Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka uzdot šādu jautājumu ir lieki. Lielākoties ir zināms, ka Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) nodarbojas ar Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un naudas izlietojuma uzraudzību, lai viss notiktu godīgi, taisnīgi, caurspīdīgi, bez mazākās korupcijas aizdomu ēnas un bez interešu konfliktiem. Tomēr – vai tā ir?
Minēšu dažus faktus, kas ļaus katram izdarīt secinājumus pašam.
Tālajā 2017.gadā Sējas novada pašvaldība piesaistīja ES finansējumu Lojas kultūras centra rekonstrukcijai, paredzot, ka tieši uz Latvijas simtgadi ēka būs gatava un tajā svētkus varēs svinēt pagasta iedzīvotāji un viesi.
Tā kā projektu rakstīšana ES finansētajiem projektiem nav no vienkāršajiem un katra sīkākā neprecīzā detaļa var kalpot par iemeslu tam, lai projektu noraidītu, tika piesaistīti profesionāli ES projektu konsultanti, kas cita starpā izstrādāja arī iepirkuma procedūras dokumentāciju. Par projekta izstrādātāju kļuva ar uzņēmēju Mārtiņu Daukštu saistīta firma “Enter Baltic”, bet nolikums beigu beigās izrādījās īpaši piemērots un pielāgots vienai konkrētai firmai – ar šo pašu Daukštu saistītajai “DGS”.
Kas liecina par to, ka Daukštam, lai arī viņš nav nedz oficiāls “DGS” īpašnieks, ne deklarējies kā patiesais labuma guvējs, ir saistība ar “DGS”? Pirmām kārtām jau tas, ka viņa kabinets atrodas nekur citur kā tieši “DGS” birojā. Turklāt no grāmatvedības dokumentiem redzams, ka Daukštam piederošās firmas regulāri veikušas aizdevumus gan pašai “DGS”, gan “DGS” īpašniecei SIA “Zenon Kapitāls”. Turklāt naudas aizdošana un atdošana starp šīm firmām (Daukštam pieder arī SIA “EB fondi”) notikusi ar neizskaidrojamu regularitāti.
Kultūras centra remontdarbi nav beigušies vēl šobaltdien, lai gan “DGS” ne tikai līgumā apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada 18.novembrim, bet arī, kad bija skaidrs, ka laikā darbi nebeigsies, solīja to paveikt līdz 2019.gada 1.jūlijam. Taču nekā.
Lai gan parasti šāda darbu kavēšanās būtu automātiski novedusi pie tā, ka CFLA lauž līgumu par projekta finansēšanu vai samazina finansējuma apmēru, tomēr šoreiz tā nenotika. Un tikai tad, kad “DGS” ar kaunu tika padzīts no projekta, CFLA kaut kā reaģēja, līdz tam bez ierunām saskaņojot visu, ko vien būvnieks un konsultants lika priekšā.
Tiem, kas saskārušies ar principiālo ES naudas izlietojuma uzraudzītāju CFLA, droši vien šāda institūcijas rīcība šķiet aizdomīga.
Tomēr te derēs neliela atkāpe.
Līdz apmēram 2017.gada beigām, 2018.gada sākumam SIA “Enter Baltic” birojs atradās Ausekļa ielā 14-10, Rīgā. Šajā adresē strādāja Daukšts un citi biroja darbinieki. Uz šo biroju tika aicināti klienti, sadarbības partneri, ārpakalpojuma darbinieki u.c.
07.03.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.135 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 18.04.2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
22.08.2017. tika izdoti MK noteikumi Nr.495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietēji AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Iesniegšanas termiņš programmā sākās 01.11. 2017., ar pagarinājumu beidzās 01.02.2018.
Daukšts visiem klāstīja, ka esot piedalījies šo MK noteikumu izstrādāšanā.
