Kā daži ministri, runājot par gaišāko nākotni, ir aizmirsuši paskatīties deguna priekšā
Kasīklis19.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Agrākie “jaunie politiskie spēki” jau paspējuši kļūt par vecu vecajiem, turklāt ar uzviju. Kā ir beidzies kritizēšanas laiks un pašiem jāparāda, kā tad būtu pareizi jāstrādā – ieraugām pavisam citu ainu. Tā nu kārtējais misēklis ir sanācis ar Administratīvās atbildības likumu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss mums ir mantojumā jau no padomju laikiem, jo pieņemts 1984.gada 7.decembrī. Jā, pilnīgi pareizi – šajā jomā vēl dzīvojām pēc padomju laikā tapuša normatīvā akta. Tamdēļ to mainīt jau izsenis bija kā laiks. Tomēr, kā izrādās, tad 2020.gada 1.janvārī ieplānotā jaunā regulējuma stāšanās spēkā ir apdraudēta, jo Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas vadība un tai pakļauto ierēdņu armija nav paveikusi mājasdarbus.
Skatīsimies skaudrajai patiesībai acīs – ne jau parastais ierēdnis ir jāvaino par to, ko viņam nav uzdevusi paveikt ministrijas vadībā, tātad – tieši ministri ir atbildīgi par ministrijas darbu. Laikam Sandis Ģirģens (KPV LV) un Juris Pūce (Apvienība “Attīstībai/Par!”) bija tik ļoti aizņemti visu citu kritizēšanu un reformu uzsākšanu, ka aizmirsuši tādu nelielu sīkumu – darīt savu darbu.
Varbūt kāds tagad iesauksies – to jau sastrādāja iepriekšējā valdība, un jaunie staltie prinči, kuri politikā iejāja ar baltajiem zirgiem, ir tikai situācijas ķīlnieki. Šādiem bļāvējiem es teiktu – nu, nu. Paskatīsim, ko saka fakti.
Administratīvās atbildības likums Saeimā jau iesniegts 2014.gada 12.novembrī, pirmais lasījums 2014.gada 13.novembrī, otrais – 2016.gada 6.oktobrī, bet trešais – 2018.gada 25.oktobris. Likums izsludināts 2018.gada 14.novembrī, jāstājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.1 Tādejādi sanāk, ka iepriekš minēto likumu pieņēma iepriekšējais Saeimas sasaukums, kurā ne J.Pūce, ne S.Ģirģens nebija.
Tomēr 13. Saeimas vēlēšanas notika 2018. gada 6. oktobrī. Līdz ar to ikkatram politiskajam spēkam, kurš piedalījās Saeimas vēlēšanās, vajadzēja iepazīties ar jau uzsāktajiem darbiem, lai attiecīgi, pamatojoties uz tiem, veidotu savu priekšvēlēšanu platformu, programmu, lai, nonākot pie varas, jau zinātu ko darīt. Ja jau varonīgie jaunie politiskie spēki bija palaiduši garām būtisku izmaiņu, atvadoties no viena vēl padomju laikos pieņemtā likuma, tad jautājums laikam vietā – ko vēl viņi ir palaiduši garām?
Kārtējo reizi Ministru prezidents, lai saturētu valdību, cenšas glābt slikti strādājošos ministrus, paziņojot: Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos plānots atlikt līdz nākamā gada vidum, pirmdien pēc koalīcijas partiju veidojošās Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).2
Tiek arī skaidrots, ka pusotru mēnesi pirms pārmaiņām līdz galam nav pabeigta un testi nav veikti arī elektroniskajai platformai (Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma - APAS), kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no iekšējiem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Taču ministrija uzsver, ka sistēmu nevar pilnībā pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti tādi nozīmīgāki likumi kā, piemēram, ceļu satiksmes, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.
Šeit jau atkal kārtējo reizi pāris neskaidrības. Pirmā – kas būtiski ir mainījies no iepriekšējām reizēm, kad tika lūgts atlikt Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu? Piemēram, 2019.gada 23.aprīlī?4 Otrā – mēģināju Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā sameklēt, kad tad bija izsludināts iepirkums APAS sistēmas izstrādē, kurš uzvarēja un kādi bija līguma izpildes termiņi. Tā arī paliku neziņā. Pārskatīju visus izsludinātos iepirkumus līdz 2016.gada vidum, bet par šo jautājumu tā arī neko neatradu.
Trešais – arguments, ka neveiktie grozījumi likumos traucē informācijas sistēmas izveidi un testēšanu, manuprāt, vispār ir pielīdzināms slimiem suņa murgiem. Grozījumi likumos tak pašiem jāizstrādā. Nākamais – jebkuras sistēmas pārbaudei testa vidē nav nepieciešams, lai attiecīgais regulējums jau būtu ieviests dzīvē, jo tad gan sanāktu, ka nonāktu haosā.
S.Ģirģena vadītā iestāde, cenšoties attaisnot savu neizdarību, tagad pilnībā ir sevi padarījusi par apsmieklu, jo no viņu teiktā izriet – APAS nevaram pabeigt, jo nav pieņemti grozījumi likumos, grozījumi likumos nevar stāties spēkā, jo nav palaista APAS.
J.Pūces vadītā iestāde vismaz nekāpa augstās matērijās, bet skandināja jau “nodrāztu” mantru. "Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā," raidījumam sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).5
Mani izbrīna tik viens: kamdēļ kāds J.Pūcem neuzdeva vienkāršu jautājumu – kādēļ tad neiesniedzāt ātrāk, lai spētu paveikt visu saskaņošanas procesu, kurš ir tieši tāds pats, kāds visos pārējos gadījumos, tā arī – esat vai neesat ministrs. Nosakiet termiņus vai, tiekoties ar saviem kolēģiem, paātriniet iekavējušos procesus. Njā, tā laikam domātu cilvēks, kurš vēlētos sasniegt rezultātu, bet J.Pūces uzmanība pēdējā laikā bijusi vērsta tikai uz apšaubāmas reformas slavināšanu, kuras rezultātus, tātad arī lietderīguma izvērtējumu, viņš politiķa amatā nesagaidīs. Tad jau noteikti būs attaisnojums – ja mani būtu pārvēlējuši vai atstājuši amatā – viss būtu pa smuko, ikkatram pašvaldības iedzīvotājam līdz viņu mājas slieksnim būtu bijis asfalts, personīgais sabiedriskais transports, pabalsti un visādi citādāki labumi.
Skarbais rezumē – daži ministri atkal nodemonstrējuši, ka netiek galā ar saviem amata pienākumiem. Spēj tik runāt par reformām, kuru rezultāti ir miglā tīti, bet nespēj izdarīt darbus, kuru rezultāti būtu redzami jau uzreiz. Turklāt – degošus darbus. Savukārt premjers kā mamma mēģina nogludināt visus asumus, lai tik nedrošais valdības kuģis nenoietu pa burbuli.
Protams, ka kritizēt valdību un ministrus ir viegli, bet beigās es uzdodu pavisam citu jautājumu – tauta, kur Jūs skatījāties, kad savēlējāt Saeimā visādus populistus?? Ar saukļiem „nost ar veco” aizmirsām paskatīties, ka tas saucamais jaunais vispār ir...
1 http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=16/Lp12
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos
4 https://lvportals.lv/norises/303709-administrativas-atbildibas-likuma-atliksanai-uz-gadu-nav-atbalsta-2019
5 https://jauns.lv/raksts/zinas/359998-peksnas-neskaidribas-plano-atlikt-administrativas-atbildibas-likuma-speka-stasanos
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
