Kā “izģērba” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK05.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
It kā pavisam klasisks (šī vārda sliktākajā nozīmē) gadījums. Tomēr tajā ir arī dažas īpatnības, kurām pievēršama uzmanība, lai saprastu, kādā aplamā manierē mūsu valsts tiesību aizsardzības iestādes un diemžēl arī pati tiesa interpretē likuma normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai vienkārši “izģērbtu” komersantu, kurš uzticējās Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts finanšu un banku sistēmai.
Lietas būtība šāda. Ārvalstu juridiskajai personai Latvijas kredītiestādes kontā glabājās paprāva naudas summa, kura kopā ar pārējiem bankā noglabātajiem finanšu instrumentiem pārsniedza 2 miljonus euro. Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) kārtējo reizi radās “aizdomas” par šīs naudas nelegālu izcelsmi. Uz FID ziņojuma pamata tiesa uzlika arestu šīs juridiskās personas aktīviem, kas atradās attiecīgajā kredītiestādē.
Protams, ka pierādījumu jebkādām prettiesiskām darbībām no šīs juridiskās personas puses nav un nebija. Vispār nekādu. Tikai plikas no pirksta izzīstas “aizdomas”. Nu, ko tur teikt – iespējams, finanšu instrumentiem arestu piemērot var arī uz aizdomu pamata, jo arests taču ir tikai pagaidu (drošības) līdzeklis procesam, kuru vēlāk tiesa skatīs pēc būtības.
Rūpīgi iepazīstoties ar tiesas lēmuma saturu, varam konstatēt, ka arestēto finanšu līdzekļu īpašnieks ir aktīvu komercdarbību veicošs uzņēmums un par ievērojamu daļu no šī komersanta gūtās peļņas likumību nav iespējamas pilnīgi nekādas šaubas. Tiesas lēmumā tiek detalizēti aprakstīta attiecīgā komercdarbība – no viena klienta paņem naudu, no otra klienta pasūti preci, trešajam klientam uzdod veikt preces pārvadājumu un piegādi pirmajam klientam.
Visi dokumenti, kas apliecina preces pārvadāšanu un nodošanu saņēmējam, ir kārtībā. Nauda arī ir samaksāta un saņemta. Visi ir laimīgi un apmierināti. No malas skatoties, šķiet, ka viss ir pareizi, tiesiski un caurspīdīgi. Bet… tomēr aizdomīgi! Un, ja ir aizdomīgi, tad nauda ir jākonfiscē par labu Latvijas valsts budžetam, jo tas ir labāk un pareizāk, nekā atdot to likumīgajam īpašniekam.
Lai šī lieta nevis izskatītos pēc klajas piesavināšanās specoperācijas, bet vairāk līdzinātos kaut kam šķietami tiesiskam un likumīgam, tiesa savu lēmumu pamato ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurā pausta atziņa, ka konfiskāciju var piemērot ne tikai tiešajiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, bet arī citai mantai, ieskaitot jebkādus ienākumus un citus netiešus ieguvumus, kas ir iegūti, pārveidojot noziegumos gūtos ieņēmumus vai sajaucot tos ar citiem, tostarp likumiskiem aktīviem.
Bet ko darīt, ja lietā nav iespējams konstatēt, kuri konkrētie aktīvi ir iegūti noziedzīgā ceļā un kuri ir likumīgi, un tāpat nav iespējams nošķirt “pārveidotos un sajauktos” aktīvus no nepārveidotajiem un nesajauktajiem? Objektīvi to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši nav zināms, vai visā šajā aktīvu masā vispār ir kaut viena kapeika noziedzīgi iegūtas naudas. Kā rīkoties tik sarežģītā juridiskā kāzusā? Pareizi – vajag konfiscēt VISU!
Interesanti, kā tas saskan vai nesaskan ar tiesas lēmumā norādīto: Eiropas Padomes konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 5.pants paredz, ka ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka īpašuma konfiskācijas pasākumi attiecas arī uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, -uz šo likumīgās izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību. Arī šim jautājumam ir atradusies loģiska atbilde – tiesas lēmumā vienkārši vajag norādīt, ka konta atlikumā esošo līdzekļu summa noteikti ir mazāka par noziedzīgi iegūto līdzekļu summu. Un viss!
Bet tad tomēr rodas vēl viens jautājums… kā ir iespējams noteikt noziedzīgi iegūto līdzekļu summu, ja vispār nav zināms, vai ir noticis noziegums?!
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
