Iesaki rakstu: 
Prokuratūra mēģina pārliecināt sabiedrību, ka jautājums nemaz nav jāuzdod: kad kāds pilsonis – šeit vienkārši sūdzības iesniedzējs – apšauba prokurora rīkojumu kriminālprocesā, kurā pieminēts Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņš lūdz paskaidrot, vai šie norādījumi ir likumīgi un vai kādi lietas materiāli nav vienkārši izgaisuši, taču atbilde atskan īsa un skarba – prokurora norādījumus var pārsūdzēt tikai pats izmeklētājs, viņa komandas biedri vai tiešais priekšnieks, visiem pārējiem paliekot aiz durvīm.
Šīs durvis izrādās gana biezas, lai aiz tām notiekošo neredzētu ne sabiedrība, ne žurnālisti, jo likums, kas radīts kārtībai, tiek pasniegts kā bruņu veste tiem, kuriem, iespējams, ir ko slēpt, bet sabiedrībai tiek liegta iespēja pašai pārliecināties par procesa taisnīgumu.
Ja lietā figurē tik ietekmīga persona, uzticībai vajadzētu būt divtik spēcīgai, taču prokuratūra neatbild uz būtiskajiem jautājumiem – vai izmeklētājam nav interešu konflikta ar minēto amatpersonu, kas patiesībā noticis ar materiālu ENŽ 13768 un kā tieši pārbaudīta prokurora objektivitāte.
Šī klusēšana ieplaisā starp institūcijām un cilvēkiem, iesējot sajūtu, ka augšgalā viss jau sen sadalīts, bet tiem, kas stāv ārpusē, atliek vien sociālo tīklu tiesas vai rūgts neticības smaids.
Tiesa, burtiski lasot Kriminālprocesa likumu, iznāk, ka sūdzēties drīkst tikai iekšējais loks, tomēr Satversme piešķir tiesības zināt un uzraudzīt, un, ja prokuratūra pasaka, ka runāt drīkst tikai savējie, tā pati sevi nostāda uz ļoti plāna ledus, jo tiesiskums nevar būt privāts klubs un valsts, kur taisnīgums atkarīgs no amata, zaudē savu pamatu. Tādēļ sabiedrība nedrīkst klusēt – jo klusums šai situācijā ir augs, kas baro neuzticību un varas patvaļu.
Par sūdzību
[1] Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, pamatojoties uz Jūsu 2025. gada 26. jūnijā parakstīto un saņemto iesniegumu, kas nosūtīts ģenerālprokuratūrai, Rīgas Austrumu prokuratūrai, Rīgas Pārdaugavas prokuratūrai un Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, par 2025. gada 29. maija Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurora Didža Reigasa (turpmāk – uzraugošais prokurors) norādījumiem kriminālprocesā Nr. 19710056625, 2025. gada 26. jūnijā uzsākta pārbaudes lieta Nr. 220.4003/2025/402.
[2] Iesniegumā norādīts, ka uzraugošais prokurors ir devis norādījumus izdalīt no kriminālprocesa Nr. 19710056625 materiālu Nr. ENŽ 13768. Apgalvots, ka norādījums ir balstīts uz apzināti nepatiesa, godu un cieņu aizskarošas informācijas izplatīšanu, ko ir izdarījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Iesniegumā norādīts, ka ir pamatotas šaubas par uzraugoša prokurora objektivitāti, jo pastāv interešu saikne ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kā arī norādīts, ka izdalītais materiāls, kas saistīts ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju ir iznīcināts.
Iesniegumā norādīts, ka Augstākas tiesas priekšsēdētāja iesaiste būtiski palielina sabiedrības uzticības risku kriminālprocesam, bet interešu konflikts prokuroru padara par iespējamu ietekmes objektu.
[3] Pārbaudes lietas ietvaros amatā augstāks prokurors ir iepazinies ar kriminālprocesa Nr. 19710056625 materiāliem.
Pārbaudē secināts, ka sūdzībā ir apšaubīta prokurora norādījumu pamatotību, līdz ar to pēc būtības tiek pārsūdzēti prokurora norādījums, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 29. panta otrās daļas 4. punktu, 30. panta ceturto daļu un 31. panta trešās daļas 6 punktu pārsūdzēt ir tiesīgs tikai procesa virzītājs, izmeklēšanas grupas dalībnieks un tiešais priekšnieks.
Iesniegums daļa par sniegtajām ziņām par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un tā ietekmi uz prokurora un viņa sniegtajiem norādījumiem nav pamatots ar jebkādiem pārbaudāmiem faktiem, bet izteikts vispārīga pieņēmuma formā.
Savukārt izdarītais pieņēmums par apstākli, ka no lietas izdalītais materiāls Nr. ENŽ 13768 ir iznīcināts, nav konkrētā kriminālprocesa pārbaudes priekšmets, jo tas pēc izdalīšanas ir pārsūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldei.
Ņemot vērā, ka iesnieguma tiek pārsūdzētā prokuroru norādījumu pamatotība, kuru pārsūdzība Jums Kriminālprocesa likuma kārtībā nav paredzēta, Jūsu sūdzība netiek izskatīta Kriminālprocesa likuma 344. panta kārtībā.
[4] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 345.panta trešo daļu Jūsu sūdzība un uz to sniegtā atbilde tiks pievienota kriminālprocesam Nr. 19710056625.
Prokurors Andris Aleksejevs
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
