Iesaki rakstu: 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets.
Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.
Šī iemesla dēļ esam gana pētījuši Konkurences likumu, kā arī ar interesi sekojam tam, kā par KP "vadītāju" kļuva Kārlis Piģēns, jo Konkurences likumā nav noteikts, kurš un kādā kārtībā izvēlas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ šo amatu ir atstājis.
Tomēr otrdien, kad Ministru kabinets lēma par Jura Gaiķa atbrīvošanu no amata ar aktuālu datumu, tā arī nesaklausīju nedz to, kurš būs priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, nedz arī to, kurš viņu šajā amatā iecels. Tas ir, nevienu viņa amatā neiecēla tie ministri, kas tik svinīgi viņu atcēla.
Tikai brīdī, kad KP darba laiks jau bija beidzies (aptuveni plkst. 17), tās mājaslapā parādījās paziņojums, ka priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs būs padomes loceklis Kārlis Piģēns. Bet arī šajā paziņojumā nebija neviena vārda par to, kurš un kādēļ viņu iecēlis šajā statusā.
Un šeit ir skaistākā stāsta daļa. Izrādās, Kārli Piģēnu par iestādes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju īsi pirms amata pamešanas ir iecēlis pats Juris Gaiķis. Tomēr Konkurences likums nosaka, ka padomes priekšsēdētājs pilnvaro citu padomes locekli pildīt priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja “slimības vai prombūtnes laikā”. Gaiķa aiziešana no amata, lai sāktu strādāt citur, neatbilst nevienam no šiem gadījumiem. Ironiski raugoties, konstantais iestādes darbs attālināti varētu tikt uzskatīts par "prombūtni", bet no šādas perspektīvas raugoties Gaiķis ir "prombūtnē" pēdējos trīs gadus.
KP priekšsēdētāja pilnvaras un neatkarība ir patiešām nozīmīgas. Tieši tāpēc, saskaņā ar likumu, KP priekšsēdētāju pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets. Šis process parasti aizņem aptuveni deviņus mēnešus. Tātad Juris Gaiķis ir faktiski iecēlis jaunu KP priekšsēdētāju uz aptuveni deviņiem mēnešiem, šo lēmumu pamatojot ar savu “slimību vai prombūtni” un Gaiķim sevi pašpasludinot par Ministru kabinetu.
Šķiet, ka šajā gadījumā Gaiķis tomēr ir rīkojies pretēji likumam, jo viņam nav tiesību, aizejot no amata, iecelt savā vietā jaunu priekšsēdētāju, pat ja tas tiek darīts tikai līdz laikam, kad konkursa kārtībā tiks atrasts īstais priekšsēdētājs. Ja reiz KP vadītāju amatā pēc atklāta konkursa un ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, tad arī šajā gadījumā priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju bija jāapstiprina Ministru kabinetam vai vismaz ekonomikas ministram. To saka likums un elementāra loģika par lietu kārtību, ko nevar ignorēt pat Latvijas izkurtusī ierēdniecība.
Nobeigumā piedāvāju pāris secinājumu un retorisku vaicājumu kokteili. Kādu iekšēju vai ārēju stimulu vadīts Gaiķis ņēma uz sevi risku tomēr iecelt iestādes vadītāju? Ministra Valaiņa apspēlēšana šobrīd ir acīmredzama. Taču paliek jautājums, vai par šādu iecelšanu amatā zināja premjere Evika Siliņa?
Ja politiskās aizkulisēs ilgstoši nav nekāds noslēpums, ka KP joprojām klīst Juraša un Bordāna rēgs, tad kā skaidrot to, ka Gaiķa ieceltais vadītājs kuluāros saistīts ar politikas mēslainē esošiem šobrīd partijas "Latvijas Attīstībai" biedriem? Kāds darījums un kur ir noticis, un kurš faktiski pārvaldīs un kontrolēs vienu no ietekmīgākajām iestādēm valstī? Vērosim politiķu refleksijas uz šo farsu un pētīšanās vērta arī jaunieceltā KP "vadītāja" personiskie kontakti, kā arī laiks un politiskā konjuktūra, kad viņš parādījās KP. Bet tas ir atsevišķa stāsta vērts.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
