Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau vairākus gadus sabiedrību ik pa laikam satricina (un daudzus arī satracina) ziņas par Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Ievas Jaunzemes kādreizējā vadībā dziļi iedibināto praksi – godprātīgiem nodokļu maksātājiem atteikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un/vai aprēķināt papildu PVN maksājamo summu par darījumiem, kuros PVN jau ir samaksāts. Šo komersantiem īpaši sāpīgo un aktuālo tēmu daudz un plaši savos rakstos ir atspoguļojuši vairāki zvērināti advokāti, auditori, biznesa konsultanti un arī paši uzņēmēji.

Par šo aktuālo jautājumu arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skatījusi vairākus strīdus, tostarp saistībā ar pieteikumiem, kurus tur nosūtīja Latvijas nodokļu maksātāji, un Eiropas tiesas sniegtās atziņas ir visai skaidras un visaptverošas – lai nodokļu administrācija (VID) varētu atteikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nepietiek vien ar faktu, ka kāds no uzņēmuma sadarbības partneriem nav samaksājis nodokli. Ir nepieciešams pierādīt paša uzņēmuma piedalīšanos PVN izkrāpšanas shēmā vai tam vismaz ir bijis jābūt informētam par šādu krāpšanas plānu. Nepietiek arī ar nodokļu administrācijas šaubām un aizdomām par attiecīgā uzņēmuma amatpersonu godprātību. Nodokļu maksātāja sodīšanai ir jānotiek stingri likumā noteiktā kārtībā un, balstoties uz tiesiskiem pierādījumiem, nevis plikām šaubām vai aizdomām.

Diemžēl VID iepriekšējās ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes vadībā iedibināto praksi tas nespēja mainīt, un daudzi uzņēmēji aizvien turpina meklēt taisnību dažādās tiesu instancēs un iestādēs gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, lai panāktu, ka tiem netiek liegtas tiesības izmantot likumā noteiktās tiesības. Skan gluži kā kalambūrs, bet tieši tā tas ir.

Šis garais ievads bija veltīts aktuālai problēmai vispār, taču aiz šīs vispārīgās problēmas vienmēr stāv pavisam konkrēti uzņēmēji, nodokļu maksātāji, darba devēji, preču ražotāji un eksportētāji, Latvijas ekonomikas virzītāji un attīstītāji, iekšzemes kopprodukta radītāji – mūsu valsts ekonomikas galvenais balsts un pamats. Tieši tas pamats, kuru visai bieži un apzināti grauj VID amatpersonas, kuras arī nav vispārīgas, bet ir pavisam konkrētas, un katrai no tām ir vārds un uzvārds.

Atklāts un pagaidām neatbildēts paliek jautājums – šīs personas to dara savas nekompetences un stulbuma dēļ? Vai tomēr viņas to dara citu motīvu vadītas? Vai nevar būt tā, ka ir taisnība žurnālistam un publicistam Lato Lapsam, kurš Valsts ieņēmumu dienestu savās publikācijas un video uzrunās sauc par “pasūtījuma galdu”, bet VID amatpersonas par “vēzi” (visticamāk, ar to domājot onkoloģisku saslimšanu, kuru nepieciešams ārstēt)? Vai tiešām citi uzņēmēji var vienkārši “pasūtīt” VIDam sava konkurenta neitralizēšanu jeb “novākšanu”?

Lūk, viens konkrēts un gana spilgts piemērs, kurš laimīgā kārtā beidzās it kā laimīgi, bet gluži kā vienā senā anekdotē – rūgtums sirdī tomēr palika.

Situācijas sākums ir meklējams relatīvi tālajā 2018. gadā, kad VID atkritumu pārstrādes komercsabiedrībai SIA “Galangal” aprēķināja papildus maksājamo PVN summu gandrīz EUR 123 tūkstošu euro apmērā, uzlika vēl gandrīz 37 tūkstošu euro soda naudu, pa virsu tam aprēķināja nokavējuma naudu vairāk nekā 8,5 tūkstošu euro apmērā, vēl atteica no budžeta atmaksājamo PVN summu bezmaz 175 tūkstošu euro apmērā un arī šo summu papildināja ar soda naudu gandrīz 53 tūkstošu euro apmērā. Kopā sanāk iespaidīga nauda, ar kuru uzņēmums rēķinājās, plānojot savu komercdarbību, un kuras izkrišana no finanšu apgrozījuma ļoti viegli var iedzīt maksātnespējā gandrīz jebkuru uzņēmumu.

