Iesaki rakstu: 
Katrs Latvijas uzņēmējs vismaz reizi dzīvē ir sastapies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditiem, tādēļ labi zina, ka praksē tas nozīmē, ka tiks veikts uzrēķins. Lai cik skaistos vārdos VID arī neietērptu savus cēlos mērķus, daudziem radies iespaids, ka auditi tiek veikti tikai tamdēļ, lai VID varētu izdomāt iemeslu un summu, ko uzņēmējs ir parādā valstij. Šai sakarā nesen nosapņoju sapni, kura caurcaurēm realitātei neatbilstošo saturu vēlos pastāstīt.
Pēc nelabvēlīga audita lēmuma saņemšanas uzņēmējam ir tiesības šo audita lēmumu pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram. Tā kā līdz šim tas automātiski nozīmēja nelabvēlīgā lēmuma atstāšanu spēkā, Latvijas tiesas tika pārpludinātas ar tūkstošiem iesniegumu tos atcelt. Savukārt, tā kā Latvijas tiesas ir slavenas ar gadiem ilgām tiesvedībām, tikai neatlaidīgākie uzņēmēji turpināja cīnīties visās tiesu instancēs, bieži arī svinot uzvaras.
Daļa uzņēmēju, pēc dabas būdami pragmatiski ļaudis, ir meklējuši izdevīgākus veidus samazināt šos garantētos izdevumus. Tādēļ katru reizi, kad šāds uzņēmējs saņem ziņu, ka viņa uzņēmumā tiks veikts VID audits, sākas ne tikai grāmatvedības dokumentu kārtošana, bet arī visu paziņu apzvanīšana, lai atrastu veidu, kā tikt ārā no šīs situācijas ar vismazākajiem laika un naudas zaudējumiem.
Gadu gaitā ir sakrājies ne mazums stāstu par veidiem un cilvēkiem, kas palīdz "sakārtot lietas" VID. Tomēr visi atzīst, ka pēdējos gados kļuva arvien grūtāk nokārtot labvēlīgus audita lēmumus.
Situācija mainījās pēc tam, kad VID vadībā nokļuva Ieva Jaunzeme. Pateicoties tam, ka viņa neiedziļinās dokumentos un pārstājusi tikties ar uzņēmējiem, pavisam drīz tika atjaunota iespēja auditu jomā izdarīt praktiski jebko.
Visnaskāk šo situāciju izmantoja tobrīdējā Nodokļu kontroles pārvaldes (NKP) vadītāja Sandra Kārkliņa-Ādmine. Viņa ieviesa savdabīgu biznesa modeli, piedāvājot ne tikai nopirkt labvēlīgus audita lēmumus, bet arī tādu pakalpojumu kā VID auditu uzsūtīšana biznesa konkurentiem. Tad naudu varēja saņemt ne tikai no "pasūtītāja", bet arī no "upura", kuram audita laikā tika piedāvāta iespēja par "taisnīgu" samaksu iegūt labvēlīgāku lēmumu. Atbalstu šajās shēmās viņai sniedza un klientus piegādāja viņas "lietu kārtotājs" Juris Jurašs, kurš S.Kārkliņu-Ādmini tur "uz āķa" jau no tiem laikiem, kad pats strādāja KNAB un bija apkopojis informāciju par viņas nedarbiem. (Atkārtoju – viss līdzšinējais un arī turpmākais ir tikai sapņa saturs.)
Kad finanšu ministra padomniekam Kasparam Čerņeckim, kuram riebjas gan J.Juraša nelietīgums, gan S.Kārkliņas-Ādmines pērkamība, izdevās beidzot aizrotēt S.Kārkliņu-Ādmini uz Muitas pārvaldi, viņas vietā stājās K.Čerņecka bijusī mīļākā un bijusī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (NPPP) vadītāja Santa Garanča, kura kļuva gan par NKP, gan par NPPP vadītāju.
S.Garančai ir daudz trūkumu, bet Latvijas nodokļu maksātājus visvairāk ietekmē viņas izlolotais meistarstiķis - viņa izdomāja, ka uzlikt inkasso uzņēmēju naudas līdzekļiem, kustamajai un nekustamajai mantai var labu laiku, pirms tiek pabeigts audits. Par pamatu var kalpot vienkārši aprēķins, kāds varētu būt uzrēķins. Tas nekas, ka dažreiz tiek pārkāpti likumi un dažreiz šāda rīcība vienkārši paralizē kāda uzņēmuma saimniecisko darbību - uz papīra skaitās, ka S.Garanča veic apbrīnojami produktīvu darbu.
Tā kā VID vadītāju I.Jaunzemi interesē tikai tas, vai viņas padotie nodrošina, ka "uz papīra" tiek izpildīts nodokļu ieņēmumu plāns, viņa piekrita apstiprināt S.Garnaču jaunajā amatā, pie reizes arī notēlojot, ka izdara K.Čerņeckim pakalpojumu.
Bet, atgriežoties pie labvēlīgu audita lēmumu iegādes iespējām, gadījumā, ja kādam uzņēmējam neizdevās nopirkt S.Kārkliņas-Ādmines labvēlību audita veikšanas laikā un S.Garanča, uzmanīga būdama, kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrita atcelt uzņēmēja līdzekļiem uzlikto inkasso, pastāv vēl viena iespēja - VID Juridiskā pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde (JPSIP), kuras vadītāja Inga Brutāne atbild par to, kuri pārsūdzētie audita lēmumi nonāks uz VID ģenerāldirektores galda kā atcelti pilnībā, atcelti daļēji vai atstāti spēkā.
Tā kā visi zina, ka VID vadītāja I.Jaunzeme nelasa lielāko daļu parakstīšanai sagatavoto lēmumu, I.Brutānei ir liela vara izlemt, kuri lēmumi ir jāatceļ vai jāatstāj spēkā. VID darbinieku vidū jau sen klīst nostāsti par savādajām oficiālā VID viedokļa maiņām audita veikšanas, parādu piedziņas un lēmumu pārsūdzību laikā. Neviens tikai vēl nav sapratis, vai S.Kārkliņa-Ādmine, S.Garanča un I.Brutāne strādā kopā vai katra izvērš neatkarīgu darbību. Vienīgais kopīgais viņām visām ir spēja savus lēmumus paslēpt zem VID vārda.
Bet mūžam smejošā I.Jaunzeme, kura strādā tikai tad, kad jāpiesedz sava aizmugure vai kad jāpalīdz savam radiniekam vai A/Par vadības cilvēkiem, savā (ne)vainīgumā joprojām nesaprot, ka viņai būs par to visu jāatbild.
Tāds, lūk, man bija sapnis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
