Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad joprojām aktuāla ir tēma par bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, ar līkumu apejot likumu, „pa blatu” iegūto „ekskluzīvo” septiņvietīgo kapavietu I Meža kapos, ir īstais laiks atcerēties, viņa sev uz nodokļu maksātāju rēķina nokārtoja un iekārtoja savas šīszemes mājas. Par to - šis fragments no grāmatas Va(i)ras virtuve.

„Es varbūt arī pieļauju, ka viņai princips ir strikti uzstādīts, ka ir jābūt ekvivalentai apmaiņai. Diezgan stingri aprēķinot, viņa cenšas iezīmēt savas intereses visās jomās, tai skaitā arī materiālā. Tā es, viņu nepazīstot tuvu, varu teikt,” – tik diplomātiski par Vairas Vīķes-Freibergas pievēršanos dzīves komfortablās puses nodrošināšanas jautājumiem pēc prezidentūras beigām izsakās viens no viņas ievēlēšanas virzītājiem, ekspremjers Guntars Krasts. Savukārt kāds kancelejas cilvēks teic daudz vienkāršāk: ja 1999. gadā kundze kategoriski paziņoja, ka ir nevis viesnīcniece, bet Valsts prezidente, tad nepilnus astoņus gadus vēlāk izrādījās, ka viņai nav nekādu iebildumu prezidentūras izskaņā parādīt sevi arī kā visnotaļ praktiski domājošu viesnīcnieci.

Iecere tikt pie dārgas zemes Jūrmalā Freibergu ģimenei 2004. gadā nebija īstenojusies. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga bija paspējusi pavēstīt, ka pēc prezidentūras beigām V. Vīķe-Freiberga izvēlējusies dzīvot Dubultos, kur viņas vīram pašvaldība uz 99 gadiem gandrīz jau iznomāja vairāk nekā pushektāru lielu zemesgabalu, kura tirgus vērtība bija virs pusmiljona latu. Un pat tad, kad lietā jau iesaistījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (jo zemesgabala nomai nekāds konkurss, protams, nebija rīkots), V. Vīķe-Freiberga no kārotās zemes nevēlējās šķirties un publiski paziņoja, ka tikai tad, ja birojs iznomāšanā atradīs kādas nelikumības, ģimene no tā varētu atteikties. Tikai pēc pamatīga skandāla Imants Freibergs izlēma nomas līgumu neparakstīt.

Toties nekas nevarēja Freibergu ģimenei atņemt tiesības uz dzīvokli, kas saskaņā ar likumdošanu prezidentei pienācās pēc pilnvaru beigām. 1996. gadā Guntim Ulmanim paredzētā mājokļa remonts, pēc kura eksprezidentam nācās izturēt pamatīgu kritiku par dažādām pārmērībām – piemēram, 95 latus vērtu tualetes papīra turētāju un spoguli par 632 latiem – izmaksāja 71 tūkstoti latu, un vēl 2003. gadā Valsts prezidenta kanceleja gadījumam, ja nu V. Vīķi-Freibergu nepārvēl, analoģiska dzīvokļa (arī virs 200 kvadrātmetru, tikai stāvu augstāk) remontam no budžeta pieprasīja 70 tūkstošus.

Četrus gadus vēlāk „saules” vēlmju apmērs bija, maigi izsakoties, pamatīgi pieaudzis, un rezultātā sākotnēji darbu apjoms bija paredzēts uz 382 tūkstošiem latu, bet pēc tam vēl pieauga līdz nepilnam 451 tūkstotim latu. Sākotnēji publiski tika paziņots tikai tas, ka dzīvoklis ir „tāds, par ko nav jākaunas”, taču nebūt ne „kaut kas iespaidīgs” – piemēram, ar „visparastākajā veikalā iegādājamu sadzīves tehniku”. Taču neizpratni un īpašu interesi radīja eksprezidentes noslēpumainība par to, kas īsti par dzīvoklī tāds sadarīts par nepilnu pusmiljonu latu: šī nevēlēšanās bija tik kategoriska, ka beigu beigās V. Vīķe-Freiberga skaidri un gaiši lika visiem saprast – lai Valsts nekustamo īpašumu aģentūra izlemj, publiskot informāciju vai nepubliskot, bet no viņas informāciju lai negaidot.