Protams, par šādu lēmumu uzņēmums likumā noteiktajā kārtībā iesniedza sūdzību VID augstākajai vadībai. Protams, ka Ievas Jaunzemes personā šī sūdzība tika noraidīta, jo tieši to paģēr žanra klasika – Ievas Jaunzemes vadītais VID izmantoja visas iespējas savu darbinieku kļūdas un nelietības neatzīt pilnīgi un galīgi nekad. Tas ir zināms fakts, par ko atšķirīgu viedokļu vismaz uzņēmēju un citu nodokļu maksātāju vidū noteikti nav un nevar būt. Vai līdz ar vadības maiņu kas uzlabosies VID īstenotajā praksē, vēl ir pāragri spriest.

Tālāk sekoja tiesāšanās vairāku gadu garumā visās trijās tiesu instancēs. SIA “Galangal”  2024. gada maijā guva uzvaru pār VID.  Šajā tiesas procesā uzņēmums bija noalgojis zvērinātu advokātu, bijušo vairāku finanšu ministru padomnieku Jāni Dambīti. Konkrētā lieta ir radījusi vēl vienu ļoti noderīgu precedentu, ko var izmantot, lai aizsargātu uzņēmumu no VID pretlikumīgām darbībām,  jo neviens patiesībā nezina, cik daudz citus uzņēmumus šādā manierē mēģināja iznīcināt bēdīgi slavenā un nu jau bijusī VID ģenerāldirektore un “pasūtījumu galda administratore” Ieva Jaunzeme.

Šis uzņēmums VID uzbrukumā izdzīvoja un turpina dzīvot, bet, cik ir to uzņēmumu, kuri nespēja uzturēt savu turpmāko komercdarbību un finansēt tiesāšanos daudzu gadu garumā, un naudas trūkuma dēļ vienkārši beidza pastāvēt? Domāju, ka tādu ir daudz vairāk nekā mēs zinām un nekā mēs spējam iedomāties.

Un vēl viena sīka detaļa… Šajā tiesas procesā SIA “Galangal” ne tikai atguva naudas līdzekļus, kurus tam nelietīgi mēģināja nozagt, bet VID bija spiests papildus izmaksāt tam vēl arī iespaidīgu kompensāciju, kuras apmērs varētu tuvoties 1/3 no nelikumīgā uzrēķina summas. Uzņēmējs precīzu kompensācijas apmēru nosaukt atteicās, bet arī nenoliedza, ka tās apmērs tāds varētu būt un apstiprināja, ka kompensāciju par nelikumīgo uzrēķinu no VID ir saņēmis. Kompensācija tika maksāta no nodokļu maksātāju kabatas. Tātad arī manas kabatas. Kāpēc man ir jāmaksā par “pasūtījumu galda” un “vēžu” sastrādātajām nelietībām?! Varbūt tomēr būtu taisnīgi to summu piedzīt no VID darbiniekiem, kuri ir tieši atbildīgi par cietušajai personai nodarītajiem zaudējumiem? Piemēram, no Ievas Jaunzemes…

Sazinoties ar advokātu, kurš tiesā pārstāvēja SIA “Galangal” pret VID īstenoto uzbrukumu, mēģināju noskaidrot, kā ir izpaudušās VID pielietotās nelikumīgās metodes, tomēr par lietu viņš sniegt komentārus atteicās, un jautājumu gadījumā aicināja sazināties ar pašu uzņēmēju.

Šīs tēmas sakarā smiekli nāk, kad dzirdam runas, ka Latvijai esot vajadzīga sava “Nokia” jeb uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību. Vai tiešām mums tādi ir vajadzīgi? Vai tiešām mūsu valsts un valdība spēj parūpēties, lai šādi uzņēmumi te rastos un darbotos?

Visticamāk, gudri un uzņēmīgi komersanti, kuru prātā ir “Latvijas Nokias” biznesa projekts, nopērk avio biļeti un savu uzņēmējdarbību reģistrē Igaunijā. Un tad “Latvijas Nokia” neizbēgami pārtop par “Igaunijas Nokia”. Jā, to dara daudz vairāk komersantu nekā mēs zinām un nekā mēs spējam iedomāties.

Droši vien īstenie Latvijas patrioti par šo faktu ir pamatoti sašutuši. Arī man tas nepatīk, tomēr man kā loģiski domājošam Latvijas patriotam ir patīkamāk apzināties, ka “Igaunijas Nokia” ar Latvijas izcelsmi tur var dzīvot un veiksmīgi attīsties. Tas noteikti ir labāk par situāciju, kurā “Latvijas Nokia” Latvijā tiek norakta jau iedīglī vai plaukuma pilnbriedā tikai tādēļ, ka kādam iznirelim ir sagribējies pasūtīt viņa nobendēšanu VID uzturētajā “pasūtījumu galdā”, vai arī kādai nekompetentai VID amatpersonai ir radušās “šaubas” vai “aizdomas”, kuras objektīvi diemžēl var būt spēcīgākas par šīs “Nokias” spēju izdzīvot VID organizētā uzbrukumā.

Novērtē šo rakstu:

106
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi