Kā izskatās „partiju karteļa” kretīnmenedžments ar visvisādi manipulējamiem jefiņiem, saliktiem vadošajos amatos
Andris Pauls-Pāvuls25.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gadījums ar profesora Uģa Gruntmaņa atgriešanos ASV apliecina, ka Latvijā "partiju karteļa" kretīnmenedžments ar "lielākajiem kretīniem", "šoferu dēliem" un visvisādi manipulējamiem jefiņiem, saliktiem vadošajos amatos, joprojām reāli pastāv. Lūk, mūsu novada piemērs.
Novadā baumo, ka jaunais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, iestājoties (negaidīti vairumam novada iedzīvotāju) Nacionālajā apvienībā, ir izraudzīts mēra amatam, jo viņam "aste esot bluķī".
Proti, "lielie blēži" izskaitļojuši, ka jaunā censoņa nepaklausības gadījumā Būvvalde un Valsts darba inspekcija varēšot viņa ražotni "aizklapēt ciet", tādēļ amatā viņš būšot "bezierunu paklausīgs".
Turklāt viņš esot iegrābies kredītos, apķīlājot visu mantu, bet parādsaistības neesot norādījis valsts amatpersonas deklarācijā.
Baumas pārbaudīju. Lūk, fakti.
SIA Softwood Edgars Avotiņš ir vienīgais patiesā labuma guvējs.
SIA Softwood ilgstoši ir prāvu nodokļu summu parādā VID, turklāt parāda summa pieaug. Visa uzņēmuma manta kā lietu kopība, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas ir ieķīlātas Altum.
Bānūžos mātes viensētā reģistrētā uzņēmuma faktiskā ražotne atrodas Bilskas centrā. Tā nav reģistrēta VID kā SIA struktūrvienība, jo tam nav tiesiska pamata.
Ražošana notiek telpās bez nomas līguma/maksas - uz privātīpašnieka zemes, valstij piekrītošā būvē, kura NAV pat reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrs.lv
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu Edgars Avotiņš nav norādījis, ka ir veicis komercdarbību arī kā individuālais komersants "e-koks" (reģistrējies mātes viensētā, 2019. gadā ražo taras dēlīšus) un šādā statusā visa viņa (kā komercķīlas devēja) manta kā lietu kopība ieķīlāšanas brīdī, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas ir ieķīlātas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (tagad Altum).
Tā ar paklausīgu "kadru atlasi" Latvijā funkcionē "partiju kartelis", un joprojām atrodas jefiņi, kuri, esot "s... līdz ausīm", pieņem šos "spēles noteikumus".
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