Atsevišķi pietiekami iespaidīgi skaitļi mediju rīcībā nonāca jau tobrīd – jo aģentūrai beigu beigās nepietika argumentu informācijas slēpšanai: jauno eksprezidenta vajadzību līmeni lieliski raksturoja kāds salīdzinājums – Guntis Ulmanis tika kritizēts par tualetes papīra turētāju 95 latu vērtībā, savukārt V. Vīķes-Freibergas dzīvoklim bija izrādījušies nepieciešami jau trīs papīra un higiēniskās birstes turētāji, no kuriem katrs maksāja 99 latus. Taču tāmes sīkākās detaļas vienalga tika paturētas slepenībā, un nu, tām beidzot pilnā apmērā nākot gaismā, V. Vīķes-Freibergas un dzīvokļa remontētāju stūrgalvīgās noslēpumainības iemesli beidzot ir skaidri.

Tātad – kas tad īsti par nepilno pusmiljonu latu tika sanests, izmantots un sabūvēts eksprezidentes dzīvoklī (kurā pēc pārbūves nu ir priekštelpa, divi kabineti, viesistaba, divas guļamistabas, ēdamistaba, halle, virtuve, vannas istaba, divas tualetes, gaitenis un garderobe)? Logi – līdz nepilniem 1200 latiem, durvis – pat līdz divarpus tūkstošiem latu gabalā, misiņa durvju rokturi – gandrīz 100 latu komplektā, - bet tas vēl būtu tīrais sīkums tāpat kā ozolkoka parkets, sarkankoka parketa apmales un patinēta misiņa radiatoru nosegvairogi par 2400 latiem.

Īstā eksprezidentes nepieciešamā „līmeņa” un komforta izpratne parādījās, nonākot līdz sarkankoka, riekstkoka un ozolkoka izstrādājumiem, un te nu sausas summas ir izteiksmīgākas par jebko citu: riekstkoka sienu paneļi - 14 414 lati, ozolkoka sienu paneļi – 8105 lati, sarkankoka sienu paneļi – 4828 lati, sarkankoka radiatoru nosegvairogi – 811 lati, ozolkoka frīze – 10 411 lati, ozolkoka aizkaru nosegpanelis – 493 lati, sarkankoka aizkaru nosegpanelis – 543 lati, ozolkoka griestu panelis ar kokgriezumiem – 16 998 lati, riekstkoka aizkaru nosegpanelis – 540 latu, vēl viens – 1198 lati. Kopā – vairāk nekā 58 tūkstoši latu.

Vairāk nekā pāris normāli dzīvokļi kopā izmaksāja eksprezidentei tīkamās ozolkoka un riekstkoka mēbeles: iebūvētie riekstkoka grāmatu skapji kopā izmaksāja 51 558 latus, iebūvēts ozolkoka koridora drēbju pakaramais – 1572 latus, iebūvēts ozolkoka sienas skapis – 3566 lati, iebūvēts ozolkoka spogulis ar konsoles galdu – 1628 lati, iebūvēti ozolkoka grāmatu plaukti – 2837 lati, iebūvēta ozolkoka garderobe – 14 765 lati, ozolkoka virtuves mēbeles ar akmens virsmu un aprīkojumu – 11 521 lats. Kopā – gandrīz 90 tūkstoši latu. Vēl nepilnus 1200 latu izmaksāja stikla plaukti ar apgaismojumu.

Tāpat izrādījās, ka „saulei” nepieciešams arī atbilstošas kvalitātes apgaismojums – jau atkal nāksies minēt sausās, bet izteiksmīgās summas: griestu lustra Gallery – 1185 lati, griestu lustra Gallery Olandese – 2379 lati, divas griestu lustras DE MAIJO – 5938 lati, seši gaismekļi MIZAR TOP – 1339 lati, četras stāvlampas Zonka – 1301 lats, griestu lustra Zonka – 692 lati, vēl divas – 249 lati, vēl divas - 358 lati, četras sienas lampas Zonka – 293 lati, divas griestu lustras Zonka - 321,30, vēl viena -        997 lati, divas sienas lampas Zonka – 235 lati, stāvlampa Zonka – 321 lats, griestu lustra Gallery – 174 lati, divas sienas lampas Gallery – 253 lati, divas sienas lampas Zonka – 307 lati, griestu lustra Zonka – 108 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, piecas griestu lustras Zonka – 1347 lati, divas sienas lampas Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 83 lati, sienas lampa Zonka – 153 lati, griestu lustra Zonka – 353 lati, vēl viena – 233 lati. Kopā – vairāk nekā 19 tūkstoši latu.

