Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiekami daudzi dokumenti un lēmumi vēl tiek slēpti, tā ka precīzi noteikt izcili labi atalgoto banku uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības – patieso atbildības pakāpi par Latvijas Krājbankas kraha „nogulēšanu” vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs precīzi iespējams. Toties faktiski visi punkti uz „i” ir salikti saistībā ar FKTK atbildību par iepriekšējo – Parex bankas krahu. Ņemot vērā, ka gan FKTK vadības snaušana pirms šī kraha, gan paustie meli, puspatiesības, taisnošanās un maldinošie argumenti pēc tā ir apmēram tādi paši kā pēc Latvijas Krājbankas kraha, Pietiek turpina publicēt būtiskākos fragmentus no apgādā Atēna iznākušās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, kura atklāja patieso FKTK nekompetences un neizlēmības līmeni, kas noveda pie šīs finanšu katastrofas. Šodien – septītā daļa.

Ielūkosimies FKTK oficiālajā informācijā: „18.08.2008.-03.10.2008. FKTK veica Parex bankas pārbaudi ar mērķi - izskatīt un novērtēt Parex bankas kreditēšanas procesu. Pārbaudē tika konstatēti būtiski trūkumi kreditēšanas procesā - mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē un pasliktinoties aizņēmēju maksātspējai, Parex banka nebija izveidojusi kredītportfeļa kvalitātei atbilstošu uzkrājumu apjomu (uzkrājumu iztrūkums 40 miljoni latu), kā arī tika konstatēti trūkumi kredītriska vadības jomā.”

Tātad - 3. oktobrī FKTK bija beigusi pārbaudi Parex bankā un konstatējusi, ka banka nav izveidojusi 40 miljonus latu lielus uzkrājumus. Šie uzkrājumi acīmredzami bija jāizveido līdz 2008. gada 30. jūnijam (ko faktiski atzīst arī FKTK padomes loceklis Jānis Placis), jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskats bankai ir jāsagatavo četrreiz gadā - par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī - un jāiesniedz FKTK līdz nākamā mēneša 15. datumam. Tieši šis pārskats tad arī ietver informāciju par izveidoto kredītu uzkrājumu kustību.

Taču... Parex bankas gada trešā ceturkšņa publiskajā pārskatā šādi 40 miljonu uzkrājumi netika uzrādīti, jo uz 30. septembri norādītais „Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts” bija nedaudz vairāk kā mīnus seši miljoni latu.

Kāpēc mēs varam būt par to tik droši? Tāpēc, ka, lai sasniegtu 3. ceturkšņa peļņas un zaudējumu pārskatā minētos sešus miljonus un šajā summā būtu iekļauti 40 miljonu papilduzkrājumi, uz 2007. gada 31. decembri izveidotais uzkrājumu atlikums būtu jāsamazina vismaz par nepilniem 34 miljoniem latu, taču, kā rāda Parex bankas gada pārskats, patiesībā 2007. gada beigās izveidoto uzkrājumu atlikums bija tikai 10,55 miljoni latu, - un nekādiem 40 miljoniem „vietas” te nebija.

Tomēr - kas ļoti būtiski - Parex bankas pienākums (un nevis brīvā gribēšana vai negribēšana) bija uzrādīt 2008. gada 3. ceturkšņa publiskajā pārskatā 40 miljonus latu lielo agrāk neuzrādīto uzkrājumu.

Kāpēc? Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanu stingri regulē FKTK padomes 2006. gada 15. septembra noteikumi Nr. 145 Banku publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi un FKTK padomes 2006. gada 24. februāra noteikumi Nr. 46 Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi.

Tie skaidri nosaka, ka „finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

Šie standarti savukārt tikpat skaidri nosaka - „finanšu pārskatiem patiesi jāuzrāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs”.

Arī attiecībā uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā un ceturkšņu pārskatos ietveramo informāciju viss noteikts pilnīgi precīzi, - un tikpat skaidri bija noteikts, ka uzkrāšanas princips un ceturkšņa pārskatu forma ir stingri ievērojami. Tāpat pilnīgi skaidri noteikts, ka pārskata sastādīšanā ir jāņem vērā visi zaudējumi, kuri kļuvuši zināmi pēc datuma, uz kuru tiek sastādīts pārskats, ja tas notiek līdz pārskata sastādīšanas (parakstīšanas) datumam.

