Kā elektrības krīze var notikt arī pie mums, ja nesagatavojamies
Andris Kulbergs30.04.2025.
Komentāri (94)
Iesaki rakstu: 
Šiet būs detalizētāka analīze par Spānijas elektrības krīzi un par to, kā tas var 1:1 notikt arī pie mums, ja nesagatavojamies.
Šonedēļ Spānija pirmo reizi sasniedza 100% elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem SAULES un VĒJA parkiem – un pāris dienas vēlāk piedzīvoja milzīgu blackout.
Pieprasījums sekundēs sabruka no 26 GW uz 12 GW, frekvence kritās līdz 49.5 Hz. Visa valsts tumsā – arī Madride un Barselona.
Kāpēc tā ir problēma? Tāpēc, ka ne saules, ne vēja parki nesniedz tīklam inerci – tajos nav rotējošo masu (kādas ir TEC gāzes turbīnai, HES ūdens turbīnai, AES tvaika turbīnai), kas palīdz stabilizēt frekvenci. SES un VES darbojas ar invertoriem, kas tieši otrādi – samazina tīkla stabilitāti, ja nav paralēli klāt TEC, HES vai cita inerci nodrošinoša jauda.
Spānijā un Portugālē pēc galvenās līnijas starp Navarru un Pirenejiem (savienojums ar Franciju) avārijas slēgšanas ir radies aktīvās jaudas deficīts ~4 GW apmērā.
Tas izraisīja frekvences kritumu līdz 49,3 Hz (jābūt ir 55Hz) un Ibērijas pussalas automātisku atdalīšanos no Eiropas ENTSO-E tīkla.
Dienu iepriekš ENTSO-E brīdināja par “oranžo” apdraudējuma līmeni:
- plānveida 6 GW atomelektrostaciju remonts Francijā (Flamanvila-3, Katenoma-1),
- apturētas 3 GW ogļu spēkstaciju jaudas Vācijā,
- straujš elektroenerģijas rezervju samazinājums.
Krīzes cēloņi:
1) Sašaurinājums Francijā → Spānijā pārvades savienojumā
Pēc maigas, bet vējainas ziemas aprīļa sākuma karstums izžāvēja Pireneju hidroelektrostacijas. Imports no Francijas sasniedza rekordlielu 4 GW apjomu, taču tas bija atkarīgs no vienas elektrolīnijas - tās atteice izraisīja elektroapgādes pārtraukumu.
2) Ilgstoši atomelektrostaciju remontdarbi Francijā
EDF pagarināja Flamanville-3 kodolelektrostacijas darbības pārtraukumu par nedēļu, kā rezultātā kopumā tika pārtraukta atomelektrostaciju jauda 12 GW (⅕ no Francijas jaudām).
3) Tīkla investīciju kavēšanās
ACER joprojām izskata priekšlikumu sadalīt Vācijas tirgu piecās zonās, lai mazinātu sastrēgumus ziemeļu-dienvidu līnijās, taču lēmums vēl nav pieņemts.
4) ES atzītie sistēmiskie riski
Martā Eiropas Komisija ieteica, lai iedzīvotājiem būtu trīs dienu ūdens, pārtikas un elektrības banku krājumi – tas ir, viņi par šādiem scenārijiem zināja jau iepriekš.
„Sinhronie kompensatori" (milzīga rotējoša masa) ir efektīvs risinājums, kas momentāni iesaistās frekvences stabilizēšanā, kad frekvence ir virs 50Hz, ieslēdzas motora režīmā, patērējot elektrību no tīkla, iegriež rotējošo masu, kad zem 50 Hz ar savu rotējošo masu ģenerē elektrību, atdod to tīklā.
Siemens piegādātie "sinhronie kompensatori" Latvijai ir ar vērā ņemamu jaudu, bet diemžēl ar īslaicīgu spēju darboties vienā vai otrā virzienā.
Latvijai piegādātie spēj, ja nemaldos, spēj attīstīt ap 100 MW jaudu un darboties 20 sekundes.
Ko no tā varam mācīties Latvijā:
- BRELL loka atslēgšana un darbs energo “salas” režīmā nozīmē, ka mums pašiem ir jāuztur tīkla frekvence un stabilitāte. Mūsu ikdiena ir tāda, kāda Spānijā bija īpašā situācija blackout gadījumā.
Augstsprieguma tīkliem (AST) nepieciešamas būtiskas investīcijas, lai spētu operēt tīklu ar augstu VRE (vēja un saules ģenerācijas) īpatsvaru.
- Un Latvenergo TEC – jā, arī gāzes – loma pieaug, nevis samazinās. Tām ir rotējošā jauda un reakcijas ātrums, bez kura tīkls avārijas situācijā vienkārši sabruks (visi anti TEC un gāzes kliedzēji var paklusēt, ja nepārzina enerģētikas pamatus, ar vieniem pašiem VES un SES neizdzīvosi).
Kādi secinājumi:
- Jo vairāk būvēsim saules un vēja parkus, jo lielāka vajadzība pēc TEC gāzes jaudām, jo tikai ar tām varēs balansēt tīklu pēc pieprasījuma ilgstošā režīmā. Visas runas par TEC lomas mazināšanu ir klajš diletantisms un pat ļaunprātība. Jo vairāk saules un vēja, jo vairāk pretī vajag TEC rotējošās rezerves.
- Saules un vēja parkus nevar iedomāties attīstīt bez starpsavienojumiem (tādi pat nav ieplānoti Latvijas Enerģētikas stratēģijā 2050. Latvijai nav neviena starptautiskā elektrības starpsavienojuma (tikai ar EST un LIT) – redzam, kāda situācija radās Spānijā starpsavienojuma jaudas iztrūkuma dēļ!
- Mēs nevaram atteikties no TEC dēļ AER attīstības – tieši otrādi: TEC kļūst par garantu tam, ka AER var strādāt vispār.
- VES un SES parki nevar būt bez akumulācijas risinājumiem, tiem ir jābūt obligāti iekļautiem to izbūvē.
- Jāveic būtiski ieguldījumi AST tīklā, ja gribam vairāk saules un vēja enerģijas (šie izdevumi ir jāiekļauj SES un VES pašizmaksā, nevis otrādi - mērķtiecīgi jāslēpj), jo nedrīkst uzstādīt AER jaudas bez tīkla investīcijām un TEC, HES kā balansētājiem (rezerves jaudu uzturēšana, jo tos var ieslēgt, kad vēlies un kad vajag, nevis, kad pūš vējš vai spīd saule). Šo precīzi apraksta AST savā mājaslapā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
