Kā “izģērba” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK05.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
It kā pavisam klasisks (šī vārda sliktākajā nozīmē) gadījums. Tomēr tajā ir arī dažas īpatnības, kurām pievēršama uzmanība, lai saprastu, kādā aplamā manierē mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes un diemžēl arī pati tiesa interpretē likuma normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai vienkārši “izģērbtu” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai.
Lietas būtība šāda. Ārvalstu juridiskajai personai Latvijas kredītiestādes kontā glabājās paprāva naudas summa, kura kopā ar pārējiem bankā noglabātajiem finanšu instrumentiem pārsniedza 2 miljonus euro. Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) kārtējo reizi radās “aizdomas” par šīs naudas nelegālu izcelsmi. Uz FID ziņojuma pamata tiesa uzlika arestu šīs juridiskās personas aktīviem, kas atradās attiecīgajā kredītiestādē.
Protams, ka pierādījumu jebkādām prettiesiskām darbībām no šīs juridiskās personas puses nav un nebija. Vispār nekādu. Tikai plikas no pirksta izzīstas “aizdomas”. Nu, ko tur teikt – iespējams, finanšu instrumentiem arestu piemērot var arī uz aizdomu pamata, jo arests taču ir tikai pagaidu (drošības) līdzeklis procesam, kuru vēlāk tiesa skatīs pēc būtības.
Rūpīgi iepazīstoties ar tiesas lēmuma saturu, varam konstatēt, ka arestēto finanšu līdzekļu īpašnieks ir aktīvu komercdarbību veicošs uzņēmums un par ievērojamu daļu no šī komersanta gūtās peļņas likumību nav iespējamas pilnīgi nekādas šaubas. Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīta attiecīgā komercdarbība – no viena klienta paņem naudu, no otra klienta pasūti preci, trešajam klientam uzdod veikt preces pārvadājumu un piegādi pirmajam klientam.
Visi dokumenti, kas apliecina preces pārvadāšanu un nodošanu saņēmējam, ir kārtībā. Nauda arī ir samaksāta un saņemta. Visi ir laimīgi un apmierināti. No malas skatoties, šķiet, ka viss ir pareizi, tiesiski un caurspīdīgi. Bet… tomēr aizdomīgi! Un, ja ir aizdomīgi, tad nauda ir jākonfiscē par labu Latvijas valsts budžetam, jo tas ir labāk un pareizāk, nekā atdot to likumīgajam īpašniekam.
Lai šī lieta nevis izskatītos pēc klajas piesavināšanās specoperācijas, bet vairāk līdzinātos kaut kam šķietami tiesiskam un likumīgam, tiesa savu lēmumu pamato ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurā pausta atziņa, ka konfiskāciju var piemērot ne tikai tiešajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet arī citai mantai, ieskaitot jebkādus ienākumus un citus netiešus ieguvumus, kas ir iegūti, pārveidojot noziegumos gūtos ieņēmumus vai sajaucot tos ar citiem, tostarp likumiskiem aktīviem.
Bet ko darīt, ja lietā nav iespējams konstatēt, kuri konkrētie aktīvi ir iegūti noziedzīgā ceļā un kuri ir likumīgi, un tāpat nav iespējams nošķirt “pārveidotos un sajauktos” aktīvus no nepārveidotajiem un nesajauktajiem? Objektīvi to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši nav zināms, vai visā šajā aktīvu masā vispār ir kaut viena kapeika noziedzīgi iegūtas naudas. Kā rīkoties tik sarežģītā juridiskā kāzusā? Pareizi – vajag konfiscēt VISU!
Interesanti, kā tas saskan vai nesaskan ar tiesas lēmumā norādīto: Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 5.pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, -uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību. Arī šim jautājumam ir atradusies loģiska atbilde – tiesas lēmumā vienkārši vajag norādīt, ka konta atlikumā esošo līdzekļu summa noteikti ir mazāka par noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Un viss!
Bet tad tomēr rodas vēl viens jautājums… kā ir iespējams noteikt noziedzīgi iegūto līdzekļu summu, ja vispār nav zināms, vai ir noticis noziegums?!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
