Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībai un Saeimai apņēmīgi virzoties uz sen jau nepieciešamo mērķi — dažādu ofšoru, t.s. «čaulas kompāniju» un citu shēmu izskaušanai no Latvijas banku sektora, ar konkrēta piemēra palīdzību varam izprast, ko šī problēma nozīmē un kā Latvija tiek izmantota krimināliem mērķiem.

Dažādi blēži, shēmotāji, noziedznieki un korumpanti ilgstoši izmantojuši Latvijas finanšu sistēmu, lai caur Latvijas bankām legalizētu sazagto. Latvijā to izdarīt ir salīdzinoši vieglāk, nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, jo mūsu valsts — tīri objektīvi — ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nevar uzturēt tik lielu tiesībsargājošo institūciju aparātu kā lielvalstis. Tālab noziedznieki nereti izmanto Latvijas kredītiestādes sazagtā noslēpšanai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas gadījumā vienmēr ir predikatīvais noziegums (kukuļņemšana, narkotiku vai ieroču kontrabanda, prostitūcija un cilvēktirdzniecība, finanšu krāpniecība, mazattīstītu valstu dabas resursu izlaupīšana utt.), un iegūtās naudas atmazgāšana seko tikai pēc tam, kad ir sazagts pietiekami daudz, ko atmazgāt. Latvijā, pat ja mēs redzam cauri plūstošās naudas summas, tikai retos gadījumos mēs varam nojaust, no kurienes atmazgājamie miljonu desmiti un simti nākuši.

Sekojošais gadījums ir unikāls ar to, ka šeit ir iespējams izsekot visai noziegumu kaskādei soli pa solim: sākotnējie noziegumi (finanšu piramīda Šveicē), kam seko naudas izkrāpšana no iedzīvotājiem, izmantojot Bahamu un Karību ofšorus, tad investoru naudas piesavināšanās sevišķi lielos apmēros, visbeidzot — sashēmoto miljonu atmazgāšana caur kredītiestādi Latvijā, izmantojot tipiskās čaulas kompānijas.

Biržas guru apzog vienkāršos šveiciešus

Kāds izbijis apdrošināšanas aģents Dīters Bērings (Dieter Behring), kuram par tieksmi piesavināties iedzīvotāju iemaksātās apdrošināšanas summas jau reiz bija tikusi atņemta licence, deviņdesmitajos gados nāca klajā ar nākamo afēru — šoreiz tikai daudzkārt lielākos apmēros. Viņš meloja, ka esot izdevies uzrakstīt programmatūru, ar kuras palīdzību varot precīzi prognozēt biržas kursu svārstības. Bērings sev piekabināja iesauku «Biržas guru» un sāka pieņemt no vienkāršajiem ierindas šveiciešiem naudas ieguldījumus, solot tos strauji vairot. Gadu gaitā sagrābies vismaz 820 miljonus Šveices franku, kurus solīja pavairot līdz 1,2 miljardiem, D. Bērings ar skandālu izputēja un nonāca cietumā jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Neraksturīgi Šveices blēžiem, D. Bērings krāpa nevis citu valstu piederīgos, bet pats savus tautiešus. Naudas piesaistīšanas nolūkiem viņš nodibināja vairākus holdingus — Swisspulse, Schoenkind, kā arī Redsafe Bank Luksemburgā. No šīm firmām nauda, pa ceļam bagātīgi atalgojot dažādus sabiedrotos, aizplūda uz Bahamu salu kontiem firmai Moore Park Gruppe. No turienes tā atgriezās D. Bēringa kabatās, lai finansētu «Biržas guru» izšķērdīgo dzīvesveidu, kā arī pašu ekskluzīvāko nekustamo īpašumu iegādi un rekonstrukciju Bāzelē un citur.

Pirmā licenci pazaudēja Redsafe Bank, pēc tam pārējās firmas vairs nespēja maksāt ikgadējos procentus. Vēl 2004. gadā D. Bērings, nolīdzis speciālu runasvīru Klausu Štēlkeru (kurš drīz vien izstājās no spēles, nosaucot to par «farsu»), centās iestāstīt šveiciešiem, ka nauda esot drošībā. Paralēli, lai par piramīdas finansiālo varenību pārliecinātu savus sabiedrotos (no kuriem tikai retais zināja, ka nauda patiesībā nekur netiek investēta, bet gan izmaksāta procentu maksājumos, savukārt atlikums — notrallināts), D. Bērings uzaicināja viņus uz dārgu izēšanos un izdzeršanos vienā no dārgākajiem Londonas restorāniem Petrus.

Bet rezultāts izvērtās tieši pretējais cerētajam — par šīm grandiozajām dzīrēm mēra laikā, kas izmaksāja gandrīz 100 tūkstošus franku, uzzināja prese, un ieguldītāji saprata, ka neviena godīga investīciju kompānija tā naudu nevar atļauties šķērdēt. Dīters Bērings stāvēja kraha priekšā: pēkšņi visi ieguldītāji reizē prasīja atpakaļ visas iemaksātās summas — un tūlīt pat, bet viņam nebija pietiekamas brīvas naudas rezerves, lai izmaksātu kaut vai tikai procentus.

Glābšanas operācija izvēršas vēl vienā zagšanā

Tā kā joprojām ārēji tika uzskatīts, ka Swisspulse un Schoenkind holdingu grūtības ir pārejošas, uzradās iespējamie pircēji, kas tos gribēja pievienot saviem uzņēmumiem. North American Sureties kopā ar Turnas un Taksijas firsta titula mantinieku, dinastijas biznesa vadītāju princi Karlu fon Turnu izteica piedāvājumu pārņemt D. Bēringa kompānijas — taču šis konsorcijs drīz vien atteicās, saprotot, ka pērk nevis kaķi maisā, bet gan drīzāk mucu bez dibena, no kuras viss ūdens sen jau iztecējis.

Tad D. Bēringa ilggadējais auditora v.i. Arturs Buks uzmeklēja Beatu Bangerteru, kurš vadīja firmu KB&P Consulting AG (saīsinājums atšifrējams kā Kempfs, Bangerters un Partneri — pārmaiņas pēc tā bija īsta ieguldījumu kompānija, nevis vēl kāda piramīda). A. Buks lika priekšā B. Bangerteram vienīgo tādu iespēju dzīvē: par 30 miljoniem Šveices franku pārņemt visas patiesībā bezvērtīgās Dītera Bēringa firmas uzreiz, tajā skaitā Moore Park Gruppe. Sev un partneriem par nelaimi, B. Bangerters ļāvās apvārdoties, piekrita un sagatavoja prasīto summu.

Naudas plūsmu novirza uz Latviju

Laikā, kamēr šī krāpšana tika gatavota, D. Bēringa dibināto kompāniju akcijas bija nodotas Cīrihes advokātam Rūdolfam Meroni un viņa Britu Virdžīnu salu ofšoram Moore Consulting. (Šā nosaukuma aizdomīgā līdzība ar kaimiņu pastkastītē reģistrēto Moore Park Gruppe tika skaidrota kā vienīgi nosaukumu aizdomīga līdzība.)

Rūdolfs Meroni acīmredzot atradās kādā Vecrīgas viesnīcā, jo no viesnīcas numura sūtīja faksus, organizējot naudas pārskaitīšanu. Par bezvērtīgajām firmu čaulām izkrāptā nauda tika atmazgāta, ieskaitot to Hansabankas kontā (tagad banka saucas Swedbank). No turienes ar R. Meroni svētību nozagtā nauda tika aizpludināta tālāk, viena daļa pēc tam izņemta arī skaidrā naudā. (Jāpiebilst, ka Latvijas kredītiestāde šajā gadījumā nav tikusi vainota pie tā, ka atļāva noritēt šai atmazgāšanas operācijai — naudas plūsma formāli atainoja parastu kompānijas pārņemšanas darījumu, nevis noziegumu. Arī kopš 2012. gada Šveicē notiekošajā kriminālprocesā Latvijas kredītiestāžu darbinieki nefigurē.)

Sapratis, ka spoži starojošas zvaigznes vietā viņam iesmērēts kaut kas līdzīgs tumšajam miglājam, B. Bangerters izsauca savējos pārsimt ieguldītājus uz KB&P kopsapulci Bāzeles Botāniskajā dārzā, kurā centās pārliecināt viņus par naudas drošību. Taču tas neizdevās: drīz vien B. Bangerteram līdz ar partneri Žanu Kempfu pašiem nācās meklēt aizsardzību pret kreditoriem.

Krāpšanas etapi ar un bez Meroni

Pirms 30 miljonu franku izkrāpšanas no KB&P notika vairāki citi soļi. Atklājot, ka Turnas un Taksijas princis kopā ar saviem biznesa partneriem atkāpjas no gatavotā darījuma, D. Bēringam bija jāizveido zināms teātris, lai viņa noguldītājiem radītu pārliecību par to, ka bizness turpinās. Šim nolūkam finanšiālās struktūras tika nodotas trastā R. Meroni.

Melīgā paziņojumā medijiem, kura izcelsmes meklējumos žurnālisti pirmoreiz nonāca uz pēdām R. Meroni, tika apgalvots — britu kompānija London Finance Group International LLC esot izteikusi vēlmi pārņemt Schoenkind un Swisspulse kontrolpaketi. Atklājās, ka pārņemtgribētājs ir nevis ietekmīgs finanšistu konsorcijs, bet gan kārtējais svaigi dibinātais ofšors ar pāris mārciņām apmaksātajā pamatkapitālā — bez aktīviem un bez reāliem darbiniekiem.

Tad tika paziņots par vēlmi reorganizēt D. Bēringa struktūru tādā veidā, lai tās akcijas varētu sākt kotēt biržā. Šis risinājums uz īsu laiku pacēla investoru noskaņojumu. Trasta turētājs sameklēja kādu biržā jau kotētu Vankūveras kompāniju CanAm Autosales — šai firmai bija plānots apvienoties ar Londonas «pastkastīti», kurā tobrīd atrastos visa Bēringa «impērija», un visa šī jaunapvienotā struktūra ar laiku sasniegtu 8 miljardu franku vērtību. Šajā brīdī šis Ostapa Bendera cienīgais ziepju burbulis pārsprāga — atklājās, ka CanAm Autosales ir reāli nefunkcionējoša kompānija, kuras kasē 8 miljardu franku vietā ir precīzi 268 dolāri.

Neizdodoties plānam Bēringa sistēmu padarīt par biržā kotējamu akciju sabiedrību, A. Bukam tomēr izdevās realizēt nākamo plānu — pārliecināt KB&P pārņemt iztukšoto zelta bedri par it kā «samazinātu» summu: 30 miljoniem franku. Taču, kā jau minēts, arī tā izrādījās krāpšana — pēdējās skaidrās naudas atliekas jau sen bija evakuētas gan no Šveices uzņēmumiem, gan Moore Park Gruppe. Bet pēdējie 30 miljoni pēc nozagšanas tika atmazgāti caur Rīgu, un vēlāk šī kļuva par vienu no epizodēm krimināllietā.

Miljardu vietā — apsūdzības

2012. un 2013. gadā Cīrihes prokuratūrā tika apkopoti cietušo personu pieteikumi par zaudējumu kompensēšanu, kā arī viņu piestādītie dokumenti, ja tie varēja noderēt kā rakstveida pierādījumi. D. Bērings tika apsūdzēts vairākkārtējā dokumentu viltošanā, naudas izkrāpšanā sevišķi lielos apmēros un atmazgāšanā caur Bahamām, vairākkārtējā un atkārtotā uzņēmumu līdzekļu piesavināšanā, negodprātīgā uzņēmuma vadībā un aktīvu izšķērdēšanā. Tāpat bija epizodes izsaimniekošanā, izmantojot KB&P Consulting AG kapitālu citiem mērķiem un maksājot t.s. otkatus (nelikumīgas izmaksas skaidrā naudā), kā arī D. Bērings uzkūdījis veikt līdzīgas kriminālas darbības ar kompāniju Rest. Schürmann’s AG.

Kopā ar «Biržas guru» šajā lietā R. Meroni tika turēts aizdomās par līdzdalību KB&P Consulting piederošo līdzekļu izsaimniekošanā, kapitāla neatbilstošā izmantošanā, piemēram — otkatu maksāšanai skaidrā naudā, kā arī citu personu uzkūdīšanu uz nelikumīgu darbību veikšanu. Tobrīd tika paziņots, ka tas atbilst Šveices kriminālkodeksa 158. panta 1. daļai un, iespējams, arī 165. panta 1. daļai.

Zaudējumu piedziņa un kriminālatbildība līdz ar D. Bēringu un R. Meroni tika prasīta arī no citiem līdzzinātājiem — Petera Veibela, Anitas Cveifeles, J. Paula Zutera, Reinharda K. Mannesmanna, Beata Bangertera, Žana Kempfa un Artura Buka. Tiem bija inkriminēti gan augšminētie, gan citi panti. Lai gan B. Bangerters un Ž. Kempfs šajā situācijā tikpat labi varētu būt arī cietušie.

Noliedz blēdīgus nolūkus, ziņas neizpauž

Ziņas par finanšu piramīdistu tiesāšanu ir jau vairākus gadus vecas, taču nekāda jauna informācija nav kļuvusi pieejama — tas saistīts ar Šveices procesuālo normu īpatnībām. Cīrihes Virstiesas preses sekretāre Andrea Šmidheinī nenoliedza, ka šāda apjomīga finanšu piramīdas lieta, iespējams, tiek vai tiks izskatīta Cīrihes tiesā: «Šveicē informācija par tiesu lietām […] tiek sniegta ar lielu piesardzību, kā to nosaka mūsu likumi. Informācija par lietu gaitu un iznākumiem tiek paziņota tikai tajā brīdī, kad tiesa ir paziņojusi savu verdiktu.»

Kā ikviens pats var pārliecināties Cīrihes tiesu portālā, publiski ir pieejami tikai lietu numuri un izskatāmo tiesvedību būtība, bet ne ziņas par prasītājiem vai atbildētājiem. Vairākas no aktuālajām tiesvedībām, spriežot pēc aprakstiem, varētu atbilst finanšu piramīdas lietai. Piemēram, tiesu kalendārā atrodamas vairākas tiesvedības ar atzīmi Betrug (krāpniecība).

Parādoties ziņām par finanšu piramīdu, R. Meroni savulaik Neatkarīgajai Rīta Avīzei nenoliedza, ka piedalījies D. Bēringa piramīdas glābšanas mēģinājumos, kautrīgi tos raksturojot kā «neveiksmīgus». Savu talantu parādīties dažādās pasaules malās saistībā tikai un vienīgi ar dažādām afērām un kriminālnoziegumiem viņš atainoja šādi: «Esmu advokāts ne tikai mierīgiem, bet arī nemierīgiem un, var pat teikt, vētrainiem laikiem. Man patīk izaicinājumi.»

Piramīda sagruvusi: laiks pārmesties uz Latviju

Pēc tam, kad Latvija izrādījās laba vieta, lai caur šejieni izmazgātu naudu no D. Bēringa piramīdas atliekām, bet Šveicē par šādus pārskaitījumus organizējušu advokātu dzirdēt gribēja vienīgi tiesībsargājošās institūcijas, bet ne klienti, R. Meroni steigšus pārcēlās uz pilna laika darbu Ventspilī. Pēdējos desmit gados viņš ieņēmis amatus uzraudzības padomēs tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers, A/S Latvijas Naftas Tranzīts, A/S Baltic Coal Terminal, bet iepriekš figurējis arī A/S Ventspils Nafta padomē un citās firmās.

Kamēr Šveices prese 2004. — 2006. gadā aprakstīja «Biržas guru» krāpniecības un R. Meroni lomu to piesegšanā, bet Cīrihes varasiestādes piemēroja drošības līdzekļus aizdomās turamajiem, tikmēr Latvijas Ģenerālprokuratūra (sava prokurora Anda Mežsarga personā) 2007. gada decembrī nevis arestēja R. Meroni par naudas atmazgāšanu caur Hansabanku ar «čaulas kompāniju» starpniecību, bet gan iecēla R. Meroni par arestētās mantas glabātāju t.s. «Ventspils kriminālprocesos».

Iznākumā pēc viņa (un viņa nozīmēto «menedžeru») nonākšanas lielāko Ventspils terminālu vadībā visu attiecīgo uzņēmumu pārkrauto kravu apjoms sācis krist kā helikopters, kam gaisā izbeigusies degviela. Piemēram, Ventspils Tirdzniecības Ostas kravu apgrozījums pēdējo desmit gadu laikā kritis gandrīz uz pusi, Kālija Parks no savas projektētās 5,5 miljonu tonnu jaudas pagājušajā gadā pārkrāvis 206 tūkstošus tonnu (3% no jaudas), un arī jaunais ogļu termināls strādā ar mazāk nekā pusjaudu. Bet A/S Venceb, kas pirms krīzes bija lielākā būvkompānija visā Kurzemē (Dienas Biznesa dati), tika novesta līdz kliņķim un 2016. gada oktobrī likvidēta. Papildus tam, Pietiek detalizēti jau aprakstīja, kā Rūdolfa Meroni vadībā A/S Latvijas Naftas Tranzīts pamanījās pārdot sev piederošās Ventspils Naftas akcijas nevis par 4,56 eiro gabalā, bet gan par 1,77 eiro, tādējādi nodarot zaudējumus 126 miljonu eiro apjomā.

Saeimas darbs pie «čaulas kompāniju» un ofšoru izmantošanas aizlieguma būs trieciens šādām shēmām: shēmotāji vairs nevarēs tik vienkārši mazgāt naudu.

Pilns Rietumu preses publikāciju arhīvs līdz ar zvērinātu tulkojumu latviešu valodā izlasāms šeit: http://ej.uz/Meroni

Novērtē šo rakstu:

75
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...

21

Patērētājiem ir jābūt tiesībām iepazīties ar tarifu izmaksu modeļiem un pamatojumu

FotoPatērētājiem taču būtu jāredz Sadales tīkla tarifu pamatojums? Regulators diemžēl ir citās domās un nepiekrīt uzlikt par pienākumu atklāt izmaksu attiecināšanas modeli. Es jūtos nonācis 20 gadus tālā pagātnē, kad šāda ignorance bija lielākās daļas valsts iestāžu norma.
Lasīt visu...

6

2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

FotoBiju jau krustu šķērsu lūdzies dažādu partiju politiķiem uzrādīt, ko viņi sarakstījuši valdības deklarācijā par veselību un medicīnu, bet tie izlikās kurli esam vai vismaz paši teicās neredzējuši šādu sadaļu  deklarācijā. 
Lasīt visu...

21

Ierobežot medības nacionālajos parkos!

FotoĶemeru Nacionālais parks ir otrais Latvijā dibinātais (1997. gadā) nacionālais parks, kas no sava vecākā brāļa – Gaujas Nacionālā parka – atšķiras ar lielāku dzīvās dabas daudzveidību. Dažādiem dzīvniekiem un augiem te ir piemērotākas dzīvotnes lielā meža masīvā, purvos, ezeros un dabīgos zālājos.
Lasīt visu...

21

Mūsdienu feodālisms

FotoPie mums var atrast paralēles ar feodālo iekārtu ar visu tās tiesībatšķirīgo kontingentu - feodāļus, viņu algotņus un pārējos iedzīvotājus, kas sadalās pa slāņiem (kastām) šī vārda nu jau pat tiesiskajā nozīmē, jautājums - kas tad ir Demokrātija? Viens likums, viena taisnība visiem? Un kas tad no tā, kas de iure pieder tautai, ir tas ko tā de facto pārvalda?
Lasīt visu...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks,...

Foto

Ausīs arī mūsu saule

Motoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem,...

Foto

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

Valdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un...

Foto

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes...

Foto

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena -...

Foto

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

Laika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos...

Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....