Un vēl jau bija tēriņi arī visu veidu santehnikai: keramiskā izlietne Villeroy& Boch ar skapīti – 1038 lati, vēl viena - 683 lati, trešā (bez skapīša) - 146 lati, metāla mazgātne virtuvei Franke - 140 latu, četri keramikas izlietnes maisītāji Meikopole S – 462 lati, virtuves izlietnes maisītājs Oras - 93 lati, Oras bidē krāns - 86 lati, dušas (masāžas) kabīne ar paliktni un jaucējkrāna paneli Baleco Prisma - 1716 lati, otra dušas kabīne (dūmakains stikls ar alumīnija profiliem) – 647 lati, vanna Sonata (ar masāžu Ravali Sport hydro/air) ar priekšējo paneli, diviem rokturiem, pagalvi, kājām un sifonu – 1766 lati, vannas maisītājs Oras – 318 lati, elektriskais dvieļu žāvētājs - 714 lati, četri hromēti dvieļu turētāji – 474 lati, trīs Villeroy& Boch tualetes podi – 1374 lati. Kopā ar caurulēm un citiem sīkumiem – vairāk nekā 16,6 tūkstoši latu...

Vai tiešām V. Vīķe-Freiberga, kurai vismaz lielu daļu prezidentūras gadu personiskais spožums un komforts bija tikai nepieciešams valsts galvas atribūts un kura ne īpaši rūpējās pat par savas rezidences izskatu, nu pēkšņi atminējās pati par sevi? Jeb arī – tās jau atkal ir tumšo spēku nomelnošanas kampaņas sastāvdaļa: ne prezidente ko gribēja, ne zināja, - ko nu svīta kopā ar iztapīgiem ierēdņiem radīja, tas arī bija jāņem par labu un, sakožot zobus, jāsēžas vannā par diviem tūkstošiem? Ne nu viņai vajadzēja cēlkoka mēbeles daža bērnu nama gada budžeta vērtē, ne lustru par diviem tūkstošiem un dvieļu žāvētāju par septiņiem simtiem?

Nē, tā nav tiesa. Pašlaik nav nekādu šaubu, ka tieši pati V. Vīķe-Freiberga uzstāja uz šiem vērienīgajiem tēriņiem, aktīvi piedaloties pilnīgi un absolūti nepieciešamo interjera priekšmetu iegādē un materiālu izvēlē. Gana skaidras, kaut vēl diplomātiskas ir jau akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi oficiālās atbildes: „Projektētāja jeb arhitekta izvēlētais dzīvokļa plānojums un interjera stilistiskā apdare tika saskaņota gan ar Valsts prezidenta kanceleju, gan ar turpmāko lietotāju – bijušās prezidentes ģimeni, kā arī ar pasūtītāju – valsts akciju sabiedrību Valsts nekustamie īpašumi.

Protams, vispirms savstarpējās pārrunās bija svarīgi noskaidrot, vai projektētāja piedāvājums sakrīt ar konkrētās dzīvesvietas turpmāko lietotāju vēlmēm. Iekārtojot ikvienu mājokli, jo īpaši dzīvokli, interjera izvēlē humāni un loģiski ir noskaidrot, kas pieņemams tā lietotājam, jo tieši viņam konkrētajā dzīves vietā jāaizvada dienu no dienas. Un šajā gadījumā bija vietā ievērot cilvēcīguma principu, jo turpmākais lietotājs sava darba rezultātā bija nopelnījis privilēģiju iekārtoto mitekli no sirds spēt dēvēt par savām mājām.

