Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju pietiek.com portālā publicētos raktus par iekšlietu ministra padomnieka, bijušā Delnas jurista Jāņa Veides bīdīšanu, neievērojot nekādas likuma prasības un tamlīdzīgi, uz Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora posteni. Patiesībā stāsts pat ir mazliet garāks.
Pirmais konkurss uz NVA Personāla nodaļas (parasti publiski pieminēta kā HR) vadītāja amatu tika izsludināts jau 2020.gada rudenī. Pēdējā kārtā izgāja divi spēcīgi kandidāti - viens darba tiesību jurists ar lielu pieredzi arī personāla vadībā un bijusī Tiesu administrācijas un Labklājības ministrijas HR departamenta vadītāja.
Uzvarēja viņa, taču paspēja nostrādāt NVA tikai divas nedēļas un pārējiem NVA darbiniekiem nesaprotamu iemeslu dēļ tika atlaista pārbaudes laikā. Tad jau parādījās baumas par J. Veides iebīdīšanu vispirms NVA HR nodaļas vadītāja amatā un tad direktora amatā.
2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja. Bet, tā kā iekšlietu ministram amatā bija jāiestumj J. Veide, tad konkurss formāli beidzās bez rezultāta, jo J. Veide objektīvi bija vājāks par to juristu.
Tagad, kā jau publiski informēts, ir izsludināts trešais konkurss, kurš tiks noslēgts šotrešdien. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais VDD un KNAB darbinieks Raimonds Dūcis, kuram bija uzdots "izēst" atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Veidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Ģirģena vadībā.
Seko mums 
Reizēm, lai ieraudzītu kopainu, ir jāpakāpjas soli atpakaļ. 1989. gada 29. jūnijā ASV Kongresa debatēs parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers, vēloties piesaistīt klātesošo uzmanību geju un lesbiešu tiesību aizstāvju mērķiem, nolasīja izdevumā "Gay Community News" 1987. gada februārī publicēto Maikla Svifta ievadrakstu "Geju revolucionārs". Citēšu dažus tā fragmentus: 
Zinātnes pasauli ir pāršalkusi jauna sensācija. Starptautiska zinātnieku grupa ir nosūtījusi prominentajam žurnālam „Lancet” atklātu vēstuli, kurā apvaino Krievijas vakcīnas Sputņik V izstrādātājus efektivitātes datu falsificēšanā un vispārējā zinātniskās izstrādes procesa caurskatāmības trūkumā.
Nesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Sastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
