāmi bija to pelnījusi, taču – tas nebija tā, ka viņa uzskatītu, ka visas šīs ērtības un greznības vajadzīgas viņai pašai.

Bet gadu gaitā tas mainījās. Galva neapšaubāmi sagriezās, palīdzēja galminieku iztapība un lišķēšana – to spēj nemainoties izturēt tikai retais. Un viņai aizvien vairāk viss sāka jukt kopā. Prezidentūras sākumā viņa, kaut uzskatot sevi kā prezidenti par valsts simbolu, kam pienākas atbilstošs respekts un cieņa, tomēr nesāka uz sevi lūkoties kā uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarīgākie, noteicošie un vienīgie. Bet pēdējos pāris gados ik pa brīdim skaidri varēja nolasīt - likumi ir rakstīti parastajiem cilvēkiem, bet es taču esmu tiem pāri. Es esmu valsts – vismaz kaut kādā mērā, un man attiecīgi pienākas tas, tas un arī tas.

Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustināja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslēpumi? Jo tieši par to viņa arī bija pārliecināta. Un pēc dažiem gadiem viņa neparko negribēja atteikties no Jūrmalas zemes – viņa bija pārliecināta, ka šī zeme viņai personiski tiešām pienākas, ka viņa to ir pelnījusi, bet kaut kādi skaudīgi, nenovīdīgi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. Tāpat kā par ētiku – karaļi taču stāv pāri morāles normām, vai ne?

Savā ziņā var teikt, ka, gadiem ejot, Vīķe-Freiberga aizvien vairāk sāka dzīvot nevis pēc likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šādu salīdzinājumu, protams, uztvertu kā klaju nepatiesību, bet viņai aizvien skaidrāk parādījās sava personiskā izpratne, kas ir kas pasaulē, kas un kāpēc viņai pienākas. Likums? Likums taču reizēm ir dumjš un nepareizs! Jau dzīvokļa stāsts patiesībā bija ļoti ilustratīvs. Un gadījums ar pulksteni visas šīs pārmaiņas atspoguļoja pilnā mērā: es stāvu pāri visam, un nevajag mēģināt mani ierobežot ar kaut kādām sīkumainām normām – es taču labāk zinu, kas ir godīgi un kas nav, kas man pienākas pēc nopelniem. Un, ja es uzskatu, ka man kaut kas pienākas, tad man lojālo cilvēku pienākums ir to nokārtot. Jo es taču aizstāvu viņus, un viņiem ir pienākums pret mani... Patiesībā – viss kā tādā itāliešu mafijas ģimenē...”

Novērtē šo rakstu:

206
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...