Otrkārt, bija jāņem vērā nebūt ne maznozīmīgs fakts, ka interjera risinājumiem un apdares materiāliem jāatbilst lietotāja statusam, tiem jābūt kvalitatīviem, lai tie kalpotu ilgstoši, ilgtermiņā neprasot papildus ieguldījumus. Remontdarbu pasūtītājs Valsts nekustamie īpašumi noslēdza līgumu ar Arhitektoniskās izpētes grupu, un arhitekte Liesma Markova sagatavoja gan eksprezidentes ģimenes dzīvokļa interjera projekta koncepciju, gan izstrādāja projektu, gan arī, saskaņojot kopā ar visām iesaistītajām pusēm, to īstenoja. Tas attiecas arī uz santehnikas izvēli.”

Savukārt pilnīgi skaidrs viss kļūst pēc arhitektes skaidrojumiem, - jau dzīvokļa pārplānošana notikusi pēc V. Vīķes-Freibergas norādījumiem, un arī par tālāko mājokļa labierīkošanu prezidente visnotaļ bijusi lietas kursā: faktiski ar viņu saskaņotas pat samērā sīkas detaļas.

- Jums tika dota pilnīga brīvība?

- Nu kā, kāda brīvība, - es taisīju konkrētam klientam, es viņu taisu tātad prezidentes... Prezidentei, ja, nu, tātad konkrētam cilvēkam es viņu taisu. Nu, tātad man ir primārs šis cilvēks. Tomēr es taisu viņai dzīvokli.

- Kāpēc vispār ar kanceleju bija kaut kas jāskaņo?

- Ar kanceleju man nekas nebija jāskaņo. Kāpēc man ar kanceleju kaut kas būtu jāskaņo?

Valsts nekustamie īpašumi saka, jūs tur ar kanceleju esat saskaņojusi...

- Nē, nē, ne tādā nozīmē. Ar kanceleju – viņi to uztver laikam vienā personā – kanceleju, prezidenti, ja.

- Viņi izdalīja tā: Vairas Vīķes-Freibergas ģimene, kanceleja un paši Valsts nekustamie īpašumi.

- Nē, viņi tā to, ka trīs institūcijas, ja, kas piedalījās procesā. Tātad Valsts nekustamie īpašumi ir tie, kas finansē šo pasākumu. Kanceleja viņu nefinansēja galu galā. Tātad kanceleja tur bija tik... Nu, viņa bija, nu, kā lai saka, viņa organizēja procesu, nu, tā varētu nosaukt varbūt. Organizēja tikšanos ar prezidenti. Jo viņi organizē viņas laiku

Nu, palīdzēja, teiksim, kancelejas tur tie darbinieki toreiz, es aizmirsu, kā sauc to kundzi, nevaru vairs atcerēties, viņa palīdzēja, nu, kā, viņa ilgstoši kopā bijusi ar prezidenti, viņa zina viņas gaumi, jo viņa bija palīdzējusi iekārtot to Jūrmalas rezidenci, nu, tur jau kaut kādas flīzes izvēlējušies, viņa jau zina daudz labāk to gaumi. Tā ka, teiksim, viņa man palīdzēja, kad vajadzēja jau kaut ko izvēlēties, meklēt kaut kādus paraugus. Tad viņa jau, teiksim, teica, ka, nu, tas paraugs, teiksim, tas prezidentei nepatīk, nu, viņai likās par spilgtu, nepatīk, vai kā. Nu, nevis nepatīk, bet ka viņai viņš ne tik labi varbūt patiksies, ka varbūt kaut ko citu var izvēlēties, uz kaut kādu virzienu norādīt, uz krāsām, piemēram.

Īstenībā viņa tāda ļoti pieticīga bija, tāda ļoti – viņai galvenais, lai ērti būtu. Ērtība. Ērtība, tas būtu pirmajā vietā. Tā kā, teiksim, nekādas tādas ne pārmērības, ne prasības, īstenībā viņa tāds ideāls klients bija – vienkārši man pietrūkst tas, ka par maz laika bija ar šīm kopējām sarunām, jo viņa tik ļoti aizņemta, man tik ļoti grūti iespraukties bija ar kaut ko, lai sarunātu, pārrunātu, ja, nu, tas ir ļoti grūti, ja. Vienkārši tā laika dēļ, ja, ka par maz laika bija.

