Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kur jūs esat strādājis, kāda ir jūsu iepriekšējā pieredze, kādas valodas jūs zināt? Vai jūs varat iedomāties darbavietu, kurā jūs pieņems, nezinot neko no šī, par potenciālu darbinieku? Kurā darbavietā nekas no šī neinteresētu darba devēju, un jūs pieņemtu darbā bez neviena jautājuma? Ir tādas darbavietas un ir tādi darba devēji. Darbavietu sauc Latvijas Republikas Saeima un Ministru kabinets, darba devējus – Latvijas pilsoņu kopums.

Ja jūs gribētu kļūt par apsargu lielveikalā, par frizieri vai medmāsu, kaut vai par nūjošanas instruktoru, visur jums prasīs – kāda ir jūsu pieredze, izglītība, sertifikāti, kādas valodas protat un uzdos virkni citu jautājumu. Un te es runāju par darbiem ar salīdzinoši nelielu atbildību. Amatos ar lielāku atbildību un attiecīgi atalgojumu vispār pretendentiem nereti jāiziet mēnešiem gara atlases procedūra. Taču, lai Latvijā kļūtu par ministru vai deputātu, gan nav vajadzīgs nekas. CV, kurus kandidāti iesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā, ir vairāk nekā nožēlojami.

Izglītība vai nu vidējā vai augstākā, pašreizējā darbavieta, nez kāpēc pilsonība, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo citu valstu pilsoņi tāpat nevar kandidēt, tad pilsēta, kurā kandidāts dzīvo, kā arī īpašumā esošais nekustamais īpašums un transportlīdzekļi, proti, vienīgā kripata kaut cik, kaut ko reāli nozīmējošas informācijas (esošām amatpersonām arī uzkrājumi).

No šiem oficiāli iesniegtajiem CV ne tikai nav iespējams iegūt nekādu priekšstatu par kandidātu. Piemēram no labklājības ministres CV mēs uzzinām, ka viņa ir ķīmiķe un finanšu vadītājs SIA Monēta. Kas ir finanšu vadītāja, to mēs saprotam tikai tagad – proti, aplokšņu algu izvadātāja darbiniekiem.

Taču viņas CV, ņemot vērā, ka tajā nekas nav jānorāda, izskatās teju vai labi – augstākā izglītība ir, no amata nosaukuma var padomāt, ka dzīvē bez savas ķīmiķes profesijas (CV nav ziņu, vai viņa jebkad tajā strādājusi) viņa ir apguvusi arī finanses un grāmatvedību. Lieliski – der par deputātu un ministru. (Ramona Petraviča apvieno abus amatus, lai, viņai noliekot mandātu, Saeimā neiekļūtu kāds Artusam Kaimiņam nepaklausīgs deputāts).

Reālā dzīvē Ramona Petraviča neizturētu konkursu un nevarētu dabūt pat otrā vai trešā līmeņa darbu valsts pārvaldē. Viņa nekad nekļūtu ne tikai par valsts sekretāra vietnieci, par departamenta vadītāju un arī par departamenta vadītāja vietnieci. Nē – bet tagad viņa viņus visus vada. Vai tas ir normāli?

Bet tas vēl ir nieks. Iekšlietu ministrs Latvijā ir cilvēks, kurš, kandidējot vēlēšanās, iesniedza šādu CV: “Bakalaura grāds tiesību zinātnēs, individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Īpašumā dzīvoklis Rīgā, būve Saulkrastu novadā, 2004. gada motocikls Kawasaki, 2013. gada automašīna BMW. ” Viss. Ar šo pietika, lai kļūtu par ministru.

Es nezinu – iespējams, Ģirģena kungs ir izcils jurists, es to tiešām nezinu un tāpēc neizslēdzu – iespējams, viņam ir pieredze sarežģītu tiesību jautājumu risināšanā, iespējams. Es to saku bez ironijas, bet gribētu to zināt. Jo, iespējams, tikpat labi iespējams ir arī tas, ka viņš neko vairāk par laulību šķiršanas lietām nav kārtojis. Iespējams, individuāli praktizējošs viņš ir tāpēc, ka neviens lielais advokātu birojs tādu viduvējību ar Turības bakalaura izglītību darbā neņem vai arī ir izmetuši kā nespējnieku.

Īsāk sakot – ja jau reiz mēs dzīvojam valstī, kurā lielai sabiedrības daļai šķiet, ka jebkurš var būt ministrs, jebkurš var vadīt un pārstāvēt valsti, varbūt vismaz likumā būtu jānosaka nedaudz plašāks informācijas apjoms, ko par savu dzīves gājumu jāsniedz topošajiem kandidātiem.

Iesniegtajiem CV būtu jābūt tādiem, lai būtu redzams, kāda ir šo cilvēku reālā pieredze menedžmentā, cik lielus kolektīvus viņi ir vadījuši, vai tie strādājuši ar peļņu, cik viņu uzņēmumi viņu vadībā nomaksājuši sociālos un darbaspēka nodokļos uz vienu strādājošo, kādas valodas un cik labi viņi zina, vai viņiem ir publikācijas, patenti, grāmatas, zinātniskie grādi, apbalvojumi. Proti, prasītajam CV ir jābūt tādam, kas vismaz teorētiski vēlētājiem dotu iespēju veidot meritokrātisku sabiedrību, vismaz teorētiski ļautu atšķirt viduvējību no izcilības.

Šobrīd tā nav. No Ģirģena CV jūs nesapratīsit neko. Viņš var būt izcils, lai arī tikai ar Turības bakalauru un 2013. gada BMW, un viņš var būt nepietiekami izglītots, no visurienes izmests, nekam nederīga viduvējība. Arī ekonomikas ministra CV ir līdzīgs, lai arī tam vismaz ir maģistra grāds.

Tāpat ir jānovērš neloģiskā nevienlīdzība, ka jau esošajām amatpersonām CVK mājaslapā ir norādīti uzkrājumi skaidrā un bezskaidrā naudā, turpretī jaunpienācējiem nav.

Pati nepieciešamība pēc izvērsta CV, kandidējot vēlēšanās, gan vēlētājiem, gan deputātiem signalizētu par pieredzes, izglītības un iepriekšējo sasniegumu nozīmīgumu. Mums nevajadzētu pieļaut, ka nostiprinās tendence pieņemt, ka šiem faktoriem nav nozīmes, ka “valsti var vadīt katra ķēkša”, kā reiz izmeta Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Nē, nevar, un mēs noteikti negribam, lai varētu.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

146
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...