Vienlaikus ar MK noteikumu Nr.135 parādīšanos vai, iespējams, vēl pirms tam “Enter Baltic” birojā sāka parādīties cilvēki, ar kuriem Daukšts veica pārrunas un kuriem tika piedāvāts darbs CFLA. Daukšts biroja darbiniekiem lūdz ieteikt “labus” kadrus darbam CFLA. Daukštam esot precīzi zināmi CFLA darbinieku atlases testu jautājumi un viņš palīdzēšot sagatavoties testam un atlasei, lai saņemt darbu CFLA.
Visi kadri pirms pārrunu sākšanas ar Daukštu iesūtīja viņam CV, lai varētu izpētīt iepriekšējo pieredzi, stiprās un vājās puses.
Tādā veidā vēlāk izskanēja arī Valtera Šteinberga vārds, kurš tagad ir CFLA energoefektivitātes projektu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs. Kas interesanti, aptuveni reizi nedēļā Šteinbergs apciemo “Enter Baltic” biroju un sarunājas ar Daukštu katru reizi vismaz stundu. Tieši Šteinbergs veica Sējas novada projekta saskaņošanu.
Līdzīgu ceļu uz CFLA mēroja uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Diāna Škļara, kura vēlāk panāca Daukštam pozitīvu lēmumu saistībā ar uzņēmuma jaunas ražotnes būvniecību. Projekta vadību veica “Enter Baltic”, bet netika izpildītas visas CFLA prasības attiecībā uz šo projektu, lai saņemtu ESF līdzfinansējumu. Pēc tikšanās ar Škļaru Daukšts paziņoja, ka viņš panācis pozitīvu lēmumu, un pēc tam vairs problēmsituācijas neatkārtojās.
CFLA Valsts atbalsta nodaļas vadītāja ir Agnese Rūsiņa, kura savulaik rakstījusi projektus pēc Daukšta pasūtījuma. Tieši viņa kādā CFLA sapulcē pieprasīja, lai jautājuma izskatīšanā piedalās arī būvnieks, konkrēti “DGS”, lai gan ierastā prakse ir, ka sapulcēs piedalās projekta pasūtītājs un CFLA, bet būvnieku nepieaicina, jo tas ir tikai darbu izpildītājs. Agneses Rūsiņas māsīca Anete Ābelniece cītīgi raksta projektus kā ārštata konsultants Daukštam, un visi viņas uzrakstītie projekti CFLA aiziet uz urrā.
Nākamais interesantais projekts bija Ogres siltumtrases rekonstrukcija, kurā projektu izstrādāja “Enter Baltic”, bet darbu veikšana tika uzticēta “DGS” un sadarbības kompānijai. Interesanti, ka “Enter Baltic” ir Ogres basketbola kluba sponsors.
Tagad aktuāli ir divi projekti par siltumtrases izbūvi. Viens ir Jūrmalā, bet otrs – Iecavā. Abos darbojās līdzīga shēma – projektu un nolikumu raksta kāda no Daukšta kompānijām, iepirkums tiek sludināts vai nu domes, vai pašvaldības uzņēmuma mājas lapā (ko likums pieļauj, ja iepirkums ir līdz pieciem miljoniem eiro), līdz ar to “liekie” konkursā nepiedalās, un, piemēram, Jūrmalā “DGS” uzvarēja kā vienīgais pretendents. Lieki piebilst, ka Jūrmalā darbi netika pabeigti laikā un to pabeigšanu, pabīdot malā pašu “DGS”, uzņēmās kopdarbības partneris “Filtri Latvija”.
Interesanti, ka šādi siltumtrases izbūves projekti tiek realizēti ļoti daudzās pašvaldībās, bet tajās, kur darbus veic “DGS”, to cena ir pat piecas reizes augstāka nekā citur. Piemēram, Jelgavā viena kilometra izbūve maksāja 224 084 eiro, bet Jūrmalā – 884 307 eiro. Līderi izmaksu ziņā gan ir Daugavpils un Ventspils attiecīgi ar 1,48 miljonu eiro un 1,60 eiro par vienu kilometru.
Tieši visi šie fakti man liek uzdot jautājumu, kā interesēs strādā CFLA un kas nosaka toni CFLA?
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
