Kā FKTK un Latvijas valdība imitē mikrokreditēšanas jomas apkarošanu
Pietiek lasītājs25.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pastāstīšu, kā Latvijas finanšu tirgus regulators - Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas valdība nopūlas ar gadiem ilgi valdības stratēģijā noteikto mikrokreditēšanas jomas apkarošanu.
Mūsu valstī sen zināms fakts ir komunikācijas absolūta neesamība valdības resoru līmenī. Un šajā sakarā vēlētos īpaši izcelt voluntāro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nostāju un pozīciju attiecībā uz mikrokreditēšanas jomas netiešu darbības veicināšanu un vēl jo vairāk netiešu tās legalizāciju ar licencēšanas starpniecību un ieguldītāju šāda veida iedrošināšanu investēt uzkrātos naudas līdzekļus aizdevumiem atvasinātos finanšu instrumentos, kuri tālāk tiek izsniegti tieši mikrokreditēšanas kompānijām to pamatdarbības nodrošināšanai.
Vai nav savādi, kad tādām pūļa finansēšanas platformām kā TWINO, VIA INVEST vai MINTOS, kuras nodrošina starpniecības pakalpojumus, būtībā – ekosistēmu naudas līdzekļu, finansējuma piesaistīšanai un ieguldīšanai ātro kredītu/ patēriņa kredītu biznesā, - tiek izsniegtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences?
Vai komisijas vadība nav aizdomājusies par šo FinTech kaitniecisko ietekmi, ar kuras galaproduktu kā sērgu cīnās visas demokrātiskās sabiedrības, valdības, centrālās bankas, bremzējot šādu pakalpojumu sniedzēju aktivitātes un attīstību, kas ir noteikta pat valdību veidojošo partiju stratēģijās. Vai tas ir ētiski, profesionāli un adekvāti iedrošināt ieguldītājus investēt šādos galaproduktos, kas ir ātrie aizdevumi – patēriņa kredīti?
Nepārprotami var ilgi diskutēt par tehniskām mūsdienu risku izvērtēšanas inovācijām, kādas ir izstrādājuši P2P (peer to peer) pūļa finansēšanas platformu īpašnieki, un tomēr privāto ieguldītāju nostādīt baņķiera vai risku vadības speciālista jomā, izdarot izvēli par labu šādai investīcijai, nav samērīgi un tālredzīgi.
Skaļi mārketinga saukļi “Vadošais tirgus investīcijām aizdevumos - Investē aizdevumos un sāc pelnīt pasīvos ienākumus. Iegūsti tūkstošiem iespēju visā pasaulē, izmantojot mūsu aizdevumu tirgu”, “Pievienojies tūkstošiem investoru, kas saņem 12% peļņu”.
Salasoties šādus saukļus, jāatminas nesenā vēsture, kad 90. gadu banku krīzes plosītajā Latvijā savus uzkrājumus zaudēja katrs otrais valsts iedzīvotājs. Nespēju iztēloties šī profesionālā ieguldītāja tēlu – tā ekonomikas un riska vadības zināšanu līmeni, izpratni par procesiem, kas ietekmē šo saistību cenu un vērtību utml., un te runa nemaz nav par to, vai klients saprot, ka augsti procenti ir augsts riska līmenis, bet par to, cik profesionāli šāds ieguldītājs spēs uztvert, saprast un, galvenais, pieņemt atbilstošu lēmumu par investīciju veikšanu vai atturēšanos no tās.
Zināmā mērā pat veidojas unikāla parādība, kurā satiekas – no vienas puses to aizņēmēju finanšu ne-pratība (precīzāk, zemais izglītības līmenis), kuri izmanto mikrokredītu kompāniju pakalpojumus, un, no otras puses, tikpat zems aizdevēju finanšu ne-pratības līmenis. Kurš uzņemas politisko atbildību par šādu darbības veidu licencēšanu, un cik tas ir sankcionēti – saskaņoti ar valdību un citiem resoriem?
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