Iztrūkstošie uzkrājumi Parex bankai bija jāiekļauj 3. ceturkšņa pārskatā nevis tāpēc, ka tie bija neparedzētie zaudējumi vai bija saistīti ar ārpusbilances posteņiem, bet gan tāpēc, ka tie viennozīmīgi bija izdevumi, kas attiecināmi uz 2008. gada pirmā pusgada periodu, kuri tika atklāti līdz 2008. gada 3. oktobrim - tātad pirms 3. ceturkšņa pārskata sastādīšanas datuma.

FKTK noteikumi un starptautiskie grāmatvedības standarti skaidri noteica, ka pārskatā bija gan jāņem „vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata ceturksnis noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem”, jāatspoguļo „ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu (ceturksni), neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips)”, bet, ja starp pārskata ceturkšņa beigām un „dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši bilances datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu”.

Papildus tam kredītu atlikumu novērtēšanu regulē FKTK apstiprinātie „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi”, no kuriem izriet, ka FKTK nebija un nevarēja būt likumīgu tiesību noteikt Parex bankai kādu pašu iedomātu termiņu milzīgo papildu uzkrājumu atspoguļošanai. Ar vārdu sakot, Parex bankas valde bija atbildīga par bankas gada 3. ceturkšņa pārskata pareizību, šajā pārskatā noteikti bija jāparādās 40 miljonu latu uzkrājumiem, bet FKTK nebija nekādu tiesību atļaut šos uzkrājumus neuzrādīt.

Un tas jau ir ļoti nopietni: mūsu acu priekšā ir apzināta un mērķtiecīga likumdošanas normu pārkāpšana ar skaidru mērķi - publiski uzrādīt nesalīdzināmi labākus Parex bankas finanšu datus, nekā tie bija patiesībā. Faktiski sanāk, ka bankas 2008. gada trešā ceturkšņa pārskata saturs tika viltots, un jautājums - vai bankas vadība to darīja patvaļīgi vai arī šādu pretlikumīgu atļauju tai deva FKTK pārstāvji (kam līdz ar to šajā kriminālnoziegumā būtu bijusi līdzdalībnieku, uzkūdītāju vai pat organizētāju loma).

Un tas nav viss. Atgriezīsimies pie FKTK oficiālā apskata: „14.10.2008. FKTK atļāva Parex bankai iekļaut 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 10 438 000 latu apmērā pirmā līmeņa kapitālā un iekļaut Parex bankas grupas 2008. gada pirmā pusgada revidēto peļņu 11 608 000 latu apmērā Parex bankas konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitālā. Šis lēmums liecina, ka Parex bankas kapitāla pietiekamības stāvoklis vēl 2008. gada oktobra vidū bija relatīvi stabils.”

Patiesībā šis lēmums rāda kaut ko pavisam citu - to, ka FKTK pārstāvji ar savu lēmumu neņēma vērā pašas FKTK 2007. gada 2. maijā pieņemto „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” prasības. Faktiski FKTK pārkāpa šos noteikumus un pieļāva faktiski neeksistējošas (ja būtu veikti nepieciešamie 40 miljonu latu uzkrājumi) peļņas iekļaušanu bankas kapitālā, - kaut tiešām grūti iedomāties, ka jebkurš finanšu jomas profesionālis, ja vien viņš neatrodas „abu VK” izmisīgajā situācijā, varētu akceptēt bankas peļņu, ja viņa rīcībā ir būtībā paša saražotā informācija par pārskatā neiekļautiem zaudējumiem.

Jau atkal - uz šo darbību tikpat labi attiecas kā Krimināllikuma 197. pants par nolaidību, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, tā Krimināllikuma 217. pants par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu (jo faktiski tika viltota publiski sniedzamā informācija par bankas pašu kapitālu).

Un šis nav nekāds nekaitīgs un formāls sīkums: pēc būtības, ja trešā ceturkšņa pārskatā būtu atspoguļoti minētie dati (kas skaidri parādīja, ka banka ir pamatīgi iepuvusi arī bez pasaules globālās krīzes palīdzības), ne mazums ļaužu, kuri, uzticoties mūsu banku uzraugiem, naudu Parex bankā atstāja, to, ļoti iespējams, vēl pirms naudas izņemšanas ierobežojumu uzlikšanas būtu pārcēluši uz kādu drošāku vietu. Nu, varbūt arī nebūtu, taču jebkurā gadījumā aprakstītie fakti tagad dod viņiem lielisku iespēju tiesas ceļā pieprasīt radušos zaudējumu kompensēšanu - kura, protams, jau atkal var notikt tikai uz Parex banku pārņēmušās valsts rēķina.

Pie tā tikai jāpiebilst, ka pati FKTK joprojām cilvēkus no malas faktiski uzskata... nu, spriediet paši, par ko. „FKTK nebija juridiska pamata 14.10.2008. neatļaut iekļaut 2008. g. 1. pusgada peļņu Parex bankas pašu kapitāla aprēķinā. Jāņem vērā arī tas fakts, ka Parex bankas oktobra pārbaudes rezultāti vēl nebija līdz galam apkopoti un juridiski noformēti. [..] Bez tam vēršam uzmanību, ka neatkarīgi no tā, deva vai nedeva FKTK atļauju Parex bankas kapitāla pietiekamības aprēķinā iekļaut pusgada peļņu, tīri tehniski rezultāts abos variantos būtu viens un tas pats,” - šādi skan FKTK padomes locekļa Jāņa Plača visā nopietnībā sniegtā atbilde uz jautājumu, uz kāda juridiskā pamata FKTK atļāva iekļaut bankas pusgada peļņu pašu kapitāla aprēķinā, bet neiekļāva tajā 40 miljonu latu nepieciešamos uzkrājumus. Tos pašus, par kuriem, kā liecina pašas FKTK dati, bija zināms jau krietni pirms un kuru iekļaušana automātiski parādītu bankas patiesos zaudējumus - nevis „sacerēto” peļņu...

Protams, FKTK ir arī sava loģika: uz ceturkšņa pārskatiem, lūk, nemaz neattiecoties gada pārskatu sastādīšanas noteikumi, un arī Starptautiskie grāmatvedības standarti nemaz nenosakot, ka bilances un peļņas/zaudējumu posteņu korekcijas par uzraudzības iestāžu noteiktajiem uzkrājumiem bankai būtu obligāti jāuzrāda ceturkšņa pārskatā (un tas nekas, ka gada un ceturkšņa atskaites tiek sagatavotas pēc vienādiem principiem saskaņā ar FKTK noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu, kas ir noteikts FKTK noteikumos par ceturkšņa pārskatiem). Pati banka nemaz neesot vērsusies FKTK ar prasību atļaut Parex bankai neiekļaut 2008. gada 3. ceturkšņa pārskatos pārbaudē aprēķināto papildus uzkrājumu uzrādīšanu, - līdz ar ko FKTK šādu atļauju neesot devusi. Savukārt gada pārskatā gan esot iekļaujams kapitāla pietiekamības aprēķins, un to banka tiešām izdarījusi.

Taču šī ļoti izskatās tikai un vienīgi pēc izlocīšanās no atbildības: faktiski „banku uzraugi” mēģina visu vainu novelt uz pašu Parex banku - „abi VK”, lūk, dīvainā kārtā nelūdza atļauju uzrādīt bankas reālos zaudējumus, un tad nu FKTK arī šādu atļauju nevarēja izsniegt... Tikmēr patiesība, pēc visa spriežot, ir nedaudz cita: vērīgie „banku uzraugi” nolaidības vai savdabīgas „pretimnākšanas” dēļ izvēlējās „nepamanīt” Parex bankai steidzami nepieciešamo 40 miljonu latu uzkrājumu izveidošanu, bet tagad mēģina aizbildināties, te jaucot ceturkšņa atskaites grafisko formu un tā sagatavošanas principus, te savdabīgi manipulējot ar starptautisko grāmatvedības standartu izpratni, te vienkārši piemirstot pašas FKTK noteikumus par aktīvu posteņu novērtēšanu, kas cita starpā paredz, ka FKTK bija jānosaka termiņš (ne ilgāks par 30 dienām) papildu uzkrājumu iegrāmatošanai. Ar vārdu sakot, atliek tikai aizdomāties, cik bieži „banku uzraugi” šādu „radošo grāmatvedību” viņu pārraudzītajā jomā pieļauj arī pēc Parex bankas kraha.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...