Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiekami daudzi dokumenti un lēmumi vēl tiek slēpti, tā ka precīzi noteikt izcili labi atalgoto banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības – patieso atbildības pakāpi par Latvijas Krājbankas kraha „nogulēšanu” vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs precīzi iespējams. Toties faktiski visi punkti uz „i” ir salikti saistībā ar FKTK atbildību par iepriekšējo – Parex bankas krahu. Ņemot vērā, ka gan FKTK vadības snaušana pirms šī kraha, gan paustie meli, puspatiesības, taisnošanās un maldinošie argumenti pēc tā ir apmēram tādi paši kā pēc Latvijas Krājbankas kraha, Pietiek turpina publicēt būtiskākos fragmentus no apgādā Atēna iznākušās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, kura atklāja patieso FKTK nekompetences un neizlēmības līmeni, kas noveda pie šīs finanšu katastrofas. Šodien – trešā daļa.

Tā tik bija viena krāšņa makaronu karināšana uz sabiedrības ausīm, kas notika 2008. gada 8. oktobrī - piecas dienas pēc tam, kad, plašākai sabiedrībai, protams, nezinot, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pabeidza Parex bankas kreditēšanas procesa pārbaudi un, izsakoties pašas komisijas vārdiem, konstatēja „būtiskus trūkumus kreditēšanas procesā” un „trūkumus kredītriska vadības jomā”.

Šajā dienā pasaules ekonomiskās krīzes jautājumiem veltītajā TV raidījumā Kas notiek Latvijā? bija sapulcējusies vesela virkne pašmāju finanšu aprindu korifeju, kuri tad arī viens par otru pārliecinošāk stāstīja, kāpēc Latvija būs un paliks finansiālās stabilitātes cietoksnis.

„Latvijas finanšu sistēma, runājot tautas valodā, ir vienkārša kā saimniecības ziepes. Un paskaidrojot tā - visi šie tirgi [krīzes skartā Islande, Īrija] ir ārkārtīgi atkarīgi no ārējā tirgus finansējuma, tā saucamā naudas tirgus, mūsu bankas nav atkarīgas no tā naudas tirgus,” vēstīja komisijas vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis, vēl piebilstot, ka nekāds domino efekts „uz Latviju neveļas”.

„Mums ir vesela rinda priekšrocību, kuru šobrīd īstenībā nav mūsu pieredzējušajiem kolēģiem citās valstīs, tajā skaitā mums ir arī tāda priekšrocība, ka pēdējo 15 gadu laikā divas diezgan skarbās mācības, kas Latvijas valstij ir bijušas, ir devušas ārkārtīgi nopietnu stimulu precīzai un dziļi analītiskai banku uzraudzības sistēmai, kas [..] dod to iespēju mums justies pietiekami komfortabli salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, jā!” viņam piebalsoja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Bet visrunīgākais, apliecinot Latvijas finanšu sfēras stabilitāti, bija Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste: „Latvijā banku sistēma ir stabila, mēs neesam iesaistīti, neesam bijuši iesaistīti tādos darījumos, kas ir noveduši pie tā, kas šobrīd ir vērojams pasaules finanšu sistēmā, un jāsaka, ka, protams, tas jau arī ir iepriekš pausts, ka pilnīgi bez konsekvencēm nepaliksim, jebkurā gadījumā mums būs jārēķinās ar to, ka finansējums sadārdzināsies, visticamāk kreditēšana nepieaugs tik strauji kā iepriekš bija domāts, varbūt finansējums kļūs nedaudz mazāks, grūtāk pieejams, bet teiksim, tāda mēroga problēmas, kādas šobrīd mēs vērojam attīstītos rietumvalstu finanšu tirgos, mūs negaida!”

Un tas vēl nebija viss - Latvijas Bankas pārstāvis tik runāja un runāja: „Latvijā finanšu un banku sistēma ir diezgan vienkārša, un tie darījumi, kas te tiek veikti, tie ir tālu no tā, no tiem darījumiem, kas ir noveduši pie problēmām pasaulē! [..] Protams, jāskatās, kā situācija attīstīsies nākotnē, bet nu tas nenovedīs pie tādām sekām, kā tas šobrīd ir Eiropā, kad valstu vadītājiem ir jālauza galvas kā sadabūt finansējumu, notiek dažādi nacionalizācijas procesi, banku nacionalizācija un tādas lietas, nu, tas Latvijā nedraud!”

Ja godīgi, tad banku uzraugu pārstāvim šādu publisku paziņojumu izteikšanu nav ko pārmest, jo tāds viņam darbs - nekādā gadījumā nesēt paniku. („Ja FKTK būtu teikuši, ka bankai ir problēmas, ar to vienu skaņu vai pat mājienu banku iznīcinātu,” atzīst auditors Jānis Zelmenis.)

Savukārt gan par Latvijas Bankas, gan par Finanšu ministrijas pārstāvjiem visu izsaka viņu atbildes uz visnotaļ vienkāršu jautājumu - vai viņi tagad drusciņ nesarkst kaunā par savu tobrīdējo... jā, ko tad īsti? „Ja jūsu jautājums bija, vai valsts sekretārs uzskata, ka šis komentārs raidījumā Kas notiek Latvijā? bija kļūdains, tad atbilde ir - nē, Bičevska kungs tā neuzskata,” skan Finanšu ministrijas atbilde, savukārt U. Rutkaste skaidro: „Mans viedoklis jūsu citētajā raidījumā balstījās uz tobrīd pieejamo informāciju...”

Vēlāk informācija, kā zināms, mainījās. Saskaņā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča publisko apgalvojumu viņš - un tātad laikam arī citi bankas vadības pārstāvji - par Parex bankas problēmām uzzinājis ap 23. oktobri, bet Parex bankas vadītāji apgalvo, ka ar pirmajiem diplomātiski izteiktajiem palīdzības lūgumiem pie valdības vērsušies jau ap 10. oktobri.

Taču... banku uzraudzība nekādā veidā nebija šo iestāžu pienākums, tā ka to pārstāvju izrunāšanās var izraisīt ja nu vienīgi smīnu. Cita lieta - FKTK, kura pati deklarējusi, ka līdz ar likuma noteikto uzraudzības pamatfunkciju veikšanu tā vēloties būt „savā darbībā efektīvākā, elastīgākā un dinamiskākā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcija Ziemeļeiropas un Baltijas reģiona valstīs”.

Ja atmetam iracionālus apgalvojumus no sērijas „viņi atļāva tiem žīdiem visu izzagt!”, tad pēc būtības šiem Latvijas galvenajiem un vienīgajiem īstajiem banku uzraugiem tiek izvirzīti divi lieli pārmetumi.

Pirmais - viņi ļāvuši Parex bankas saimniekiem rīkoties atbilstīgi savas lielummānijas un alkatības diktātam un cerībai, ka iespēja īstermiņā iegūtus līdzekļus ieguldīt ilgtermiņā turpināsies vēl ilgi, pat nemēģinot kaut kā ierobežot „abu VK” kāri ārzemēs ņemt milzīgus sindicētos kredītus, lai iegūto naudu izvietotu dažādos, kā izrādījies, pietiekami šaubīgos pasākumos.

Otrais - FKTK pārāk vēlu un nepietiekami stingri reaģējusi uz Parex bankas problēmām gan iedīgļa, gan jau brieduma stadijā. Izsakoties iepriekšējā nodaļā pieminētā Parex bankas naudas skaitītāja vārdiem, „slinkumā palaidušies un izlaidušies bija, apjukuši bija, kad pamodās, nezināja ko un kā darīt. Premjeru [Ivaru Godmani], ja tas pats nejēdza, savlaicīgi nebrīdināja un neko sakarīgu neieteica, un tas pats ar Latvijas Banku - ja paši ko pamanīja un saprata, tad premjeram neko adekvātu neieteica un paši iniciatīvu neuzņēmās, drīzāk nolīda malā. Un premjers jau arī nebija tas cilvēks, kurš uzklausa viedokļus”...

Par ko mēs noteikti varam nešaubīties? Pirmām kārtām, par to, ka atšķirībā no 1995. gada, kad Einara Repšes un tā paša I. Rimšēviča vadītā Latvijas Banka Bankas Baltija krīzes rašanos un attīstību vienkārši nogulēja, jo bankas saimnieki viņiem aiz muguras ilgstoši darīja, kas vien ienāk prātā, mūsdienu Latvijā ar komercbanku uzraudzīšanu (uzsvērsim - uzraudzīšanu, kas nenozīmē ne regulēšanu, ne pārvaldīšanu) viss tiešām ir bijis labā kārtībā. Tas, ko bankas dara, ir ticis uzraudzīts - un Parex banka nav bijusi nekāds izņēmums.

Otrā pilnīgi drošā lieta - FKTK pastāvīgi ir bijis nesalīdzināmi vairāk informācijas nekā novērotājiem no malas. Kā atceramies, arī izglītotiem un saprātīgiem novērotājiem tās pilnīgi pietika, lai izlemtu, ka banka stāv nopietnu problēmu priekšā un savus miljonus no tās labāk pārcelt uz kādu drošāku vietu. FKTK, pēc visa spriežot, skaidri redzēja gan to, ka jau 2007. gadā banka faktiski strādāja ar zaudējumiem (ja būtu konservatīvi uzrādījusi savus ieguldījumus vērtspapīros, - taču izvēlējās tos iegrāmatot citādi), gan 2008. gada sākumā saskatāmās problēmas, par kurām finanšu aprindās sākās pirmās runas.

Tad nu jautājumi, uz kuriem jāsameklē pārliecinošas atbildes. Sāksim ar pirmo tēmu - tātad, vai FKTK 1) reāli būtu spējusi aizkavēt Parex bankas negausīgo aizņemšanos; 2) vai likumi tai to atļāva un uzlika par pienākumu; 3) vai tai pēc būtības bija pamats kaut ko tādu darīt? Galu galā - tas taču bija tas pats I. Godmanis, kurš vēl 2009. gada jūlijā publiski paziņoja, ka „atbildība būtu jāprasa no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušā vadītāja Ulda Cērpa, jo šī banku uzraudzības iestāde jau laikus nav cēlusi trauksmi par, viņaprāt, ārkārtīgi riskantajiem Parex bankas darījumiem, regulāri aizņemoties lielus naudas līdzekļus sindicēto kredītu veidā”.

Daži pašas FKTK apkopotie skaitļi: kopumā 2007. gadā Eiropā izsniegto (un attiecīgi saņemto) sindicēto kredītu apjoms bija apmēram 87 miljardi eiro, bet 2008. gadā - 64 miljardi eiro, no tiem Latvijas bankām kopā 2007. gadā bija 1,47 miljardi eiro, bet 2008. gadā - 0,49 miljardi eiro. Savukārt no šiem Latvijas kredītiem lauvas tiesa tiešām bija uz Parex bankas rēķina: 2007. gada jūnijā Parex banka paņēma 500 miljonus eiro lielu sindicēto aizdevumu, bet 2008. gada februārī - vēl 275 miljonu eiro aizdevumu.

Taču jāņem vērā, ka šie „ārkārtīgi riskantie darījumi” (I. Godmaņa vārdiem izsakoties) notika nevis paslepus, bet visu (arī paša I. Godmaņa) acu priekšā, ar tiem vēl V. Kargina stiliņā īpaši palepojoties. Tiesa, finanšu ministrs Atis Slakteris žurnālam Klubs vēlāk gan paziņoja: „Kad bija pirmās sarunas ar Karginu un Krasovicki, viņi teica, ka ne pirmo reizi esot pārkreditējušies, tā bija laikam septiņpadsmitā reize, kad sindicētos kredītus pārkreditēja. [..] Kad uzzināju, ka Parex bankas akcionāri aizņēmās īstermiņa līdzekļus, lai izsniegtu kredītus uz 25 gadiem, man acis iepletās.” (Vēlāk viņš gan precizē, ka acis iepletušās, ņemot vērā aizņēmumu apmērus un riskanto dabu.)

Un tobrīd neviens, pilnīgi un absolūti neviens banku vai ekonomikas eksperts pat neiepīkstējās par to, kādas problēmas var radīt situācija, kad šādas summas ir jāatdod, bet naudas īsti nepietiek. I. Rimšēvičs ir pat publiski izlielījies par centimetriem biezu publikāciju kaudzi, kurās viņš it kā brīdinot par gaidāmajām ekonomiskajām problēmām, bet arī šajā uzskaitījumā nav atrodams neviens, pilnīgi neviens vārds par iespējamām problēmām saistībā ar sindicētajiem kredītiem.

Latvijas banku un finanšu aprindās nebija neviena publiski sadzirdama cilvēka, kurš 2008. gada pirmajā pusē būtu skaļi pateicis, ka lētas naudas piedāvājums pasaules tirgū var arī beigties un tāpēc no sindicētajiem kredītiem vajag piesargāties. Un ne tāpēc, ka visi būtu bijuši ar visām ķeskām nopirkti. Absolūti valdošā noskaņa bija pilnīgi cita – lēto naudu vajag ņemt un ņemt, ja vien ir, kur to likt tālāk, respektīvi - ar to pelnīt. Parex bankas saimniekiem šāda pārliecība bija tāpat kā pilnas likumīgas tiesības šādus kredītus ņemt, un FKTK arī tagad gluži norāda:

„Līdzšinējā uzraudzības praksē nedz citās ES valstīs, nedz Latvijā bankām nav bijis jāinformē vai jālūdz atļauja uzraugam - FKTK, ja tās nolēmušas ņemt sindicēto kredītu. Jo sindicētie kredīti pēc būtības neatšķiras no cita veida līdzekļu piesaistīšanas bankai, kas, piemēram, ir arī citi kredīti, noguldījumi, obligāciju emisijas, hipotekāro ķīlu zīmju emisijas. Banku biznesa būtība ir līdzekļu piesaistīšana un kredītu izsniegšana, lai pelnītu. Ja bankai ir izsniegta licence līdzekļu (noguldījumu u. c.) piesaistīšanai, tad aizliegt ņemt sindicēto kredītu būtu tas pats, kas aizliegt pieņemt noguldījumus, kaut arī licence tam ir spēkā.”

Formāli banku uzraugiem ir pilnīga taisnība. Bet pēc būtības? Par to – jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

21

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

FotoAtsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par pienākumu sabiedrībai paust savu viedokli.
Lasīt visu...

15

Egils Borats

FotoAcīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt arvien dīvainākas lietas.
Lasīt visu...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...