Iesaki rakstu: 
Pašlaik daudz tiek runāts par slimnīcu tīkla attīstību. Un pamatoti. Jo vietām izskatās, ka ar slimnīcu budžetiem ir īsti pinekļi. Naudai it kā vajadzētu aiziet pacientu simtiem, kam draud sirdstrieka, gaterī ir nogriezts pirksts vai nepieciešama vēl lielāka tūlītēja ķirurģiska iejaukšanās, bet patiesībā palātas stāv tukšas un ātro palīdzību izmanto gadījumos, kad varēja palīdzēt ģimenes ārsts. Vai šobrīd nav tā, ka ar frāzi par neatliekamo palīdzību var nodrošināt naudas slauktuvi izmanīgiem personāžiem, kas prot būt n-padsmit amatos vienlaikus?
SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes priekšsēdētājs un viens no patiesajiem labuma guvējiem Marģers Zeitmanis, kurš ir arī LTRK Veselības komitejas vadītājs, pērn publiski pauda, ka ir svarīgi, kā tiek pārvaldīta kapitālsabiedrība un ar kādu atbildību darbojas attiecīgās slimnīcas menedžments. "Tur arī ir viss problēmu cēlonis - vai slimnīca tiek pārvaldīta korekti, vai tā ir vērsta uz attīstību, vai tur katrs eiro tiek apgrozīts rokās, pirms tiek tērēts,” viņš teica Dienai.
Vēsture klusē par pašvaldības miljonu aizdevumu, politisko aizmuguri, un to, kā viņš kopā ar sabiedroto un ZZS sponsori Alīdu Vāni kļuva par unikālo vienīgo stratēģisko investoru Balvu un Gulbenes dziednīcās. Viņš prot gan prezidentu Edgaru Rinkēviču sapucējies uzņemt, gan savā uzvārdā sauktu radošu kvartālu menedžēt, ES līdzekļus izlietot un arī publisko tēlu spodrināt un pat draudīgo austrumkaimiņu piesaukt, lai tiktu pie stabilas un neviena īsti neizkontrolējamas naudas plūsmas. Viss “pareizais” komplekts mūsdienu šeptīgai “pārvaldībai”.
Skaitļi gan rāda citu realitāti.
Balvos pērn mazākais dzemdību skaits Latvijā (190, tātad vidēji viens bērns divās dienās), toties dzemdētājas var izvietoties nodaļas septiņās palātās. Galvenā ārste Sigita Drubiņa atzīst, ka šogad dzimušo bērnu ir vēl mazāk. Slimnīcu naudas saimniekošanas speciālists Zeitmanis draud ar X stundām ne vien dzemdību, bet arī neatliekamās palīdzības uzturēšanai un vāc iedzīvotāju parakstus, ko ar politiķu starpniecību un līdzdalību nodod sev draudzīgās ZZS spīkerei Daigai Mieriņai.
Realitātē, kā rāda skaitļi un pieredze, neatliekamo palīdzību diemžēl mēdz izmantot kā ģimenes ārstu. Sāp auss vai jau nedēļu augsts spiediens - uz ātro palīdzību, nevis pie ģimenes ārsta! Piemēram, 2025. gada pirmajā pusgadā Balvos uzņemšanas nodaļā apkalpoti 3789 pacienti, no tiem stacionēti 1369 pacienti. Tātad 2420 pacienti devās atpakaļ mājās ārstēties par savu naudu, nevis tika ievietoti izremontētajās palātās. Šeit ir divi varianti - vai nu ārsti bija nolaidīgi un atlaida mājās cilvēkus, kas bija jāievieto slimnīcā vai arī viņi nebija tik slimi, ka nevarēja iet pie ģimenes ārsta.
Un ko lai secina par pārvaldību, ja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā pacientus konsultē skaļā skandālā iesaistīta ārste Ruta Leikuma, kam, strādājot Somijā, atņēma tur tiesības praktizēt medicīnu?
Lai Zeitmanis nebūtu vienīgais sitamais zēns, kā gudri PR tehnologi māca, viņam krīžu gadījumiem ir vairākas runas personas. SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība valdes locekle Marika Jermaševica domā, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, kas nupat publiskots , “nekā tāda nav”. Par Balvu slimnīcu un citām trešā līmeņa slimnīcām valstī nekorekti esot apgalvot, ka tās ir “skaistas slimnīcas, bet tukšas”.
Valsts kontroles ziņojumā (4.pielikums: Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības rādītāji 2023.–2024. gadā) redzams, ka akcionāra Zeitmaņa Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai neatliekamajai palīdzībai pērn piešķirts par 24% lielāks finansējums nekā 2023. gadā (2 349 809 eiro), bet kopējais pacientu skaits 2024. gadā bija 7489. Tā paša III līmeņa citām slimnīcām ar mazāku vai aptuveni līdzīgu finansējumu ir daudz vairāk pacientu, piemēram: Cēsu klīnikai - 11 369 pacientu (1,9 miljonu eiro finansējums un mazāks finansējuma pieaugums - 22%), Jūrmalas slimnīcai ar 12% pieaugumu un 2 130 540 eiro budžetu 2024.gadā - 10 538 pacienti, bet Ogres rajona slimnīca ar 2 349 965 eiro pērn bija 19 392 pacientu. Kāpēc tieši Zeitmanim daļēji piederošās slimnīcas ir tik īpašā statusā?
Interesantas ir arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības viena pacienta izmaksas 2024. gadā (kritērijs Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības rādītāji). Šajā “pacientu naudas mašīnas” kritērijā Zeitmaņa rūpals ir čempions ne vien savā slimnīcu kategorijā, bet valsts līmenī kopumā. Kamēr Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā viena neatliekamās palīdzības pacienta vidējās izmaksas 2024. gadā bija 150 eiro, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 114 eiro, Jelgavas pilsētas slimnīcā 104 eiro, tikmēr Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā – 314 eiro.
Zeitmaņa apvienība Valsts kontroles ziņojumā ir izrāvusies vadībā arī kritērijā “Aplēse par fiksēto piemaksu, kas izmaksāta par nenodrošinātām dežūrstundām neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā 2024. gada septembrī”. Fiksētās piemaksas apmērs, kas saņemts par ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu nenodrošinātām dežūrstundām (kopumā 6603 stundas jeb 275 diennaktis) Zeitmaņa pārvaldītajā iestādē ir 71 672 eiro, kamēr Jēkabpils reģionālā slimnīcā 8095 eiro vai Limbažu slimnīcā 8746 eiro.
Tikmēr VK ziņojuma 7. pielikums rāda, ka Zeitmaņa slimnīcā pie nelielā pacientu skaita observācijas gultu skaits ir 12 (tikpat, cik Liepājā, bet nedaudz vairāk jeb 20 ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā), tikmēr Kuldīgā, Jūrmalā, Dobelē un Krāslavā vien 2 gultas.
Kāds tur brīnums, ka, menedžējot neaizpildītas gultas un personālstundas, sanāk čē-pē ar mamogrāfijas iekārtu? Kad Radiācijas drošības centra pārbaudē Balvu un un Gulbenes slimnīcu apvienībā konstatēja neatbilstošas iekārtas, Zeitmanis toreiz nemācēja teikt, kad iekārta pēdējo reizi pārbaudīta un kādi bijuši pārbaudes rezultāti. Viņš arī komentēja, ka Balvu slimnīcā esošais mamogrāfs netiek izmantots jau kopš vasaras, jo tā uzturēšana nav ekonomiski pamatota. Mamogrāfa iegādi kungs, visticamāk, neveica no nopelnītā, bet izmantoja fondu un pašvaldību naudiņu. Tā kā Balvu un un Gulbenes slimnīcu apvienībā kā dalībnieki joprojām ir arī Balvu un Gulbenes novada pašvaldībās, tad visticamāk, ka arī tās ar finansiālu piešpricīti no pašvaldību budžetiem atbalsta patiesā labuma guvēja Zeitmaņa biznesiņus.
Jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri, valsts vadītājai Evikai Siliņai un Valsts kontrolei - cik ekonomiski pamatota ir Marģera Zeitmaņa un viņa līdzstrādnieku darbība? Kur tieši paliek aizdotie un iedotie miljoni? Vai tik nav tā, ka Balvu un Gulbenes slimnīca ir kļuvušas par sili politbiznesmenim, kurš caur to izpumpē naudu arī saviem Līgatnes pārpirkšanas biznesiem, kam nav nekāda sakara ar veselības aprūpes budžeta izlietojuma efektivitāti? Par Balvu slimnīcai piešķirto naudu patiesībā Līgatnē tiek remontēti Zeitmanim piederošie viesu nami, izveidoti restorāni un rīkoti koncerti, lai tad, kad valsts beidzot attapsies un aizgriezīs Zeitmanim valsts budžeta krānu, viņam būtu plāns B, no kā dzīvot. Plāns B, kas izveidots uz slimnieku rēķina – kamēr Rīgā mirst naudas trūkuma dēļ, Balvos viltus slimniekiem piešķirtā nauda iegulst Zeitmaņa īpašumos ārpus slimnīcas. Un tikmēr cilvēki Stradiņos un Gaiļezerā, kur sniedz kritiskus medicīnas pakalpojumus, pie ārstiem un uz operācijām netiek, un slimnīcas spiestas prasīt 8,3 miljonus eiro vēl šogad, lai nodrošinātu savas funkcijas.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
