Kā caur Valsts vides dienestu tiek plānots nopludināt pusmiljonu eiro
Pietiek lasītājs01.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas (attēlā) gaitas tika plaši atspoguļotas Pietiek , kā arī vairākos atkarīgajos plašsaziņas līdzekļos. Pēdējais uznāciens – TVNET 23.septembrī, kad “superierēdne” skaidro, ka viņas nenokļūšana VID vadītājas krēslā nebūt neesot saistāma ar nodokļu skandālu.
Lielākā daļa draudzīgo komentāru ieteica viņai labāk paklusēt, jo šis paziņojums ir visai cinisks attiecībā pret tiem, kas zina šīs personas analoģisku rīcību savā pašreizējā amatā, vadot Valsts vides dienestu. Šoreiz vēlos piedāvāt stāstu par struktūrfondu līdzekļu izlietojumu un būtībā to izkrāpšanu, ko vada minētā “superierēdne”.
Vēlmi šo jautājumu aktualizēt man radīja kāds šķietami nenozīmīgs fakts: IUB mājas lapā varam izlasīt šādu sludinājumu: atklāta konkursa “Vienotās vides informācijas sistēmas (VVIS) izmaiņu izstrāde” (Nr. VVD/2016/26/CS. Izsludināts š.g. 22.jūlijā, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – š.g. 1.septembris.
Pats nolikums pilnā tekstā ir pieejams VVD mājas lapā sadaļā “Iepirkumi”. Tur redzams, ka šim pasākumam caur VVD ir paredzēts nopludināt nieka pusmiljonu.
Nākamais sludinājums IUB mājas lapā: šis iepirkums š.g. 3.oktobrī tiek pārtraukts.
Nav noslēpums, ka iepirkumi pamatā tiek pārtraukti gadījumos, kad ir vairāki spēcīgi pretendenti un savējo nav iespējams izbīdīt cauri. Šādu pārtraukumu VVD praksē ir neskaitāmi.
Izskatās, ka arī šis nav izņēmums. Š.g. 07.11. IUB mājas lapā parādās atkārtots sludinājums par šo pašu iepirkumu ar iesniegšanas datumu 21.11. Ir veiktas kādas vēlamas izmaiņas nolikumā, taču nekur publiski neparādās, kādas tās ir. Nolikumu it kā var pieprasīt VVD, bet tad tiek iezīmēts, kas ir pieprasītājs un ar ko “sākt vest sarunas” ar nevēlamiem pretendentiem.
Nav norādes, vai šim iepirkumam paredzētie līdzekļi ir struktūrfondu vai valsts budžeta līdzekļi. Tas šoreiz nav principiāli svarīgi, taču pilnīgi skaidrs, ka tas ir turpinājums kādai epopejai, ko Pietiek atspoguļoja pirms gada. Acīmredzami tās veiksmīgais iznākums iedrošināja turpināt iet tālāk.
Pagājušā gada 17.augustā Pietiek publicēja rakstu, kurā vērsa uzmanību uz faktu, ka LVĢMC izmanto līdzekļus komercdarbībai, kas ir pretrunā ar ES nosacījumiem, kā rezultātā valstij draud sankcijas vairāku miljonu EUR apjomā. Pēc tam sekoja VARAM komentārs, ka tiks veikts audits.
Šeit ir būtiska nianse: LVĢMC izmanto tās rīcībā nodotos līdzekļus (datortehniku un programmatūru) savai komercdarbībai, kas ir viņu kā kapitālsabiedrības uzdevums. Taču neatbild par shēmu, ko organizēja VARAM un VVD. Ar šiem resursiem LVĢMC neveic nekādu VVD funkciju izpildi, bet nodrošina savas pilnīgi autonomās kapitālsabiedrības funkcijas. Formāli LVĢMC par to nav jāatbild, jo ir tikai šīs ķēdītes pēdējais posms. Pašu shēmu uztur VVD ar acīmredzamu VARAM atbalstu.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ministrija auditu uzsāka, bet tas turpinājās neraksturīgi ilgi – līdz pat šī gada janvārim. Tāpēc šo auditu es raksturotu vienkārši kā pēdu slēpšanas metodi. Audits tika veikts LVĢMC, ārpus tā redzesloka apzināti tika atstāta pati šī shēma.
Audita slēdziens publiski nav pieejams, lai gan tam vajadzētu būt pieejamam, jo to veica ministrijas Iekšējā audita departaments, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, tātad no nodokļu maksātāju naudas. Interesanti būtu izlasīt VARAM atbildi.
Bez uzmanības Pietiek publikāciju atstāja arī Centrālā Finanšu līgumu aģentūra (CFLA), kas atrodas Finanšu ministrijas pakļautībā un kuras uzdevums ir uzraudzīt struktūrfondu līdzekļu izmantošanu atbilstoši to piešķiršanas nosacījumiem.
Kopumā formula ir sekojoša: formālais struktūrfondu līdzekļu saņēmējs Vienotas Vides informācijas sistēmas izstrādei ir VVD, kas ir valsts budžeta iestāde, kura ir tiesīga saņemt šos līdzekļus ar atvieglotiem nosacījumiem. Ar šiem atvieglotajiem nosacījumiem līdzekļi tiek saņemti.
Tālāk visi resursi tiek nodoti LVĢMC, kas ir valsts kapitālsabiedrība un kas šos resursus izmanto komercdarbības veikšanai. Visi pamatlīdzekļi – datortehnika, serveri programmatūra utml. - jau no paša sākuma fiziski atrodas nevis VVD telpās Rūpniecības ielā 25, bet gan LVĢMC telpās Maskavas ielā 165.
Būtībā tā ir Koļegovas paspārnē funkcionējoša shēma struktūrfondu līdzekļu izkrāpšanai. Līdzīgi kā “pārpratums” ar brāļa nodokļiem...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
