Iesaki rakstu: 
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir iespējams nopelnīt. Kopš VID vadītājas amatā tika iecelta Ieva Jaunzeme, iespējas tur nopelnīt ir palielinājušās vairākas reizes. Pateicoties viņas vājumam un nekompetencei, mantkārīgākie VID darbinieki aizvien aktīvāk tirgo auditu lēmumus, pasūtījumus pret konkurentiem un citas riebeklības.
Runā, ka uzņēmējiem vajadzēja tikai atrast kontaktus agrākajā Nodokļu kontroles pārvaldē (šobrīd Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde) vai Juridiskajā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldē, lai nopirktu vai nu labvēlīgu lēmumu sev, vai arī nelabvēlīgu lēmumu citiem.
Abu šo pārvalžu bijušie un esošie darbinieki lieliski prot izmantot šobrīd pastāvošo lietu kārtību, lai panāktu saviem "klientiem" vajadzīgos rezultātus - tā kā I.Jaunzeme arī pēc pusotra gada amatā nav īpaši pavirzījusies savā attīstībā un joprojām nelasa daudzus dokumentus, apsviedīgajiem VID darboņiem ir lieliskas iespējas katru mēnesi nopelnīt desmitiem un simtiem tūkstošu mērāmas summas.
Tā daži VID darbinieki kļūst bagātāki, daži uzņēmēji - apmierinātāki, bet lielākā daļa - nelaimīgāki. Jo visa tā rezultātā mēs redzam arvien vairāk degradējušos VID, kurā korupcija kļūst par praktisku atslēgu gandrīz jebkura rezultāta sasniegšanā. Godīgi cilvēki, kuri negrib vai nevar samaksāt, arvien biežāk saņem absurdus VID lēmumus un nevar noticēt, ka mūsdienās var pastāvēt tik bezkaunīga varas izrādīšana.
Visa šī bardaka galvgalī bezpalīdzīgi turpina sēdēt Ieva Jaunzeme, kuras vienīgā kompetence ir draudzība ar dažiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem un kuras aktīvākā rīcība līdz šim ir bijusi slēpt informāciju par VID Iekšējās drošības pārvaldes un KNAB pieķertajiem negodprātīgajiem VID ierēdņiem.
Kārtējais pierādījums I.Jaunzemes grūtībām tikt galā ar realitāti norisinājās salīdzinoši nesen. Kāds uzņēmējs VID darbinieku un viņu starpnieka ieteikumu samaksāt naudu, lai auditā tiktu aprēķināts mazāks nodokļu uzrēķins, uzskatīja par kukuļa pieprasīšanu un vērsās KNAB.
KNAB ātri sagatavoja nepieciešamās darbības ar mērķi savākt pierādījumus un aizturēt lietā iesaistīto starpnieku un negodprātīgos VID darbiniekus. Tā kā par iespējamu VID darbinieku korupciju KNAB parasti informē VID ģenerāldirektoru, tas tika izdarīts arī šoreiz. Diemžēl KNAB nevarēja iedomāties, ka VID vadītāja varētu uzvesties tik neapdomīgi, ka izjauks visu operāciju.
Bet tieši to viņa esot izdarījusi. Pirms tikšanās ar KNAB informāciju sniegušo uzņēmēju viņa papļāpāja ar šī uzņēmēja juristu. Vienīgā nelaime, ka tieši šis jurists bija starpnieks starp uzņēmēju un kukuli pieprasījušajiem VID darbiniekiem. Un, tā kā jurists pēc sarunas ar I.Jaunzemi, kurai KNAB darbības un slepenība šķita uzjautrinošs pasākums, pārtrauca kontaktus ar uzņēmēju, lieta izgāzās.
Taisnības labad jāsaka, ka I.Jaunzeme patiesi nezināja, ka viņa izpauž informāciju aizdomās turamam cilvēkam. Viņai vienkārši patīk papļāpāt un justies svarīgai. Tādēļ KNAB pat neuzsāka lietu par informācijas izpaušanu. Tikai kopš tās reizes ar lielām grūtībām cenšas izdomāt veidu, kā informēt I.Jaunzemi tā, lai viņa savas muļķības dēļ atkal kaut ko nesalaiž grīstē.
Tikmēr Latvijā valdošā prakse svarīgos amatos iecelt nekompetentus, bet paklausīgus ierēdņus grauj ticību šīm iestādēm un ik gadu nodara miljoniem eiro lielus zaudējumus. Pašreizējā VID zicpriekšniece ir spilgts pastāvošās prakses piemērs. Cik ilgi vēl šāda prakse tiks uzskatīta par normu Latvijā?
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