- Nu jā, viņa jau nevarēja atļauties, teiksim, staigāt ar jums pa veikaliem un meklēt audumus...

- Tur tā lieta! Tur tā lieta, jā, jo tas būtu ļoti brīnišķīgi, jo es domāju, ka arī viņai tas pašai tas tomēr patiktu, ka viņa pati varētu vairāk ko izvēlēties, jo tomēr tas, nu, detaļa kaut kāda, teiksim, tapetes. Mēs tagad, nu, labi, izlēmām, ka nekrāsosim sienas, bet būs tapetes. Bet saprotiet, es nevaru atnest cik tur tapešu piedāvājumus, es nevaru viņai visas tapetes atnest, es atnesu kaut kādau tur, teiksim, piecdesmit paraugus. Nu, pieņemsim, ja. Bet saprotiet, arī no tiem es nevaru trāpīt, jo tiešām es to gaumi, nu, es nevaru uztrāpīt tik ļoti precīzi. Bet nu būtu labāk bijis, protams, ja mēs apbraukājam kopā ar viņu, izstaigājam tos veikalus, viņa saka: man patīk tas, tas, mēs to paņemam, atvedam uz dzīvokli, apskatāmies, kā tas izskatās dzīvoklī, un izvēlamies. Ideāli. Ideāli, ja.

- Bet tad nesanāca tā kā tajos realitātes šovos, kad cilvēkam izremontē dzīvokli, pēc tam viņu ieved – un viņš skatās lielām acīm...?

- Nē, ko jūs, visu es viņai atrādīju. Vienvārdsakot, viņiem bija ļoti grūti izbrīvēt šo brīvo laiku, ja, jo viņa viņai vienkārši nebija, tā brīvā laika. Viņa – nu, nevar cilvēkam... mēs, teiksim, nevaram okupēt viņas laiku – trīs stundas – un tad likt, lai viņa izvēlas tapetes, izvēlas flīzes, izvēlas to, izvēlas to un izvēlas šo. Viņai arī vēl grūti ir tas, ka mēs ne jau objektā to darām. Mēs darām pie viņas, viss aizvests tiek uz Jūrmalu. Viņa tagad nespēj iedomāties to, kā tas izskatās, ir ļoti grūti, to ne tikai viņa, to neviens cilvēks nespēj iedomāties, kas nav strādājis, ja. Man ir pat grūti iedomāties bieži vien, kā tas izskatīsies tieši tur.

- Nebija beigās tā, ka bija kaut kas jāpārliek?

- Nē, nē, nē. Tā nebija. Viss bija, varētu teikt, apmēram tā, kā jau izrunājām, tā arī visu izdarījām, ja, nu, tur kaut kādas pilnīgi tādas nianses bija. Nu, teiksim, viņai vairāk bija mēbeļu klāt.

- Viņa pakonsultējās vēl ar jums?

- Nē, tagad vairāk mēs ne. Nu, es domāju, viņa pietiekami zina, ko viņa grib. Es domāju, ka viņai ir ļoti svarīga šī ne tik daudz varbūt tāda perfektā stila izturētība, cik viņai ir svarīga šī ērtība. Tas stāv visam pāri īstenībā. Tā ka viņai vajag, lai viņai ir ērti. Ērti, parocīgi, racionāli un tā, kā viņa var tur ērti dzīvot. Viņai nav tas dzīvoklis priekš izrādīšanās īstenībā.

- Principā klasisks stils ir tas, kas viņai tuvs?

- Jā, jā, tāds, ko sauc par tādu klasisku. Jā, nu, tāds, viņai nav ne uz kādiem tur tādiem dizaina brīnumiem vai uz kaut kādām tur jaunradēm, ja. Nav nekas tāds...

Arhitekte gan vēl un vēlreiz uzsver, ka neuzskatot V. Vīķes-Freibergas dzīvoklī izmantotos materiālus un tehniku par kaut ko ekskluzīvu; viņai bijis faktiski ideāls klients – bez īpašām kaprīzēm un gluži pieticīgs. Bet vai pašai eksprezidentei nešķita, ka valsts galvai – lai kādi būtu tās nopelni un sasniegumi – tomēr būtu vajadzējis rādīt priekšzīmi viņas tik bieži kritizētajiem izšķērdīgajiem un „necaurspīdīgajiem” valstsvīriem arī šādā jomā? „Mūsu cilvēks” kancelejas tuvumā skaidro vienkārši – šī jau tiešām bija nevis 1999. vai 2000. gada, bet gan 2007. gada Vaira Vīķe-Freiberga ar pilnīgi citu skatu uz pasauli un savu vietu tajā:

„Es pilnīgi pieļauju, ka pēc pirmās prezidentūras tas dzīvoklis tiešām būtu daudz citādāks. Jo tad prezidente, neraugoties uz visām privātlidmašīnām, tērpiem, dārgajiem frizieriem un visu pārējo, vēl bija salīdzinoši demokrātisks cilvēks. Viņa, protams, skatījās uz sevi kā uz valsts simbolu un pieprasīja valsts simbolam atbilstošu godāšanu un visu pārējo, taču... kā lai to paskaidro – tas viņas acīs bija domāts valsts simbolam, bet ne viņai personiski. Viņa tikai ieņēma valsts simbola vietu un pašas skatījumā neapšaubāmi bija to pelnījusi, taču – tas nebija tā, ka viņa uzskatītu, ka visas šīs ērtības un greznības vajadzīgas viņai pašai.

Bet gadu gaitā tas mainījās. Galva neapšaubāmi sagriezās, palīdzēja galminieku iztapība un lišķēšana – to spēj nemainoties izturēt tikai retais. Un viņai aizvien vairāk viss sāka jukt kopā. Prezidentūras sākumā viņa, kaut uzskatot sevi kā prezidenti par valsts simbolu, kam pienākas atbilstošs respekts un cieņa, tomēr nesāka uz sevi lūkoties kā uz pašu galveno, to, kuras spriedumi ir svarīgākie, noteicošie un vienīgie. Bet pēdējos pāris gados ik pa brīdim skaidri varēja nolasīt - likumi ir rakstīti parastajiem cilvēkiem, bet es taču esmu tiem pāri. Es esmu valsts – vismaz kaut kādā mērā, un man attiecīgi pienākas tas, tas un arī tas.

Atminaties – viņa ij pirkstu nepakustināja, kad tika paziņots, ka Valsts prezidenta kancelejai ir savi komercnoslēpumi? Jo tieši par to viņa arī bija pārliecināta. Un pēc dažiem gadiem viņa neparko negribēja atteikties no Jūrmalas zemes – viņa bija pārliecināta, ka šī zeme viņai personiski tiešām pienākas, ka viņa to ir pelnījusi, bet kaut kādi skaudīgi, nenovīdīgi ļautiņi grib viņai to noskaust. Par to, ka likums kaut ko nosaka vai nenosaka, vairs nebija ne runas. Tāpat kā par ētiku – karaļi taču stāv pāri morāles normām, vai ne?

Savā ziņā var teikt, ka, gadiem ejot, Vīķe-Freiberga aizvien vairāk sāka dzīvot nevis pēc likuma, bet po poņatijam. Pati viņa šādu salīdzinājumu, protams, uztvertu kā klaju nepatiesību, bet viņai aizvien skaidrāk parādījās sava personiskā izpratne, kas ir kas pasaulē, kas un kāpēc viņai pienākas. Likums? Likums taču reizēm ir dumjš un nepareizs! Jau dzīvokļa stāsts patiesībā bija ļoti ilustratīvs. Un gadījums ar pulksteni visas šīs pārmaiņas atspoguļoja pilnā mērā: es stāvu pāri visam, un nevajag mēģināt mani ierobežot ar kaut kādām sīkumainām normām – es taču labāk zinu, kas ir godīgi un kas nav, kas man pienākas pēc nopelniem. Un, ja es uzskatu, ka man kaut kas pienākas, tad man lojālo cilvēku pienākums ir to nokārtot. Jo es taču aizstāvu viņus, un viņiem ir pienākums pret mani... Patiesībā – viss kā tādā itāliešu mafijas ģimenē...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...