Kā jau prognozēts, Valsts policijas vadība "Montika lietā" neko aizdomīgu nav atklājusi
PIETIEK14.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai ar dažām dienām Pietiek bija gana, lai pārliecinātos, cik iespaidīgi īpašumi pēdējos gados tikuši reģistrēti uz bēdīgi slavenajam augsta ranga policistam, kontrabandas piesegšanas kriminālprocesā aizdomās turētajam Viktoram Montikam tuvu – turklāt tādu, kuriem nav redzami oficiāli iespaidīgi ieņēmumu avoti – cilvēku vārda. Taču, kā jau prognozēts, Valsts policijas vadība neko aizdomīgu šajos faktos nav konstatējusi.
Kā jau ziņots, 2011. gada rudenī aizdomās par kontrabandas piesegšanu aizturētais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieks Montiks pērn novembrī tika atjaunots darbā Valsts policijā, jo gadu pēc aizturēšanas tika atcelts viņam noteiktais drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu policijā, taču jau 31. decembrī bez trokšņa tika aizvadīts pensijā.
Montiks tika aizturēts pagājušā gada novembrī, kad VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Daugavpilī atklāja apjomīgu kontrabandas preču noliktavu. Aizturēts tika uzņēmējs Vasilijs Krupeņičs, kas noziedzīgās aprindās pazīstams ar iesauku Čigāns, bet aizdomās par kontrabandas piesegšanu – arī Montiks.
Interesanti, ka aizturēšanas brīdī pie augstā ranga policista un viņa dienesta auto dažādās valūtās tika atrasti kopumā vairāk nekā 13,5 tūkstoši latu, - saskaņā ar Montika amatpersonas deklarāciju visā 2011. gadā viņš valsts darbā algā saņēmis 7389 latus pirms nodokļu nomaksas. Šis fakts lieliski iekļāvās neoficiālajās ziņās par augstā ranga policista patieso lomu kontrabandas piesegšanas shēmās, kādas iekšlietu sistēmā ir klīdušas jau sen.
Taču sistēmas vadība, tostarp vairāki pēdējie iekšlietu ministri šīs runas vienmēr ir ignorējuši, un izņēmums nav arī pašreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis (attēlā).
„Valsts policijā Montika kunga iespējamās mantiskās saistības ar citām privātpersonām, kā arī Montika kunga finansiālais stāvoklis nav pārbaudīts, jo šādas pārbaudes veikšanai nav bijis juridiska pamata. Veikt šādas pārbaudes ir citu kompetento valsts institūciju kompetencē,” – šāds iepriekš bija Valsts policijas vadības oficiālais viedoklis, izvairoties pat nosaukt, kuras gan varētu būt šis „citas kompetentās institūcijas”.
Kā izrādās, pārbaude Valsts policijā tomēr ir tikusi veikta – taču, kā jau tika prognozēts, bez kādiem rezultātiem. „Valsts policijas Iekšējās drošības birojā tika veikta Viktora Montika mantas, un finanšu līdzekļu iegūšanas tiesiskuma pārbaude par 2009.gadu, 2010.gadu un 2011.gadu. Pārbaudes laikā netika konstatēts, ka V.Montika īpašumā vai lietošanā būtu nelegālas izcelsmes īpašumi vai finanšu līdzekļi,” nu skan Ķuža oficiālā atbilde.
Oficiāli Montiks pagājušā gada beigās pensijā devās, viņa īpašumā oficiāli esot tikai motorlaivai, vecam mersedesam, garāžai un nepilnu septiņu tūkstošu latu uzkrājumiem. Taču, kā Pietiek jau informējis, portāla lasītāju dažu dienu laikā iesūtītie dati, ko iespēju robežās esam pārbaudījuši, uzskatāmi liecina – ja iekšlietu sistēmas vadībai būtu bijusi kaut mazākā vēlēšanās pārliecināties par to, pie kāda iespaidīga turīguma pakāpeniski tikušas vairākas ar oficiāli gandrīz vai trūcīgo Montiku cieši saistītas personas, tas dotu pamatu izdarīt nopietnus secinājumus.
Kā rāda publiskās datu bāzes, Montika dēls no pirmās laulības ar Tatjanu Montiku (tagad Baumani) ir 1988. gadā dzimušais Andris Montiks, kurš, cik zināms, ieņem vidusmēra amatu bankā un, kā rāda Lursoft datu bāze, ir arī 20% kapitāldaļu īpašnieks SIA Line Transit. Taču šī SIA dibināta tikai pagājušā gada aprīlī, un nekad iepriekš Montikam jaunākajam nekāda līdzdalība uzņēmējsabiedrībās nav fiksēta. Montikam oficiāli nepieder arī neviens pats nekustamais īpašums.
Taču šie apstākļi nav traucējuši Montikam jaunākajam no nezināmiem avotiem iegūt pietiekami daudz līdzekļu, lai bez līzinga palīdzības iegādātos veselus divus luksus klases automobiļus. 2006. gada izlaiduma Mercedes Benz ML350 (valsts reģistrācijas numurs GA5856) vēl nav neko īpaši dārgs – pašlaik tāds iegādājams par 11-12 tūkstošiem latu.
Taču vēl Montika īpašumā ir nonācis pavisam „svaigs”, 2011. gada izlaiduma Mercedes Benz ML500 (valsts reģistrācijas numurs FF1961), kura cena jau ievērojami pārsniedz bankas klerka oficiālās iespējas, - jauns šāda modeļa auto maksā vismaz 50 tūkstošus latu.
Kā jau minēts, Montikam jaunākajam oficiāli nepieder neviens nekustamais īpašums, taču viņa pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese, kā rāda Lursoft dati, ir Garkalnes novada Skuķīši – privātmāja 15. līnijā. Taču oficiāli šis īpašums pieder kādai Irēnai Matvējevai, kura, ja ticēt zemesgrāmatām deklarētajiem datiem, to 2010. gadā divās daļās iegādājusies no Viktora Montika bijušās sievas, Andra Montika mātes Tatjanas Montikas (Baumanes) par 16 tūkstošiem latu.
To, kāpēc Montiks jaunākais var kā dzīvesvietu deklarēt māju, kas jau oficiāli atrodas svešā īpašumā, skaidro fakts, ka arī 1937. gadā dzimusī Matvējeva ir bijusi no „savējo loka”: tieši no Irēnas Matvējevas nu jau pensionētais policists Montiks 2011. gadā guvis lielākos oficiālos ienākumus, - kamēr viņa gada alga bijusi tikai 7389 lati pirms nodokļu nomaksas, no Matvējevas „u.c. ienākumos” (kā rāda zemesgrāmatu informācija, šādi Montiks deklarējis par dzīvokli saņemtos līdzekļus) viņš saņēmis 14 000 latu.
Atšķirībā no Andra Montika uz otra Montika bērna – 1995. gadā dzimušās Marijas Montikas vārda neviens īpašums nav reģistrēts (kas nav brīnums, ņemot vērā, ka viņa vēl nav sasniegusi pilngadību). Savukārt kā Marijas Montikas māte Pietiek ir minēta 1970. gadā dzimusī Žanna Baranova.
Kā rāda Lursoft dati, Baranova, kas nav minēta Viktora Montika amatpersonas deklarācijā, nekad nav aktīvi darbojusies uzņēmējdarbībā, taču, neraugoties uz to, nezināmi ienākumu avoti viņai ir nodrošinājuši iespaidīgu turīgumu, kāds noteikti nebūtu iespējams trūcīga policista neoficiālai dzīvesbiedrei.
Pietiek rīcībā esošā informācija rāda, ka Baranovas īpašumā tāpat ir dārgs Mercedes markas auto – 2009. gada izlaiduma Mercedes Benz CL500, kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā.
100 kvadrātmetru dzīvokli elitārajā projektā Jūrmalā, Dzintaru prospektā 39 (attēlā) Baranova, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2007. gadā iegādājusies par 132,9 tūkstošiem latu, no šīs summas tūlīt samaksājot 27,5 tūkstošus latu (Viktora Montika oficiālie ienākumi 2007. gadā bija nepilni 11 tūkstoši latu pirms nodokļu nomaksas).
Vēl Baranovas īpašumā jau kopš deviņdesmito gadu beigām (Montika gada alga tad bija zem četriem tūkstošiem latu „uz papīra”) ir apjomīgas – vairāk nekā 550 kvadrātmetru - telpas Rīgā, Elizabetes ielā 22, ko viņa, kā rāda zemesgrāmatu informācija, iegādājusies par vairāk nekā 59 tūkstošiem latu.
Arī Tatjana Montika (Baumane) bijusi pamanāma kā pietiekami ievērojamu pirkumu veicēja: tā 2006. gadā viņa par vairāk nekā 67 tūkstošiem latu iegādājusies 7380 kvadrātmetrus zemes Kadagā.
Visi šie fakti, kā saprotams, ir bijuši pieejami Valsts policijas vadībai, taču „pārbaudes laikā netika konstatēts, ka V.Montika īpašumā vai lietošanā būtu nelegālas izcelsmes īpašumi vai finanšu līdzekļi”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
