Kā Jaunās konservatīvās partijas biedrs organizētā grupā izkrāpa valsts un ES līdzekļus

Latvijā korupcija ir legāla, jo korumpēti politiķi 30 gadus ir rakstījuši pretkorupcijas likumus un nevienā valstī korumpanti paši sevi nav ielikuši cietumā, un nekas neliecina, ka Latvija būs pirmā. Pat noklausoties sarunas un pieķerot ar 500 000 eiro kukuli, „nepietiek” pierādījumu, lai šo darbību (ministram saņemt 500 000 eiro pret pakalpojumu) uzskatītu par kukuli. Ministri var pieņemt darbā ministrijā savas partijas biedru radiniekus, savu partijas sponsoru radiniekus, draugus bez konkursa, un tā neskaitās korupcija.

Tieši tādēļ mums jāmeklē inovatīvi risinājumi, lai mēs varētu atbrīvoties no korumpantiem. Iedvesmojoties no vēsturiskā gadījuma, kad Alu Kaponi cietumā ielika par nodokļu nemaksāšanu, nevis par slepkavībām vai reketu, mēs uzskatām, ka viens no veidiem, par ko viņus iesēdināt vai no viņiem atbrīvoties, ir krāpšana (ja jums ir citi veidi, lūdzu, rakstiet komentāros).

Šinī rakstā paskaidrosim, kas ir krāpšana, kādēļ Sandis Riekstiņš ir krāpnieks un kādēļ pret viņu var vērst pantu par krāpšanu organizētā grupā. Ja Valsts policija pret viņu nevērsīs kriminālas sankcijas, tad atcerieties, Latvijas Republika ir nozagta valsts, kur princips „viens likums, viena taisnība” ir tikai uzraksts uz sienas ēkā, kuru pārvalda noziedznieki.

Konkurences padomes lēmums (turpmāk tekstā „KP” un „KP lēmums) Lieta Nr. KL5–31615, kā arī Augstākās tiesas Lēmums (turpmāk tekstā „AT” un “AT lēmums”) Nr. A43008118, SKA-427/2021 ir pieejami publiski.

Augstākās tiesas lēmums (kurš atstāj spēkā KP lēmumu) ir stājies spēkā un nav pārsūdzams, līdz ar to viss, kas aprakstīts KP lēmumā, un pieņemtais sods un apgalvojums, ka Sandis Riekstiņš ir izveidojis karteli, ir palicis par faktu, un policija nedrīkst šos apgalvojumus un faktus ignorēt (ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī) .

99% no pierādījumiem nepublicēsim, jo tad raksts būtu vairāk nekā 40 lapaspušu garš, aicinu lasītājus pašus atrast šos lēmumus un iepazīties ar tiem, mēs tā vietā koncentrēsimies tieši uz to, lai pierādītu, ka Sandis Riekstiņš ir bijis organizētas grupas loceklis, kura gadiem ilgi, izmantojot viltu, izkrāpa valsts un Eiropas Savienības naudu un upuris (valsts un ES) par to nezināja.

Kas ir krāpšana? Pēc Latviešu literārās valodas vārdnīcas (1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996) krāpšana ir: „Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.” Pēc Krimināllikuma (177.pants) izpratnes krāpšana ir : „Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu.”

Tātad krāpšana ir jebkas, kad no upura, izmantojot viltu, melus un maldināšanu, kā arī upura nezināšanu un neinformētību, tiek iegūts kāds materiāls labums.

Kādēļ valsts un ES nezināja par aizliegtās vienošanās eksistenci.

KP 22.06.2016. saņēma LAD iesniegumu (Nr.10.5.2–9/16/13ip) saistībā ar 4.3. apakšpasākuma 1. un 2.kārtas projektu iepirkumiem (Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai.), kas varētu liecināt par iespējamu aizliegtu vienošanos. Tātad Valsts un ES naudas devējs (LAD) neko nezināja par aizliegto vienošanos. Tātad nav neviena pierādījuma vai fakta, ka pasūtītāji būtu zinājuši, ka konkursa rezultāti dalībniekiem ir zināmi pirms tam un viņi ir vienojušies par cenām savā starpā, nevis konkurējuši godīgā veidā.

KP pierādīja, ka Riekstiņš un pārējie iesaistītie savā starpā vienojušies, lai izkrāptu valsts un ES līdzekļus.

