Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saldus pilsētas iedzīvotāji jau 10 gadus bezcerīgi cīnās par savu vienīgo Kultūras namu pilsētas ainaviskākajā vietā - Brīvības ielā 16. 2014 gadā, kad to slēdza it kā bojātu elektroinstalāciju dēļ, sākās pirmie iedzīvotāju protesti. Kuluāros runāja, ka šādu lēmumu dome pieņēmusi, jo nav redzējusi citu iespēju, kā atbrīvoties no nevēlamas Kultūras centra vadības. Tas izskatījās diezgan ticami, jo ēka, kas tolaik bija nokalpojusi nepilnus 40 gadus, nevar būt tik stipri nolietojusies, ka nepieciešami milzu līdzekļi remontam. Patlaban, kad tā neapsaimniekota nostāvējusi desmit gadus, gan būtu nepieciešami lielāki ieguldījumi.

Tomēr Saldus novada dome atradusi vienkāršāko ceļu, kā no šīs problēmas atbrīvoties. Nodot ēku Iekšlietu ministrijai, lai to nojauktu un vietā būvētu katastrofu pārvaldības centru. 2023. gada rudenī iedzīvotāju protesti atsākās ar jaunu sparu. Tika rakstītas vēstules Saldus laikrakstam Saldus zeme, domes deputātiem, Būvvaldei, Iekšlietu ministrijas pārraudzības iestādei, VARAM, Kultūras ministrijai, Iekšlietu ministrijai, tomēr rezultāta nekāda. Ministriju ierēdņi ciniski atrakstījās, cik noprotams no atbildēm, izmantojot standarta frāzes un problēmas būtībai nepievēršot ne mazāko uzmanību.

Tomēr satraucošākā bija atbilde no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Tajā ministrs raksta, ka ir sazinājies ar Saldus novada domes priekšsēdētāju Māri Zustu un viņš ministru pārliecinājis, ka būvēt katastrofu pārvaldības centru Brīvības ielā 16, Saldū nav ne mazāko šķēršļu.

Saldus iedzīvotāju protesta apliecinājumam par Kultūras nama slēgšanu tika savākti vairāk nekā 1000 paraksti pirms 10 gadiem un tikpat pērnā gada nogalē, kad saldeniekiem pastarpināti no novada laikraksta slejām tika padota ziņa, ka Kultūras namu tomēr jauks nost. Saldus pilsētā dzīvo nepilni 10 000 iedzīvotāji (2019.gada dati) Un, ja 1/10 daļa no tiem protestē, tad, zustaprāt, TAS NAV NE MAZĀKAIS ŠĶĒRSLIS!

Otra lieta, ko iekšlietu ministrs paziņoja, ka negrasās ieguldīt budžeta līdzekļus cita zemes gabala iegādei, kas varētu būt alternatīva Brīvības ielai 16. Tomēr ieguldīt 150 000 eiro ēkas nojaukšanai ministrs ir gatavs. Pēc arhitektu aplēsēm, nama nojaukšana varētu stipri pārsniegt šo summu, ja to aprēķina pēc pašreizējām izmaksām – 135 eiro par vienas tonnas būvgružu izvešanu vien, šī nauda tiks notērēta pilnībā, pat nesedzot darba izmaksas. Vēstules noslēgumā ministrs R. Kozlovskis velta tādus kā brīdinājuma signālus Saldus aktīvistiem, kazi, ja daudz skandalēsiet, varat vispār palikt bez katastrofu pārvaldības centra.

Savukārt nu jau bijusī kultūras ministre Agnese Logina izlikās nesaprotam, ko nozīmē Eiropas jaunais Bauhaus kurss un cik ļoti Saldus domes lēmums nojaukt vēlīnā modernisma arhitektūras paraugu - funkcionēt spējīgu ēku ir pretrunā ar šīm Eiropas vadlīnijām. Tāpat viņa neko nezināja par Kultūras centru likumu, kas stājies spēkā 2022. gada novembrī, un to, ka šī likuma esamība un prasības ir svešas ne tikai viņai, bet arī veselam Saldus novadam. Tā vietā, lai stiprinātu kultūras dzīvi novadā – jaucam to nost. Tas, ministresprāt, ir normāli.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai šķita, ka domes deputāti ar priekšsēdētāju priekšgalā lieliski tiek galā ar pašvaldībai uzliktajām likumīgajām funkcijām un pilda visu, kas nepieciešams iedzīvotāju sadzīves pamatfunkciju nodrošināšanai. Kultūras jautājumi acīmredzot netiek pieskaitīti pamatfunkcijām.

Vēl augstprātīga attieksme ir pašiem Saldus novada deputātiem. Tikai divi no 15 vēletajiem varnešiem ir atbildējuši uz iedzīvotāju iniciatīvas grupas uzdodatiem jautājumiem – kā tas nākas, ka priekšvēlēšanu kampaņā visi kā viens solījāt atjaunot Kultūras namu, bet nu balsoja par tieši pretējo – NOJAUKT TO! Viena no deputātēm atbildēja ar strupu – paldies, viedokli ņemšu vērā. Bet otra ar pamācošu un pārmetošu epastu deklamēja, ka jārīko tikšanās, leģitīma aptauja un jārunā konstruktīvi. Deputāte nav pat painteresējusies par to, ka sarunas ir notikušas, viņa tajās nav piedalījusies, par konstruktīvām tās neviens no domes nav vēlējies padarīt, jo nav bijuši sagatavoti nekādi fakti un priekšlikumi, ko pirms tikšanās iedzīvotāji iesnieguši un lūguši izskatīt domes pārstāvjiem. Un aptauja Manabalss.lv ir leģitīma aptauja – arī šī ziņa deputāti nav sasniegusi.

Pārējie deputāti vienkārši klusē. Nu, protams, līdz vēlēšanām vēl tālu.

Un kāda veiksme uzsmaidījusi visai šai ierēdņu un politiķu varzai, konstatējot, ka pašu un kolēģu neizdarības dēļ ilgi gaidītā Vietējo pašvaldību referendumu likuma stāšanās spēkā tika atcelta! Tas stāsies spēkā vien 2025. gada augustā (varbūt), kaut bija paredzēts 2024. gada 1. janvārī. Nav izstrādāta balsošanas sistēma, datu bāzes un kas tik vēl ne. Neviena atbildīgā, nevienas iestādes vai personālijas nolaidība nav konstatēta – likums tika pieņemts 2022. gada martā. Divu gadu laikā nav izstrādāts tā ieviešanas mehānisms. Piesardzīgas prognozes ar atrunām sola to izdarīt gada laikā, bet ir tik daudz gruzdošu risku ar skaidrām norādēm uz tiem, ka pat muļķim ir skaidrs – gaidīšana var būt mūžīga. Bet nekas. Viss kārtībā – tauta pagaidīs.

Līdz tam viss, kas jaucams, tiks nojaukts, viss, ko šī sasaukuma deputāti sadomājuši, – tiks sabūvēts. Visas iedzīvotāju vajadzības nekad nevar tikt apmierinātas, tādēļ ko tur daudz iedziļināties un domāt – kam var dabūt naudu no Eiropas vai citurienes, bliežam augšā! Vāksim lietus notekūdeņus (Saldū ir viens no mazākajiem nokrišņu daudzumiem valstī), būvēsim otru strūklaku pilsētā, sporta laukumus. Taču kaut kas būs ierakstāms padarīto darbu sarakstā. Tā teikt – ja Eiropa maksā, varam arī baznīcā cūku kūti uzbūvēt! Nav tak nekādu šķēršļu to darīt, jo aktīvie iedzīvotāji paprotestēs un nomierināsies. Tā tas allaž ir bijis. Jo vara ir vienota kā mūris un necaursitama. Ierēdņi un deputāti tajā jūtas kā viduslaiku cietoksnī.

Mēs, Saldus novada iedzīvotāji jūtamies piesmieti un noniecināti, izmisuši un noguruši no pašu vēlēto politiķu cinisma, patvaļas un ierēdņu bezatbildības.

Viss būtu labi, un 27.07.25. Domes sēdē ar vienkāršu kas par un kas pret , bez demokrātiskas jautājuma apspriešans visus argumentus noraida.

Vienīgais - kas maksās par kļūdainiem nolēmumiem, jo maldinošs ir pašvaldības vadītāja M. Zusta apgalvojums, ka cita vieta KPC būvniecībai nav iespējama, jo ir obligāta prasība par nojaucamo būvi. To, ka tā ir maldinoša informācija, apliecina citāts no IeM vēstules pašvaldībai: “ANM plāna īstenošanas ietvaros Iekšlietu ministrijai nepieciešams nojaukt ēkas ar kopējo platību 12 600 m2. ANM plāna nosacījumi paredz, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina Eiropas Savienības prasību izpilde par CO2 emisijas avotu samazināšanu, kas cita starpā ietver esošo ēku nojaukšanu, lai neradītu jaunus emisiju avotus, izbūvējot jaunos KPC.

Nekustamie īpašumi Brīvības ielā 16 un 16A, Saldū, Saldus novadā Iekšlietu ministrijas valdījumā tika pārņemti ar Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra rīkojumu Nr. 901 “Par Saldus novada pašvaldības nekustamo īpašumu Brīvības ielā 16 un Brīvības ielā 16A, Saldū, Saldus novadā, pārņemšanu valsts īpašumā”, bet ANM plāna ietvaros nojaucamo ēku saraksts tika apkopots jau iepriekš un apstiprināts Iekšlietu ministrijas Būvniecības padomes 2023. gada 18. decembra sēdē. ANM plāna nosacījumi paredzēja, ka starp nojaucamajām ēkām var iekļaut tikai projekta iesniedzēja valdījumā esošus nekustamos īpašumus, kā arī projekta iesniedzējam jābūt pieejamai informācijai par nojaucamo ēku CO2 emisijām (t CO2/gadā) pirms to nojaukšanas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ, ēka ar kadastra apzīmējumu 8401 006 0123 001 Brīvības ielā 16, Saldū, Saldus novadā nav iekļauta ANM plāna ietvaros nojaucamo objektu sarakstā.

Eiropas investīciju naudas Saldus kultūras nama nojaukšanai nebūs, - nu tad par budžeta līdzekļiem, nodokļu maksātāju naudas. Vai tu tam piekrīti!?

* Saldus novada iedzīvotāju iniciatīvas grupas vārdā. Saldus novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa ir 40 – 50 cilvēku liela, dažādu profesiju (juristi, skolotāji, kultūras darbinieki, arhitekti, ārsti, tautas daiļamata meistari, uzņēmēji, etc.) un vecuma aktīvistu neformāla grupa, kas pulcējas Whatsapp čatā virtuāli un reizi mēnesī klātienes sapulcēs Saldū.

Novērtē šo rakstu:

49
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc ir jāizstājas no Stambulas konvencijas

FotoEsmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Lasīt visu...

3

Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu

FotoEkselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Lasīt visu...

21

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

FotoPar kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Palladium” popularizē krievu valodu

FotoŠodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Lasīt visu...

6

Pazudušā Rīgas staršinas lieta

FotoEsmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
Lasīt visu...

18

Mentu zaņķis un tā piesegtais suņu un kaķu slepkava Jēkabpilī

Foto19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Lasīt visu...

21

Stambulas konvencijas denonsēšana var kļūt par lielāko notikumu Latvijas neatkarības stiprināšanā kopš iestāšanās NATO

FotoJa vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi