Kā izskatās "astoņkājis" reālajā dzīvē: tiesnese, prokurore un advokāte aizmūk no tiesas zāles, pamanot „nepiederošu” cilvēku
Pietiek lasītājs04.06.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Piedāvāju pietiek.com lasītājiem no pirmā acu uzmetiena ne tik vienkārši izprotamu, taču patiesībā – ļoti zīmīgu, pat skandalozu video, kurā redzamās personas ir Rīgas rajona tiesas tiesnese Ivonna Ādamsone-Struža, prokurore Madara Griķe un bēdīgi slavenā Jura Juraša nu jau bijusī dzīvesbiedre, kādreizējā KNAB un Rīgas brīvostas darbiniece, advokāta Aleksandra Berezina bērna māte, kas tagad saucas advokāte Alla Barbaša.
Video redzams, kā prokurore M. Griķe, ieraugot, ka tiesas zālē atrodas „nevēlami” cilvēki, tāpat kā tiesnese un advokāte A. Barbaša gluži vienkārši aizbēg uz citu zāli. Tas jau tāpat izskatās, maigi izsakoties, dīvaini, bet vēl savdabīgāki ir šīs „aizbēgšanas” apstākļi un ticamie iemesli.
Šaurās aprindās ir labi zināma zvērināta tiesu izpildītāja Elīna Balasanjana, par kuras attiecībām ar to pašu J. Jurašu un „izpalīdzēšanu” viņam ir dzirdēts diezgan bieži, - viņa sava „saimnieka” uzdevumā cenšas tikt pie notiesātā uzņēmēja Mohammada Gulami ģimenes īpašumiem, un tāpat „komandā” ir arī cilvēki, kuri, darbojoties organizētajā grupā, uzpērk izsolāmos īpašumus par niecīgām cenām, lai pēc tam jau tos laistu apritē.
Ir diezgan droši zināms, ka tieši pēc tiesu izpildītājas „lūguma”, protams, iesaistoties A. Barbašai un prokurorei M. Griķei, kurai ir arī sava loma bēdīgi slavenajā M. Gulami Vecrīgas viesnīcas lietā, aizvadītajā nedēļā bija sasaukta tiesas rīcības sēde, lai „savējo” lokā, bez garām runām paveiktu tiesu izpildītājai nepieciešamos priekšdarbus un „sagatavotu augsni”.
Taču kompanjones sagaidīja nepatīkams pārsteigums, - nez no kurienes tiesas zālē bija uzradies cilvēks no malas, un tas nu nevienai no iesaistītajām personām galīgi nebija vajadzīgs. „Neērtā” situācija tika atrisināta vienkārši – gan tiesnese, gan arī kompanjones no tiesas zāles, kurā oficiāli bija nolikta sēde, vienkārši aizbēga, lai savas tumšās lietas jau kārtotu tālāk no nevēlamām acīm.
Domāju, ka šī mazā ainiņa uzskatāmi apliecina – kāds astoņkājis ir izveidojies tiesībsargāšanas un tiesu sistēmā, pēc vajadzības kārtojot „savējo” lietas. Šajā gadījumā nav nekādu īpašu šaubu, ka tiek darīts viss, lai „tiesu ķēķa” gaiteņos „par sviestmaizi” pamēģināt tikt pie vērtīgiem īpašumiem.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
