Kā Covid 19 trāpīja Gaiļezera pansionātā, un kāds tam sakars ar alkatīgu politiķi un izdarīgu notāri?
Vilnis Strīpainais11.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā, gulēt ejot, galvā visu laiku grozījās neizpratne, kā gan Covid 19 trāpīja Gaiļezera pansionātā. Visi darbinieki veseli, tātad nevarēja aplipināt, viesi netiek ielaisti, tātad nevar atnest infekciju. Kā tā tomēr pamanījās tur iesprukt? Un tad nu naktī pie manis nāca šāds sapnis.
Kāda politiķe, kuras seju nespēju skaidri saskatīt, bet kuru, šķiet, esmu manījis gan Saeimā, gan Eiropas parlamentā, zvanīja kādai notārei un lūdza notāri doties tieši uz Gaiļezera pansionātu, lai tur apliecinātu kādu dokumentu.
Iemesls gan tāds diezgan smieklīgs. Pansionāta iemītnieks jau savā testamentā visu novēlējis pareizajiem cilvēkiem, bet, lai nu negadītos, ka kaut ko pārdomā un viss tā droši, derētu jaunu līgumu, ar kuru pansionāta iemītnieks savu īpašumu jau tagad uzdāvina potenciālajam mantiniekam. Tā teikt - nevar sagaidīt, kad tad nu večuks vai vecenīte beidzot atdos galus.
Notāre paskaidroja, ka, pirmkārt, viņa šobrīd strādā tikai attālināti un visus dokumentus paraksta un pārbauda tikai ar e-parakstu un skype vai zoom sesijām, turklāt pansionātos ieeja ir liegta. Līdz ar to ar pasteidzināto tikšanu pie pansionāta iemītnieka īpašuma nekas nesanāks.
Tad nu politiķe paskaidroja, ka visiem aizliegumiem ir arī savi izņēmumi un, ja sarunā ar pareizi cilvēku, tad visu var nokārtot. Līdz ar to ar iekļūšanu pansionātā nekādu problēmu nebūšot.
Notāre gan atteica, ka viņa uz sevi tādu grēku kā aplipināt pansionāta iemītniekus tomēr nav gatava uzņemties. Bet tas jau nenozīmē, ka šādu atbildi sniedza visi notāri. Un, kā nu sanāca, kā ne, - bet tieši šajā pansionātā atklāja Covid 19 perēkli.
Varbūt epidemiologiem – bet drīzāk Valsts policijai – tā vietā, lai mēģinātu saprast, kura pār žogu pārmestā šņabja pudele vainīga infekcijas ienešanā, derētu ielūkoties Zemesgrāmatā, vai gadījumā kāds pansionāta iemītnieks nav epidēmijas laikā uzdāvinājis kādai politiķei vai ar viņu saistītai personai kādu īpašumu.
Varbūt palūgt Notāru padomi, lai noskaidro, kurš tad notārs devies karantīnas laikā uz pansionātu. Un varbūt tad taps skaidrāks, kā tā infekcija tur iekļuva.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
