Iesaki rakstu: 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets.
Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.
Šī iemesla dēļ esam gana pētījuši Konkurences likumu, kā arī ar interesi sekojam tam, kā par KP "vadītāju" kļuva Kārlis Piģēns, jo Konkurences likumā nav noteikts, kurš un kādā kārtībā izvēlas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ šo amatu ir atstājis.
Tomēr otrdien, kad Ministru kabinets lēma par Jura Gaiķa atbrīvošanu no amata ar aktuālu datumu, tā arī nesaklausīju nedz to, kurš būs priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, nedz arī to, kurš viņu šajā amatā iecels. Tas ir, nevienu viņa amatā neiecēla tie ministri, kas tik svinīgi viņu atcēla.
Tikai brīdī, kad KP darba laiks jau bija beidzies (aptuveni plkst. 17), tās mājaslapā parādījās paziņojums, ka priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs būs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Bet arī šajā paziņojumā nebija neviena vārda par to, kurš un kādēļ viņu iecēlis šajā statusā.
Un šeit ir skaistākā stāsta daļa. Izrādās, Kārli Piģēnu par iestādes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju īsi pirms amata pamešanas ir iecēlis pats Juris Gaiķis. Tomēr Konkurences likums nosaka, ka padomes priekšsēdētājs pilnvaro citu padomes locekli pildīt priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja “slimības vai prombūtnes laikā”. Gaiķa aiziešana no amata, lai sāktu strādāt citur, neatbilst nevienam no šiem gadījumiem. Ironiski raugoties, konstantais iestādes darbs attālināti varētu tikt uzskatīts par "prombūtni", bet no šādas perspektīvas raugoties Gaiķis ir "prombūtnē" pēdējos trīs gadus.
KP priekšsēdētāja pilnvaras un neatkarība ir patiešām nozīmīgas. Tieši tāpēc, saskaņā ar likumu, KP priekšsēdētāju pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets. Šis process parasti aizņem aptuveni deviņus mēnešus. Tātad Juris Gaiķis ir faktiski iecēlis jaunu KP priekšsēdētāju uz aptuveni deviņiem mēnešiem, šo lēmumu pamatojot ar savu “slimību vai prombūtni” un Gaiķim sevi pašpasludinot par Ministru kabinetu.
Šķiet, ka šajā gadījumā Gaiķis tomēr ir rīkojies pretēji likumam, jo viņam nav tiesību, aizejot no amata, iecelt savā vietā jaunu priekšsēdētāju, pat ja tas tiek darīts tikai līdz laikam, kad konkursa kārtībā tiks atrasts īstais priekšsēdētājs. Ja reiz KP vadītāju amatā pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, tad arī šajā gadījumā priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju bija jāapstiprina Ministru kabinetam vai vismaz ekonomikas ministram. To saka likums un elementāra loģika par lietu kārtību, ko nevar ignorēt pat Latvijas izkurtusī ierēdniecība.
Nobeigumā piedāvāju pāris secinājumu un retorisku vaicājumu kokteili. Kādu iekšēju vai ārēju stimulu vadīts Gaiķis ņēma uz sevi risku tomēr iecelt iestādes vadītāju? Ministra Valaiņa apspēlēšana šobrīd ir acīmredzama. Taču paliek jautājums, vai par šādu iecelšanu amatā zināja premjere Evika Siliņa?
Ja politiskās aizkulisēs ilgstoši nav nekāds noslēpums, ka KP joprojām klīst Juraša un Bordāna rēgs, tad kā skaidrot to, ka Gaiķa ieceltais vadītājs kuluāros saistīts ar politikas mēslainē esošiem šobrīd partijas "Latvijas Attīstībai" biedriem? Kāds darījums un kur ir noticis, un kurš faktiski pārvaldīs un kontrolēs vienu no ietekmīgākajām iestādēm valstī? Vērosim politiķu refleksijas uz šo farsu un pētīšanās vērta arī jaunieceltā KP "vadītāja" personiskie kontakti, kā arī laiks un politiskā konjuktūra, kad viņš parādījās KP. Bet tas ir atsevišķa stāsta vērts.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