Konkurences padome veica procesuālās darbības SIA “LIMBAŽU MELIO” (Riekstiņa uzņēmums), SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” birojos un ieguva e-pastu sarakstes, kurās iepirkuma dalībnieki apmainās ar informāciju un vienojas par cenām un konkursa uzvarētāju pirms piedāvājuma iesniegšanas.

Kas ir interesanti, visvairāk e-pastu, kurus ir rakstījis S. Riekstiņš, atrada nevis viņa uzņēmuma birojā, bet SIA „Bauskas meliorācija” birojā, tātad S. Riekstiņš šos e-pastus bija izdzēsis no sava e-pasta, visticamāk zinot, ka veic aizliegtas darbības.

Viens no S. Riekstiņa rakstītajiem e-pastiem, kuru atrada viņa konkurenta e-pastā, bet neatrada viņa paša e-pastā, kur ir runa par konkursa tāmi: „Izprintē, lūdzu, šo un paraksti, es šodien būšu pakaļ.” Tātad Riekstiņa kungs ne tikai sūtījis e-pastus, bet pats fiziski ir braucis pakaļ saskaņotajiem dokumentiem, lai tos iesniegtu konkursā.

Kādēļ karteļa izveide ir uzskatāma par krāpšanu? Konkurences likuma 21. panta 3. daļa saka: „Ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts pretēji.” Tātad, ja kartelis ir pierādīts un kartelis nevar pierādīt pretējo, uzcenojums ir bijis vismaz 10% .

AT savā sprieduma atstāja KP lēmumu nemainīgu, un kartelis nepierādīja, ka uzcenojums ir bijis mazāks, tātad Riekstiņa kungs ar saviem karteļa biedriem ir izkrāpis vismaz 10% no konkursa summas.

Tātad KP pierādīja un AT apstiprināja tās pierādījumus, ka Riekstiņa kungs ir izveidojis karteli, sadārdzinājis konkursus par vismaz 10%, kā arī pasūtītājs un finansētājs neko nezināja par aizliegto vienošanos, tātad viss aprakstītais 100% atbilst Krimināllikuma 177.panta 2.daļai par krāpšanu organizētā grupā.
Mēs esam uzrakstījuši iesniegumu policijai, lai soda Riekstiņa kungu un pārējos karteļa biedrus par krāpšanu. Esam uzrakstījuši JKP valdei iesniegumu par Sanda Riekstiņa atbrīvošanu no amata, kā arī izglītības un zinātnes ministrei par to, kādēļ valsts naudas izkrāpējs var būt labs parlamentārais sekretārs. Sekojiet mums līdzi, jo diez vai policija bez sabiedrības līdzdalības sodīs tieslietu ministra draugu un IZM parlamentāro sekretāru.

Lai top gaisma.

Nobeigumā mēs vēlamies tomēr pastāstīt par kādām interesantām baumām, ko mums pastāstīja kāds no godīgajiem JKP biedriem (tādi tur joprojām ir). JKP un Attīstībai/Par ir vienojušies, ka A/Par (kontrolē policiju) neko nedarīs pret Sandi Riekstiņu par šo karteli, bet apmaiņā JKP (kontrolē prokuratūru) neko nedarīs pret A/Par cilvēku izveidoto būvnieku karteli. To, ka šīm baumām ir nopietns pamatojums, pierāda trīs fakti:

1. Ne JKP, ne A/Par kontrolētās tiesībsargājošās iestādes nav vērsušas nekādas darbības pret abu karteļu biedriem, lai sauktu tās pie kriminālatbildības par krāpšanu, visi iesniegumi, kas ir iesniegti, ir ar dažādiem iemesliem „aizmirsti” (biedrības „Rītdienai” rīcībā ir vismaz divi šādi iesniegumi), un ES finanšu korekcija būtu jāatmaksā LR nodokļu maksātājiem, nevis karteļa biedriem.
2. JKP rīkotajā CO2 iepirkumā (kad Sandis Riekstiņš jau bija kļuvis par IZM parlamentāro sekretāru) uzvarēja ar būvnieku karteli saistīta kompānija „Moduls engineering” ar vienu no dārgākajiem piedāvājumiem.
3. Tieši ap laiku, kad AT pieņēma savu lēmumu, JKP nomainīja savu viedokli Attīstībai/Par bīdītajā 40 miljonu „ebreju restitūcijas” shēmā.

Novērtē šo rakstu: