Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju pietiek.com portālā publicētos raktus par iekšlietu ministra padomnieka, bijušā Delnas jurista Jāņa Veides bīdīšanu, neievērojot nekādas likuma prasības un tamlīdzīgi, uz Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora posteni. Patiesībā stāsts pat ir mazliet garāks.
Pirmais konkurss uz NVA Personāla nodaļas (parasti publiski pieminēta kā HR) vadītāja amatu tika izsludināts jau 2020.gada rudenī. Pēdējā kārtā izgāja divi spēcīgi kandidāti - viens darba tiesību jurists ar lielu pieredzi arī personāla vadībā un bijusī Tiesu administrācijas un Labklājības ministrijas HR departamenta vadītāja.
Uzvarēja viņa, taču paspēja nostrādāt NVA tikai divas nedēļas un pārējiem NVA darbiniekiem nesaprotamu iemeslu dēļ tika atlaista pārbaudes laikā. Tad jau parādījās baumas par J. Veides iebīdīšanu vispirms NVA HR nodaļas vadītāja amatā un tad direktora amatā.
2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja. Bet, tā kā iekšlietu ministram amatā bija jāiestumj J. Veide, tad konkurss formāli beidzās bez rezultāta, jo J. Veide objektīvi bija vājāks par to juristu.
Tagad, kā jau publiski informēts, ir izsludināts trešais konkurss, kurš tiks noslēgts šotrešdien. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais VDD un KNAB darbinieks Raimonds Dūcis, kuram bija uzdots "izēst" atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Veidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Ģirģena vadībā.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
